Čehu vārdi, kuri iekļuvuši pasaules vārdnīcās

Personības

Nobela prēmijas laureāti

Zinātne un tehnika

Čehu izcelsme bija šādām pasaulslavenām  personībām

Ceļotāji

Čehu filmas Holivudā

No sporta pasaules

No dzīvnieku pasaules

Interesantas lietas

Čehu vārdi, kuri iekļuvuši pasaules vārdnīcās:

• robots – pirmoreiz savā lugā „R.U.R.“ pieminējis Karels Čapeks, vārds ieguva izplatību pēc 1923. gada, kad Londonas teātris lugu uzveda

• polka – čehu deja, savu nosaukumu ieguvusi, godinot poļu revolūciju 1830. gadā

• bohēma – no vārda la Boheme – sākotnēji vārds nozīmēja ceļojošus čigānus, kuri cauri mūsu zemei pārvietojās uz Rietumeiropu, vēlākā laikā šis vārds tiek lietots franču bohēmisko mākslinieku apzīmēšanai pēc analoģijas ar viņu dzīvesveidu

• pistole – no čehu vārda „pīštjala“, ar kuru husiti apzīmēja šaujamieroču veidu

• kirilica – no sv. Kirila, pirmā vecslāvu rakstība (hlaholice – cyrilice) mūsu teritorijā

• dolārs – no čehu sudraba naudas vienības tolara (no 1520. gada – tika ražots Jāhimovā), savā laikā viena no stiprākajām naudas vienībām Eiropā

• pilzenietis – alus šķirnes nosaukums, nosaukta pilsētas Pilzenes vārdā, kur tas radies

Personības: 

• čehu karalis Otakars Pršemisls II 1255. gadā dibinājis pilsētu Krāloveca = Kőnigsberg (šodienas Kaļiņingrada)

• Jiržī no Podjebradas, 1465.-67. gados mēģināja kā pirmais no Eiropas valdniekiem nodibināt Eiropas miera savienību

• Jessenius, Rūdolfa II ārsts, 1600. gadā veica vienu no pirmajām publiskajām līķa sekcijām Eiropā

• Petrs Helčickis – garīgi tuvs husītu mācībai, viņa uzskati (piemēram, konsekventi noraidīja bruņotu kauju un jebkādu vardarbību) bija zināmi krievu rakstniekam Tolstojam – paraugs Gandijam (propagandēja nevardarbīgas politiskās cīņas metodes un neatlaidību, aizstāvot patiesību)

• Samuels Fritcs (Trutnova), čehu jezuītu misionārs – izpētīja visu Amazoni, kuras karte no  1707. gada ilgu laiku bija visprecīzākais teritorijas attēlojums

• Vāclavs Havels bija četru valstu prezidents: Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas (ČSSR), Čehu - Slovāku Federatīvās Republikas (ČSFR, no 29.3.1990), Čehu un  Slovāku Federatīvās Republikas (ČSFR, no 20.4.1990), Čehijas Republikas (ČR, no 1.1.1993),

• Jans Letcels, arhitekts, projektējis ēku, kura kā viena no nedaudzajām pārcieta atombumbas sprādzienu Hirosimā – šodien pasaulslavenais piemineklis „Atomtemplis“, starp citu, ierakstīts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā

• Eliška Junkova, viena no pirmajām sievietēm, kura vadīja automašīnu, auto sacensību dalībniece, 1927. gadā – Vācijas Lielās balvas ieguvēja; 1928. gadā - sacensības Targa Florio – 5. vieta, 1. vieta kategorijā Isolati, t. i. individuālo braucēju klasē

• Vladimirs Remeks, vienīgais čehoslovāku kosmonauts, bija pirmās starptautiskās kosmosa kuģa apkalpes pilotētā kuģa loceklis 1978. gadā

• Augusts Karels Kržīžs (1814-1886), virsnieks, Persijā radīja artilēriju, Teherānā nodibināja kara skolu, kurā arī pasniedza; Persijā ierīkoja telegrāfu; izmērīja visaugstāko kalnu Demāvendu, izstrādāja Teherānas karti

• Aloizs Musils (1868-1944), teoloģijas skolotājs, semītu valodu pazinējs, 1898. gadā  Jordānijas austrumos atklāja  Kusair Amru, kalifa Valida II (743-744) tuksneša rezidenci – viens no ievērojamākajiem sava laika atklājumiem

• R. Činčera, pasaules izstādei  EXPO Monreāla 56´ sagatavoja Kinoautomātu, ar kura palīdzību skatītāji paši, izmantojot izvēles iekārtu, var izvēlēties darbības turpinājumu

• Ema Destinova, operdziedone, dziedāja Štrausa „Salomes“ un Pučīni „Madame Butterfly“ pasaules pirmizrādē; Ņujorkas  Metropolitēna operā 1908. gadā trio Destinova-Karūzo-Toskanini uzsāk  „dziedāšanas zelta ēru“

• Jaromīrs Vejvoda, komponists, pasaulslavenās polkas „Škoda lásky“ = Beer Barrell Polka (Latvijā - „Rozamunde“) autors

• Emils Frīdmans, mūziķis, 1949. gadā Karakasā, Venecuēla, atklāja Mūzikas konservatoriju, kā arī Emila Frīdmana akadēmiju; viena no Karakasas ielām ir nosaukta viņa vārdā

Nobela prēmijas laureāti:

• Jaroslavs Heierovskis, 1959, par polarogrāfa atklāšanu (elektrolīzes parādība)

• Jaroslavs Seiferts, 1984, ieguva Nobela prēmiju literatūrā

Zinātne un tehnika:

• Otto Vihterle, zinātnieks, 1957. gadā pagatavoja pirmās laboratorijā izstrādātās  kontaktlēcas, 1993. gadā tika nominēts Nobela prēmijai

• Vilēms Laufbergers, ārsts, dabaszinātnieks un fiziologs, 1930. gadā noformulēja hipotēzi par šūnu režģi un 1953. gadā izstrādāja spaciokardiografijas metodi (spaciokardiogrāfu)

• Brālēni Františeks un Vāclavs Veverkas 1827. gadā konstruēja arklu zemes pilnīgai apvēršanai

• Alfrēds un Emils Radoki čehu stendam pasaules izstādē Expo 58’ Briselē sagatavoja šodien pasaulē populāro Laternu magiku, kurā skatuviskā izpausme balstās uz dzīvā aktiera vai dejas priekšnesuma kombināciju ar kino projekciju

• Bedržihs Hroznijs, orientālists, atšifrēja hetu rakstību, paverot ceļu ievērojamās seno laiku civilizācijas vēstures studijām

• Antoņīns Holijs, zinātnieks, atklāja zāles, kuras veiksmīgi ārstē AIDS: Vistide (no1996. gada tiek pārdotas ASV) un Viread (jaunas zāles pret AIDS, sargā no slimības uzliesmojumiem, ārstē acu tīklenes vīrusa iekaisumu un vīrusa kārpu rašanos AIDS pacientiem), kā arī laboratoriski veiksmīgi testē preparātu PMPA, kurš, pēc HIV pārnesuma no dzemdes uz augli, pēc 4 nedēļu ilgas zāļu lietošanas jaundzimušajam infekciju likvidē

• Františeks Kržižīks, izgudrotājs, konstruējis Kržižīka automātisko lokspuldzes regulatoru.

• Prokops Divišs, katoļu priesteris, 18. gadsimtā veica mēģinājumus ar statisko elektrību, balstoties uz kuriem atklāja zibensnovedēju

• Jēkabs Krištofs Rads, rūpnieks, Dačicē (Dienvidaustrumu Čehijā) 1841. gadā  ieguva pirmo graudu cukuru pasaulē

• Jozefs Ressels, izgudrotājs, izmantojot eksperimentus ar Arhimeda skrūvi, atklāja ūdens skrūvi (1825-27)

• Jiržī Malijs, antropologs, bija pirmais, kurš pierādīja hipotēzi, ka visi cilvēki pieder  vienai sugai; 1934. gadā to publicēja grāmatā „Par Eiropas cilšu vienlīdzību un viņu bagātināšanos“

• Alešs Hrdlička, antropologs, Vašingtonas Nacionālā muzeja Fiziskās antropoloģijas nodaļas vadītājs,  pamatlicējs teorijai, ka apmetnes Amerikā ir cēlušās no Sibīrijas

• Jans Evangelists Purkiņe, dabas zinātnieks, ārsts un fiziologs, viens no eksperimentālās fizioloģijas pamatlicējiem, veicināja šūnu teorijas attīstību; 1839. gadā  nodibināja Fizioloģijas institūtu Breslavā – pirmo šāda veida institūciju pasaulē (1851. gadā arī Prāgā) un radīja vairāk kā 30 bioloģiskās un medicīniskās terminoloģijas jēdzienu 

• Čehu ēģiptoloģija – tai ir vairāk kā 100-gadīgas tradīcijas; 60. gados čehu Ēģiptoloģijas institūts (dibināts 1958. gadā) par saviem nopelniem no Ēģiptes valdības ieguva tiesības strādāt līdzenumā, kurā atrodas Abusiras piramīdas; 1998. gadā  čehu ekspedīcija atklāja neskarto ievērojamā darboņa Iufaa (apmēram 500 gadu pirms Kristus) sarkofāgu ar paša Iufaa mūmiju – ēģiptiešu prese šo atradumu novērtēja kā visievērojamāko no Tutanhamona kapeņu atrašanas brīža 1922. gadā; čehu ēģiptoloģija tiek ierindota starp labākajām pasaulē, pateicoties rakstiem un zinātniskajām publikācijām

• Petrs Hlavāčeks, Olbaltumvielu un ādas tehnoloģiju institūta direktors, Zlīnas  Tomāša Batjas universitātes Tehnoloģiju fakultāte – speciālistu grupas pārstāvis, kura nodarbojas ar mūmijas Ötci pētniecību, izveidojis mūmijas apavu kopiju, kura tika pārbaudīta praksē

• Zdeņeks Ježeks, epidemiologs, viņa vadībā pasaulē tika iznīdētas melnās bakas (DA Āzija, Āfrika)

Čehu izcelsme bija šādām pasaulslavenām  personībām:

• Žans Gaspārs Diboro, mēmā Arlekīna radītājs pantomīmā

• Madlēna Olbraita, bijusī ASV ārlietu ministre un ASV valsts sekretāre, dzimusi Korbelova (1937. gadā Prāgā)

• Sissi Spaceka, modele, aktrise, 5 nominācijas par labāko sieviešu lomu, kā arī Oskara balvas īpašniece par labāko sieviešu lomu 1980. gadā (Coal Miner´s Daughter)

• Olga Šoberova (Olla Schober), aktrise, Džona Kallija, bijušā sabiedrības „Warner Brothers“ prezidenta, sieva

• Roberts Maksvels, britu izdevējs, preses un informācijas centra dibinātājs un īpašnieks, viens no 10 visbagātākajiem cilvēkiem Lielbritānijā

• Avigdors Dagans, Izraēlas diplomāts, kā rakstnieks raksta čehiski, parakstoties ar savu īsto vārdu Viktors Fišls

• Edīte Templetone, britu rakstniece, 1966. gadā izdeva romānu “Gordons“ (zem pseidonīma Louise Walbrook); grāmata tika aizliegta uzreiz pēc nākšanas klajā sava erotiskuma dēļ un 2003. gadā izdota atkārtoti

• Žuskelino Kubičeks Oliveira, Brazīlijas prezidents no 1956. līdz 1961. gadam

• Antons Jozefs Čermaks (dzim. Kladno 1931. gadā) 1931. gadā tika ievēlēts par Čikāgas pilsētas galvu, mira atentāta laikā pret  F. D. Rūzveltu1933.gadā

• Eižens Kernans, amerikāņu kosmonauts, pagaidām pēdējais cilvēks, kurš izkāpis uz Mēness, kurp 1972. gadā atveda arī Čehoslovākijas karogu

• Džeims Arturs Lovels, starpplanētu kuģa „Apollo 13“ vadītājs

Ceļotāji:

• Svētītais Oldržihs Čehs no Pordenones (ap 1271.-1331.), priesteris, viduslaiku ceļotājs, dzimis itāļu Udinē, viņa izcelšanās nav pārāk skaidra, bet pats sevi uzskatīja par čehu; pirmais vēsturiski zināmais eiropietis, kurš apmeklēja Tibetu

• Jans Eskimo Velcls, ceļotājs, tirgotājs Aļaskā, eskimosi viņu ievēlēja par savu vadītāju un visaugstāko tiesnesi Jaunajā Sibīrijā

• Miroslavs Zikmunds un Jiržī Hanzelka, ceļotāji, literāro atziņu un kinofilmu autori par ceļojumiem uz 83 pasaules valstīm

• Zenons Svatošs, ceļotājs, lieli nopelni pirmā dabas rezervāta „Barguzīnas rezervāts“ izveidošanā 1916. gadā Krievijā Baikāla ezera ziemeļaustrumu krastā, vēlāk bija tā direktors

• Vāclavs Vojtjehs, kā pirmais čehs sasniedza Antarktīdu 1928.-30. gados

Čehu filmas Holivudā:

• Oskara balva

- labākā ārzemju filma    

1965 – Veikals promenādē, Kādārs, Klos

1967 – Stingri uzraudzītie vilcieni, J. Mencels

1996 – Koļa, J. Svjerāks

1966 – Kādas gaišmates mīlestības, M. Formans, nominācija

1968 – Deg, manu jaunkundz, M. Formans, nominēta                     

1986 – Mans ciematiņš vidū J. Mencels, nominēta

1991 – Vispārizglītojošā skola, J. Svjerāks, nominēta

2000 – Mums viens otram jāpalīdz, J. Hržebejks, nominēta

 - labākā animācijas filma   

1997 – Geri´s Game, J. Pinkava

1992 – Runas, runas, runas, M. Pavlātova,

 - labākā sieviešu loma   

1966 – Ida Kaminska, Rozālijas Kautmanes loma, nominēta

- Studentu akadēmijas Goda balva –

1989 – Naftinieki, J. Svjerāks

• balva Emmy Award - Matejs Mināčs, režisors, 2003. gadā ieguva šo vēsturiski pirmo vietu čehu kinomatogrāfijai par labāko televīzijas filmu „Cilvēcības spēks“

No sporta pasaules:

• kā vienīgais skrējējs pasaulē Emils Zātopeks Helsinku Olimpiskajās spēlēs 1952. gadā ieguva zelta medaļu 5 000 m, 10 000 m skrējienos un maratonā

• vingrotāja Vjera Čāslavska 60. gados Olimpiskajās spēlēs ieguva  7 zelta medaļas, pasaules meistartitulu 1962. un 1966. gadā, vienpadsmitkārtīga Eiropas meistare 1959., 1965., 1967. gadā, labākā pasaules sportiste 1968

• Jaroslava Kratohvīlova 1983. gadā uzstādīja nepārspētu pasaules rekordu 400 m un  800 m skrējienos

• Starptautiskajā tenisa slavas elitē ir ierakstīti: Jaroslavs Drobnijs, Jans Kodešs,  Jana Navrātilova, Ivans Lendls a Hana Mandlīkova

• 1969. / 70. gada sezonā Jaroslavs Jiržīks kļuva (līdzās zviedram Sterneram) par pirmo Eiropas hokejistu amerikāņu NHL; šodien NHL spēlē apmēram 120 čehu hokejistu

• Starptautiskā futbola vēsturnieku un statistiķu federācija pasludināja Jozefu Bicanu, leģendāro „Slāvijas“ uzbrucēju, par pasaules vārtu guvēju karali; viņa rekords – astoņi vārti pirmās līgas sacensībās – pagaidām nav pārspēts

• Alfreds Oerters (čehu izcelsmes) ASV ieguvis diska mešanā  4 zelta medaļas vienā pēc otras sekojošajās Olimpiskajās spēlēs – 1964. –1976. (tas izdevies vēl tikai Karlam Levisam tāllēkšanā)

No dzīvnieku pasaules:

• zirgaudzētava Kladrubos pie Prāgas ir visvecākā zirgaudzētava Eiropā, kuru Rūdolfs II oficiāli dibinājis 1579. gadā; visvecākā audzēšanas „stacija“ pasaulē, pamatojoties uz ģenētiskās analīzes bāzi Kladrubu šķirnes zirgi ir iekļauti sākotnējo dzīvnieku šķirņu ģenētiskajā fondā; 1995. gadā – ganāmpulki un zirgi kļūst par kultūras pieminekli; 2001. gadā  – nacionālais kultūras piemineklis, kurš uzņemts UNESCO aizsardzībā– pirmoreiz vēsturē ganāmpulku dzīvnieks ir atzīts par dzīvu mākslas darbu

• baltais briedis – visticamāk cēlies no Indijas (Kašmīra) vai  Persijas, pie mums nokļuva ap 1780. gadu; briežu ganības Žehušicē – vienīgā vieta pasaulē, kur ar to ir iespējams sastapties, jo sākotnējā mājsaimniecībā ir iznīcis

• kertak (Prževaļska zirgs) – vienīgais eksistējošais savvaļas zirgs, Prāgas ZOO ir vislielākais šo zirgu ganāmpulks pasaulē

Interesantas lietas:

• leģendārais Kazanova savas dzīves pēdējos gadus pavadījis kā bibliotekārs Duhcovas pilī

• amerikāņu dzejnieks A. Ginsbergs1965. gadā tika izvēlēts par Prāgas studentu svētku „Majāles“ karali

• Pablo Neruda (Ricardo Neftali Reyes Basoalto), Čīles rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts literatūrā - 1971, savu pseidonīmu izvēlējās no čehu rakstnieka Jana Nerudas

• Starptautiskais bērnu filmu festivāls Zlīnā ir visvecākais tāda rakstura pasākums pasaulē

• Franču aristokrātu sacelšanās pret Kārli VII (1440) tika nosaukta husītu dumpja piemiņai par „Praguerie“

• Čehijā dzimuši: Zigmunds Freids, psihoanalīzes tēvs, (Pršībora), Gustavs Mālers, komponists, (Kalištje pie Humpolces), Toms Stoppards, britu dramatiķis (Zlīna)

• skulptors Františeks Bjelskis ir britu karalienes mātes krūšutēla autors (1962), kā arī viņas 80. dzimšanas dienas piemiņas medaļas autors

• sv. Maura relikvijas, romāņu zeltkaļu darbs no 13. gs. sākuma, pēc čehu kronēšanas dārgumiem ir otra visievērojamākā čehu dārgumu krātuve

• Prāgas pils dārzi 2002. gadā ieguva prestižo starptautisko Karla Skarpa balvu par vēsturisko dārzu saglabāšanu

• Čehu vltavīns (moldavits), ir visatzītākais no dabiskā silikātu stikla

• Čehu fouseks – biezspalvainā medījumu suņu rase no kontinentālas dzinējsuņu grupas, selekcionēts Čehijā

• Tirša muzejs (fizkultūras un sporta muzejs) ir viens no pirmajiem šī veida muzejiem  pasaulē, unikāla kolekcija

• Slavkova (Austerlitz), kur 1805. gadā notika „triju imperātoru“ kauja – viena no slavenākajām un asiņainākajām franču imperatora Napoleona kaujām, atrodas Dienvidmorāvijā

• Čehoslovākijā 1923. gadā kā vienā no pirmajām Eiropas zemēm sākās regulāras rādio pārraides

• Golčūv Jenīkova (starp Čāslavu un Havlīčkūv Brodu) – ģeogrāfiskais ČR centrs, tātad Eiropas sirds sirds

• Kaulu slidas, atrastas pie Brandīsa nad Labem, nāk no laika perioda pirms  4000 gadiem

• Vislielākie ragi pasaulē atrodas Hlubokas pilī (14 kg, nošauts 1937. gadā)

• Plzeņas alusdarītavas pagrabi stiepjas 10 km garumā

• ČR atrodas 20 000 „Debesdīķu“, kurus uzpilda vienīgi lietus ūdens

• Visīsākais vārds ir čehu pilsētai Aš un ciemam Eš pie Pelhržimovas pilsētas

• Prāgas Nacionālā muzeja minerālu kolekcija pieder pie 10 visievērojamākajām pasaulē, ieskaitot unikālo vltavīnu kolekciju

• Kodex Gigas – vislielākā grāmata pasaulē tika konfiscēta Trīsdesmitgadu karā klosterī Podlažicē pie Hrudimas, aizvesta uz Stokholmu, kur šodiem ir izstādīta  Stokholmas Karaliskajā bibliotekā

• Nacinālā Tehnikas muzeja astronomisko ierīču kolekcijai, kura reprezentē šīs nozares attīstību no 1600. gada līdz 20. gs. sākumam, nav līdzīgas nekur citur pasaulē

• Vismazākā Eiropas pilsēta ir Rabštejna nad Stršelou; 1337. gadā  Kārlis IV. vienāda nosaukuma ciemam ar pili piešķīra pilsētas statusu; pilsētas neērtais ģeogrāfiskais stāvoklis uz stāvas klinšu kraujas neļāva pilsētai tālāk izplatīties; šodien pilsētā ir  22 iedzīvotāji

• Pirmās čehu automašīnas tika izgatavotas 1905. gadā  rūpnīcā „Laurin & Klement“ (šodien „Škoda“) 

• Visvecākais oriģinālais baroka teātris pasaulē (autentiska skatuve, kostīmi, teātra tehnika) atrodas Čehu Krumlovas pilī (uzcelts 1766.- 68. gados)

• Vistālāk uz ziemeļiem Eiropā atrodas kapucīniešu klostera loreta Rumburkā

• Prāgas Klementīnā atrodas visvecākā podiņu krāsns Eiropā, šeit tiek veikti visvecākie  meteoroloģiskie mērījumi pasaulē – no 1775. gada, kuri nekad nav tikuši  pārtraukti pat uz vienu dienu

© Michal Korecký, 2003

      | CBP | Filoloģijas fakultāte | Latvijas Universitāte |