Akadēmiskais centrs
Ceturtdien, 30. maijā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Zinātņu mājā nozaru eksperti pulcējās “Zinātnes kafejnīcā”, kuras centrālā tēma bija Latvijas labklājība, kas mērāma caur atkritumu prizmu.
"Zinātnes kafejnīcā" ar saviem pētījumiem iepazīstināja un diskutēja seši eksperti: AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs, LU pētnieks, Latvijas permakultūras biedrības vadītājs Elgars Felcis, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces Inta Dimante-Deimantoviča un Ieva Putna-Nīmane, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece Olga Mutere, SCHWENK vides departamenta vadītāja Santa Kļava un LU docente, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pārstāve Rūta Bendere.
Viesturs Tamužs, apskatot atkritumus kā kultūras fenomenu, iepazīstināja klausītājus ar atkritumu apsaimniekošanas situāciju Rīgā, kā arī tās vēsturi un nākotni. Eksperts izdalīja divas attieksmes, ar kādām ikdienā cilvēki attiecas pret atkritumiem – bezrūpīga un atbildīgā. “Rīgā novērojamas dažādas attieksmes pret atkritumiem, taču tagad pienācis laiks izšķirties, pa kuru ceļu pilsēta attīstīsies turpmāk,” skaidroja V. Tamužs un mudināja apkārtējos rūpēties par to, ko atstājam pēc sevis un sekot līdzi, kas paliek pāri no mūsu saimnieciskās darbības.
Par zemes sistēmu un socio-ekonomiskajām tendencēm mūsdienās stāstīja Elgars Felcis, vēršot uzmanību, ka tās tiešā mērā ir atkarīgas no dzīves labklājības un atkritumiem, ko cilvēki visā pasaulē saražo ik dienas. Permakultūras biedrības vadītājs klātesošos iepazīstināja arī ar pētījumu, kas informē, kā septiņu gadu laikā mainījušās ar ekoloģiju un resursu lietošanu saistītās jomas visā pasaulē. E. Felcis pauž: “Atkritumu apmēri, kādi tie ir šodien, ir mūsu kolektīva sabiedrības problēma. Tas ir saistīts ar lietām, kas nav ilgtspējīgas, ražotas īsam laikam un kalpošanas termiņam. Izeja ir samazināt nevajadzīgo lietu lietojumu un atkritumus kopumā!”
Turpinājumā Rūta Bendere informēja par Latvijas atkritumu saimniecības esošo situāciju, tās galvenajām problēmām un atklāja iespējamos risinājumus. “No atkritumiem mēs neatbrīvosimies nekad, pat pārstrādāšanas procesā ar laiku vielu šķiedras kļūst neizturīgas un nelietojamas. Tas nozīmē, ka atkritumu apsaimniekošana ir ārkārtīgi sarežģīta joma,” skaidroja R. Bendere. Eksperte stāstīja, ka viens no ilgtspējīgiem risinājumiem ir plastmasas pudeļu depozītsistēma, kas palīdzētu pārstrādāt līdz pat 90% no visām patērētajām PET pudelēm, tā būtu ķīmiskā pārstrādāšana un kompostēšana.
Kā nākamā referente uzstājās pētniece Inta Dimante-Deimantoviča, kura klātesošajiem stāstīja par moderno piesārņojumu labklājības laikmetā. Savā stāstījumā I. Dimante-Deimatoviča iezīmēja cilvēka ērai raksturīgo piesārņojumu – mikroplastmasu, kas kā temats pēdējā laikā ir īpaši populārs tieši plašsaziņas līdzekļos. Pētniece stāstīja, ka plastmasas ražošanas apjomi visā pasaulē tikai palielinās, un tas ir skaidrojams ar milzīgo cilvēku pieprasījumu pēc tāda veida precēm. I. Dimante-Deimoviča apmeklētājiem izskaidroja arī mikroplastmasas dažādos veidus un informēja par tās rašanos. Mikroplastmasas atliekas atrodamas arī okeānos, kā arī tā rada piesārņojumu uz zemes. Nesen esot uzsākts eksperiments, kurā novēro plastmasas pudeles sadalīšanos. Paredz, ka tā varētu sadalīties pēc 400 gadiem mazos gabaliņos, bet tās atliekas tāpat pilnībā neizzudīs no zemes.
Olga Mutere stāstīja arī par pozitīvo mikroorganismu potenciālu globālā piesārņojuma novēršanai. Viņa iepazīstināja ar reāliem piemēriem un pētījumiem Latvijas teritorijā. “Mēs pielietojam vismodernākās analītiskās metodes sadarbībā ar ķīmijas ekspertiem, mēs mērām un konstatējam dažādus mikroorganismu funkcijas un to daudzveidību, un mums ir paveicies darboties ar ekskluzīviem paraugiem, kas daudziem citiem pētniekiem nemaz nav pieejami,” stāstīja vadošā LU pētniece.
Pēdējā referente Santa Kļava, stāstot par alternatīvajiem kurināmajiem, iepazīstināja arī jaunizveidoto uzņēmumu SCHWENK, kas pārņema uzņēmuma CEMEX darbības lauku. S. Kļava informēja, ka jaunā rūpnīca ražo izejmateriālus būvniecības materiāliem un ka lielākos apjomos uzņēmums ražo tieši cementu. “Alternatīvie kurināmie tiek izmantoti cementa ražošanai, un pasaulē mēs esam trešie pēc kārtas šajā nozarē. Mēs tuvojamies gandrīz 100% alternatīvo kurināmo izmantošanai ražošanas procesā,” informēja SCHWENK vides departamenta vadītāja. S. Kļava savā stāstījumā nosauca alternatīvo kurināmo veidus - automašīnu riepas, piesārņota augsne, sašķiroti un sasmalcināti sadzīves un rūpniecības atkritumi, kā arī atkritumkoks un riepu pūka.
“Zinātnes kafejnīcas” dalībnieki un klausītāji aktīvi dalījās domās un uzdeva ekspertiem jautājumus par to, kā ikdienā samazināt atkritumu daudzumu, kā izvairīties no bīstamajiem atkritumiem un to, kā efektīvāk piedalīties pārstrādes procesā. Eksperti sniedza ne tikai aktuālas, noderīgas atbildes, bet arī dalījās padomos, ko turpmāk var pielietot jebkurš interesents.
"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.
Prezentācijas:
Viesturs Tamužs - Atkritumu filozofija
Elgars Felcis - Atkritumi kā citu problēmu sekas, nevis cēlonis
Inta Dimante-Deimantoviča & Ieva Putna-Nīmane - Modernais piesārņojums labklājības laikmetā - mikroplastmasa
Olga Mutere - Mikroorganismu potenciāls piesārņojuma novēršanā: kas jauns 21. gadsimtā?
Rūta Bendere - Atkritumu apsaimniekošana Latvijā aprites ekonomikas skatījumā
Santa Kļava - Alternatīvais kurināmais Brocēnu cementa rūpnīcā
