Līguma pamats

Saistībā ar vienošanos kultūras sakaru jomā, kas tika parakstīta starp Čehijas Republiku un Latvijas Republiku prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes laikā Prāgā 1998. gada maijā, izglītības un zinātnes jomā Kārļa Universitātes un Latvijas Universitātes lektori parakstīja vienošanos par starptautisku sadarbību.

Izglītības jomā sadarbība tiek īstenota uz abu pušu vienošanās pamata. Čehijas Republikas premjera Miloša Zemana vizītes laikā Rīgā 1999. gada novembrī Čehijas izglītības ministrs Eduards Zemans un Latvijas izglītības ministre Silva Golde parakstīja “Vienošanos starp Čehijas Republikas Izglītība, jaunatnes un fiziskās kultūras ministriju un Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju par sadarbību izglītības un zinātnes jomā laika posmā no 1999. līdz 2001 gadam”. Blakus pedagoģisko un zinātnisko darbinieku apmaiņas programmai katra puse nodrošina stipendijas bakalaura, maģistra un doktora programmas studentiem, kā arī stipendijas mēnesi ilgiem čehu vai latviešu valodas vasaras kursiem.

Līgums ar derīguma termiņu līdz 2001. gadam tika pagarināts (un nedaudz izlabots) uz laika posmu no 2002. līdz  2005. gadam Latvijas Republikas Izglītības ministra Kārļa Greiškalna oficiālās vizītes laikā Čehijā 2001. gada 6. – 8. novembrī.

Čehijas valodas studiju pirmsākumi Filoloģijas fakultātē

Čehu valodas studiju programmas ieviešanai Filoloģijas fakultātē ir vēsturiska nozīme. Pirmo reizi kopš Latvijas Universitātes dibināšanas 1919. gadā latviešu studentiem ir iespēja iegūt izglītību šajā valodā. Lai gan Čehijai un Latvijai arvien bijušas aktīvas un daudzpusīgas kultūras attieksmes, līdz šim netika realizēta doma par studijām LU. Tāpēc pašreizējie profesionālie čehu valodas tulkotāji un tulki, piem., V. Kraučis, Jānis Krastiņš, Halina Lapiņa čehu valodu apguva pašmācības ceļā.

Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Slāvu valodu katedru nodibināja 1997. gadā. Jau no pirmā 1997./98. mācību gada studentiem tika piedāvāta čehu, horvātu, poļu un serbu valodas programma. Šīs valodas studiju programmā ir noteiktas kā izvēles slāvu valodas vienkāršais kurss, kas paredzēts krievu filoloģijas studentiem, un kā galvenā otrā slāvu valoda slāvu filoloģijas studentiem. Pirmajā mācību gadā čehu valodu sāka mācīties 10 studenti.

Pašos pirmsākumos bija liels mācību materiālu trūkums. Pirmās čehu valodas pasniedzējas, profesore Nadeždas Kločko, rīcībā bija tikai viens 70. gadu čehu valodas mācību grāmatas krievu valodā eksemplārs. N. Kločko ieradās Rīgā no Maskavas kā serbu un horvātu valodas pasniedzējas. Čehu valodu viņa sāka mācīties sakarā ar savu izcelsmi – viņas vecāmāte bija čehiete – un sakarā ar gadu ilga čehu valodas kursa apgūšanu. Tā bija viņa, kas lūdza Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu, lai nodrošinātu čehu valodas lektora no Čehijas atbraukšanu.

Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā jau no pašiem pirmsākumiem sniedza materiālu palīdzību, lai attīstītos čehu valodas studijas Latvijas Universitātē. Vēstniecības darbinieki tikās ar fakultātes pārstāvjiem, lai pārrunātu ar čehu valodas studijām saistītos jautājumus, bet 1997. gadā vēstniecība uzdāvināja Latvijas Universitātei 10 čehu valodas mācību grāmatas, audio un videoierakstus, kā arī Čehijas kartes. Materiāli gan tika sadalīti centralizēti – mācību grāmatas tika nodotas centrālajā bibliotēkā, kartes nokļuva Ģeogrāfijas fakultātē. Arī pēc šā dāvinājuma studentu pieeja mācību materiāliem bija ļoti apgrūtināta.

Par spīti grūtajiem apstākļiem 1998./99. mācību gadā čehu valodu turpināja studēt astoņas bakalaura programmas 4. kursa studentes. Viņas bija tās, kas izteica vēlēšanos izveidot čehu valodas semināru divu semestru garumā arī maģistra programmā. Turklāt čehu valodu studēja arī 20 – 30 Filoloģijas fakultātes 2. kursa studentu un studenti no citām LU fakultātēm. Šiem semināriem nebija noteikts obligātais apmeklējums, tāpēc arī precīzs studentu skaits nevar tikt noteikts.

Čehu valodas lektorāts

Pēc vairākām Latvijas Universitātes, Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā un Čehijas Republikas Izglītības, jaunatnes un fiziskās kultūras pārstāvju tikšanās reizēm 1999./2000. mācību gadā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē tika atvērts čehu valodas lektorāts, un sakarā ar to tika atbrauca pirmais čehu valodas lektors no Čehijas. Čehu valodai, tāpat kā citām slāvu valodām, ir vienkāršā izvēles kursa statuss krievu filoloģijas studentiem un galvenās otrās slāvu valodas statuss slāvu filoloģijas studentiem. Tāpat čehu valoda tiek piedāvāta visiem universitātes studentiem kā C kurss.

1999./2000. mācību gadā, kad fakultātē strādāja lektore Zuzana Kročākova, čehu valodu studēja gandrīz 40 studentu, tai skaitā studenti no Baltu valodu katedras (C kurss), pēdējā kursa maģistra programmas studenti un 2. kursa studenti.

Ņemot vērā studentu skaitu, kas redzams tabulā, var spriest, ka studentu un citu interesentu vidū ir interese par čehu valodu. Svarīgi ir arī tas, ka slāvistikas studenti no 2000./01. m. g. var studēt čehu valodu trīs gadus, kuru laikā viņiem ir iespējas apgūt tādus valodas un kultūrvēstures pamatus, kas var noderēt arī turpmākajā dzīvē – vai nu tieši bohēmikas nozarē, vai arī kādā citā. Jau pašlaik vairāki bijušie čehu valodas studenti atraduši izmantojumu šīm zināšanām: viņi veic administratīvu un tulkošanas darbu čehu uzņēmumu pārstāvniecībās Latvijā (piem., Čehijas tulkošanas aģentūras „Skřivánek“ Latvijas filiālē); strādā par gidiem tūrisma firmās u. tml.

Nozīmīga ir arī studentu iesaistīšanās dažādās ārpus studiju aktivitātēs ar mērķi padziļināt interesi un zināšanas par čehu valodu un kultūru. Piemēram, 2002. gada oktobrī trīs gadu programmas student kopā ar Latvijas-Čehijas asociācijas pārstāvjiem aktīvi sadarbojās, veidojot izstādi par vasaras plūdiem Čehijā. Šajā akcijā tika sagatavota arī literāra programma bērniem. 2002. gadā tika organizēta “Nikolaja dienas tikšanās“. 2002. gadā no 30. novembra līdz 5. decembrim sadarbībā ar ČR vēstniecību Rīgā Kinogalerijā tika sagatavots čehu filmu festivāla “Jiržī Trnka – čehu leļļu meistars” filmu tulkojums un ierunāšana.

Čehu valodas studentu skaits:

Lai gūtu praktisku izmantojumu teorētiskajām zināšanām, kas iegūtas lekcijās, studenti var doties apmaiņas programmas braucienos, ko nodrošina vienošanās starp abu valstu Izglītības ministrijām (skat. nākamo tabulu). Stipendijas bakalaura un maģistra programmu studentiem katru gadu tiek pilnīgi izmantotas. Čehu valodas studenti šo iespēju ļoti novērtē, jo arī īsa – mēnesi ilga – uzturēšanās Čehijā nozīmīgi ietekmē viņu studiju rezultātus. 2002./03. m. g. Prāgas Kārļa Universitātes Bohēmikas nodaļā viena bijusī čehu valodas studente apguva mācību programmu „Čehu valoda ārzemniekiem“. Tajā pašā gadā Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā tulkotāja ieguva Kārļa Universitātes rektora mēneša stipendiju.

Stipendijas:

Piezīme: ja nav norādīts citādi, tad ir runa par bakalaura studiju programmu.

ČR Izglītības, jaunatnes un fiziskās kultūras ministrija apgādā čehu valodas lektorātu ar mācību grāmatām un citiem mācību materiāliem. Turklāt pēc Bohēmikas un polonikas centra atvēršanās lektoram izdevās iegūt grāmatas un tehnisko aprīkojumu no sponsoriem („ADZ Trading“ uzdāvināja televizoru, videomagnetafonu un PC; Prāgas Nacionālā bibliotēka – 50 prozas un dzejas grāmatas; izdevniecība “Atlantis”, “Argo”, “Motto”, “Labyrint”, “Libri”, “Prostor”, “Petrov a Vyšehrad” – 81 grāmatu; Čehijas Republikas vēstniecības Latvijas Republikā palīdzēja materiāli). Neskaitot tehnisko aprīkojumu – kasešu magnetafons, televizors, videomagnetafons, PC – pašlaik čehu valodas bibliotēkā ir 475 grāmatas, 148 videokasetes, 35 audiokasetes, 41 CD, 2 CD-ROM iekārtas, kā arī periodiskie izdevumi, tūrisma ceļveži, kartes utt. Kopējā lektorāta aprīkojuma summa ir apmēram 4 000 latu. Paralēli materiālu izmantojumam mācību laikā 2002./2003. m. g. tika izlasītas gandrīz 200 bibliotēkas grāmatas, skatītas videokasetes, klausīti CD un izmantoti citi mācību līdzekļi.

Čehu valodas studiju ietvaros studentiem un citiem interesentiem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt Čehu filmu klubu. Pirmos divus mācību gadus filmu kluba filmas tika rādītas Čehijas Republikas vēstniecībā, kas nodrošināja ar telpām un tehniku. Pēc Bohēmikas un polonikas centra atklāšanas filmu kluba filmas tiek rādītas Filoloģijas fakultātē. Filmu klubs piedāvā interesentiem daudz kvalitatīvu čehu filmu, tai skaitā “oskarotās” čehu filmas: J. Menzela “Stingri uzraudzītie vilcieni” (“Ostře sledované vlaky”), J. Kādāra un E. Klosa “Veikals galvenajā ielā“ (“Obchod na korze”); pirmās čehu skaņu filmas: J. Honzlas “Pūderis un benzīns” (“Pudr a benzín”), pazīstamo G. Mahatija “Ekstāzi” (“Extáze“); labāko čehu filmu – F. Vláčila „Marketa Lazārova“ (“Markéta Lazarová”), kā arī animācijas filmas un pasakas, piem., B. Zemana „Reiz bija kāds karalis“ („Byl jednou jeden král“) vai J.Trnkas “Ķeizara lakstīgala“ (“Císařův slavík“), J. Trnky. Par filmu projekcijām ir interese ne tikai bijušajiem un esošajiem studentiem, bet arī čehu organizāciju Latvijas pārstāvniecību darbiniekiem: vēstniecības, “ČSA“ darbinieki utt.

Filmu klubs:

Bohēmikas un polonikas centrs

Otra čehu valodas lektora Mihala Korecka darbības laikā no 2000./01. m. g. čehu valodas studijās Filoloģijas fakultātē notika nozīmīgas izmaņas.

2001./2002. gadu mijā tika panākta vienošanās starp čehu un poļu valodas lektoriem un fakultātes pārstāvjiem par lielāku pilnvaru iegūšanu, par iespējamu vēlāko pilnīgu šo valodu studiju neatkarību, jo pašlaik tās ir krievu un slāvu filoloģijas nodaļas daļa, ar laiku izveidojot Rietumslāvu valodu nodaļu.

2002. gada 5. februārī Universitātes valdes sapulce piekrita šim ierosinājumam, un šo datumu var uzskatīt par Filoloģijas fakultāte Bohēmikas un polonikas centra dibināšanas dienu. Sākotnējā centra pamatideja par, to, ka tas kalpotu šo rietumslāvu valodu studentiem un citiem interesentiem, tika ievērojami paplašināta, un, kā to var redzēt centra statūtos, tā ir Latvijas Universitātes struktūrvienība, tomēr centra pilnvaras liecina, ka tas ir neatkarīgs subjekts, kas pieejams plašai sabiedrībai.

Centru vada tā vadītājs un četri valdes locekļi. Centram ir savs logotips, ko izgatavoja čehu valodas studente. Viss tehniskais un materiālais aprīkojums tika sagādāts ar Čehijas un Polijas Izglītības ministriju un sponsoru palīdzību.

Centrs darbojas, lai sagatavotu gan kopējus, gan atsevišķus pasākumus ar mērķi propagandēt abas valodas. Tie ir literatūras vakari, filmu klubs, valodu kursi interesentiem, sadarbība ar dažādām organizācijām, tematiskas un informatīvas tikšanās, diskusijas utt. Viens no interesantākajiem pasākumiem centrā bija Čehijas grāmatizdevēju prezentācija “Čehu grāmatu dienu”, kas notika 2003. gada 30. aprīlī. Šim pasākumam čehu grāmatizdevēji veltīja 81 grāmatu.

Raugoties no slāvu valodu studiju perspektīvas, centra dibināšana ir ļoti svarīgs solis. Tas varētu būt pamats neatkarīgai nodaļai, kas nākotnē dotu studentiem iespēju iegūt augstāku izglītību poļu vai čehu valodā. Kā teica fakultātes dekāne Janīna Kursīte, šo ideju vat skatīt vēl plašākā mērogā, fakultātes vadība par apsver paplašināt šo valodu studiju programmas, radot vairāk lektoru vietu un dibinot slāvistikas studiju centru, kas būtu pieejams visam Baltijas reģionam.

     | CBP | Filoloģijas fakultāte | Latvijas Universitāte |

Kārļa tilts

Fotoattēli no Bohēmikas un Polonistikas
centra Čehu valodas sekcijas grāmatām