Baltu valodu atlanta pilotprojekts

A. Stafecka
 

Projekta mērķis: turpināt iepriekšējā periodā iesākto latviešu un lietuviešu valodas procesu kompleksu izpēti un veidot latviešu valodas lingvistisko procesu precīzu izpratni, lai sagatavotos dalībai plānotajā starptautiskajā izdevumā Baltu valodu atlants, kas būtu nozīmīgs ieguldījums abu baltu tautu etnoģenēzes kompleksajā izpētē.

Projekta ietvaros sasniegtie rezultāti:

Kopumā projekts īstenots atbilstoši piešķirtajam finansējumam un plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Projekta īstenošanas gaitā radās problēmas ar Lietuvas puses plānoto uzdevumu izpildi, jo dažādu objektīvu apstākļu dēļ netika precizēta Lietuvas puses karšu un komentāru daļa. Līdz ar to „Baltu valodu atlanta pilotprojekts” ir sagatavots pirmajā redakcijā, bet galīgā redakcija iesniegšanai publicēšanai tiks pilnībā pabeigta 2008.gadā. Sakarā ar to Latvijas puses projekta īstenotāji pārstrukturēja veicamos uzdevumus un plānoto 3 publikāciju un referātu vietā sagatavoja un nolasīja 5 zinātniskos referātus un publicēja vai iesniedza publicēšanai 3 zinātniskos rakstus.

Lai īstenotu izvirzīto mērķi, 2007.gadā projekta „Baltu valodu atlanta pilotprojekts” ietvaros tika apzināts un apkopots papildu materiāls atlanta programmas papildināšanai. Papildu materiāls tika vākts no pēdējos trijos gados publicētiem rakstu avotiem, piemēram, piena produktu nosaukumiem, dabas parādību nosaukumiem, žogu nosaukumiem, somugrismiem Ziemeļvidzemē un Bauskas apkārtnē u.c.), kā arī no nepublicētiem materiāliem – pēdējo gadu ekspedīcijās Lietuvā savāktajiem izlokšņu materiāliem. Ņemot vērā papildus savākto materiālu, izvērtēta un precizēta atlanta programma.

Pārskata periodā blakus jau esošajām Baltu valodu atlanta pilotprojekta ģeolingvistiskajām kartēm izstrādātas 5 papildus kares, iestrādājot tajās minētos papildinājumus.

Projekta gaitā tika konstatētas nepilnības karšu tīklojumā, tāpēc 2007.gadā tika uzlabota esošā karšu izstrādes tīkla metode, un ar jauno metodi izstrādātas 10 dažāda tipa un sarežģītības pakāpes ģeolingvistiskās kartes.

2007.gadā tika uzsākts darbs pie kartografēto vārdu indeksa izveidošanas, tomēr, ņemot vērā papildus savākto materiālu, darbs turpināms arī nākamajā gadā.

Projekta ietvaros publicēts 1 zinātniskais raksts:

D. Mikulēniene (Lietuva), A. Stafecka (Latvija). Latviešu un lietuviešu valodas kopīgā leksika // Linguistica Lettica 17 (paredzēts izdot 2008. gada janvārī).

Iesniegti 2 zinātniskie raksti, saistīti ar Baltu valodu atlanta tematiku::

1. A. Stafecka, E. Trumpa. Baltu valodu atlanta avoti un leksikas karšu grupas – Letonikas 2. kongresa rakstu krājumam.
2. Ilga Jansone Krieviņi un to atstātās pēdas Zemgalē – Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzeja rakstu krājumam Zemgales vēstures lappuses pārlapojot.

Saistībā ar projekta tēmu nolasīti 5 referāti starptautiskajās konferencēs:

1. A. Stafecka, E. Trumpa. Baltu valodu atlanta karšu varianti – Letonikas 2. kongresā 2007. gada oktobrī.
2. E. Trumpa. Lietuvių ir latvių kalbų tarmių skirstymo kriterijai (Lietuviešu un latviešu valodas izlokšņu šķīruma kritēriji) – Starptautiskajā konference Perspecitves of Baltic Philology Poznaņas Universitātē Polijā 2007. g. maijā, publicētas referāta tēzes.
3. E. Trumpa. Dar kartą dėl bendrų izofonų lietuvių ir latvių tarmėse (Vēlreiz par kopīgajām izofonāmlatviešu un lietuviešu valodas izloksnēs – prof. A. Nepokupnija 75 gadu  jubilejai veltītajā starptautiskajā konference Baltu valodas un dialekti centrālās Eiropas telpā Lietuviešu valodas institūtā Viļņā 2007. g. martā.
4. I. Jansone. Krieviņi un to atstātās pēdas Zemgalē – Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzeja rīkotajā konferencē Zemgales vēstures lappuses pārlapojot, 2007. gada 6. decembrī.
5. I. Jansone. Leksēma āre Latvijas vietvārdos. – Starptautiskajā konferencē Vārds un tā pētīšanas aspekti Liepājas pedagoģijas akadēmijā 2007. gada 30. novembrī.

Projekta ietvaros nolasītas 6 lekcijas par latviešu un lietuviešu valodas leksikas radniecību starptautiskajā teorētiskajā seminārā Regioninės kulturos savitumas: lietuvių kalbos tarmės (Reģionālās kultūras savdabība: lietuviešu valodas izloksnes vasaras kvalifikācijas skolā 2007. g. 17. septembrī Jurbarkā (Lietuvā) – A. Stafecka.

Sasniegto rezultātu nozīme zinātnē.

Veiktais darbs pilotprojekta ietvaros ļaus sekmīgi uzsākt Latvijas puses dalību starptautiskajā izdevumā Baltu valodu atlants, kas būs nopietns ieguldījums pasaules ģeolingvistikā un būs pirmais šāda veida izdevums, kas ļaus apzināties ne tikai baltu valodu radniecību un bagātību, bet arī sniegs dziļāku ieskatu Eiropas lingvistiskajā dažādībā.

Baltu valodu dialektu izpētei ģeolingvistiskā aspektā neapšaubāmi ir lielas perspektīvas, tā mums sniegtu liecību par seno baltu cilšu (žemaišu, kuršu, sēļu un latgaļu) radniecību, pasaules uzskatu un vēsturiskajām robežām un balstītu vēsturnieku hipotēzes par baltu cilšu kaimiņattiecībām pirmajos gadsimtos.

Starptautiskajā kongresā Portugālē un baltistikas konferencē Vācijā nolasītie referāti ir izraisījuši citu Eiropas valstu zinātnieku interesi un ieinteresētību par sasniegtajiem rezultātiem un projekta turpinājumu.

Sasniegto rezultātu nozīmība izglītībā.

Piltoprojekta ietvaros izstrādātās kartes un komentārus var sekmīgi izmantot, lai iepazīstinātu skolēnus un studentus ar latviešu un lietuviešu valodas dialektiem, baltu valodu vēsturi un savstarpējiem kontaktiem, kā arī izlokšņu formu daudzveidību.