Pirmstiesas izmeklēšana

Studiju procesā tiks sniegtas zināšanas tiesību zinātnē un tās apakšnozarēs, īstenojot padziļinātu zināšanu apguvi krimināltiesību apakšnozarē un citos izmeklētāja kompetenču attīstību orientētos specializētos jautājumos. Ikdienas studiju procesā tiks attīstīta studējošo atbildība, iniciatīva, apzinīgums, precizitāte un veicināta studējošo personības vispusīga izaugsme. Attīstītas izmeklētāja darbam nepieciešamās analītiskās, prezentācijas un argumentācijas prasmes. Līdzās teorētisko studiju kursu apguvei tiks nodrošināta praktisku iemaņu apgūšana kriminālprocesu izmeklēšanā.

Pirms imatrikulācijas paredzēta obligāta līguma par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādēs slēgšana ar Iekšlietu ministriju par saistībām uzsākt darba tiesiskās attiecības un piecu gadu pēc studiju programmas absolvēšanas nostrādāšana izmeklēšanas iestādēs, kā arī faktiski segto mācību izdevumu atmaksas pienākums Iekšlietu ministrijai:

Absolventi varēs strādāt izmeklēšanas iestādēs (Valsts policijā, KNAB utt.)

Vispārīgie nosacījumi

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību sākot no 2004. gada: 
CE latviešu valodā*
CE angļu, franču vai vācu valodā*
CE matemātikā*
Gada atzīme vēsturē vai gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

• optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
• vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
• centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību līdz 2003. gadam, kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas: 
Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu, franču vai vācu valodā
Gada atzīme vēsturē vai gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā);
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos.

Papildu punkti pilna laika studijās: LU Jauno juristu universitātes noslēguma testa kārtotāji 2024. gadā, kuri ieguvuši vismaz 70% no vērtējuma, papildus iegūst 50 punktus; Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences sociālo zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji 2023. un 2024. gadā papildus iegūst 40 punktus; LU Izcilības skolas sociālo un humanitāro zinātņu klases absolventi 2024. gadā papildus iegūst 40 punktus;

Priekšrocības pilna laika studijās: LU Jauno juristu universitātes noslēguma testa 1. – 3. vietas ieguvējiem 2024. gadā.

Īpaši nosacījumi:

Uzņemšanai pilna laika studijās - persona atbilst šādiem nosacījumiem:  

1) ir Latvijas pilsonis;  

2) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu—neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;  

3) nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;  

4) nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;  

5) pār personu nav nodibināta aizgādnība; 

6) nav vecāka par 35 gadiem; 

Uzņemšanai nepilna laika studijās - persona atbilst nosacījumam: ir dienestā Latvijas izmeklēšanas iestādēs. Reflektantus imatrikulē atbilstoši konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” nosacījumiem un saskaņā ar Iekšlietu ministrijas apkopoto sarakstu, ievērojot izmeklēšanas iestāžu noteiktās atlases prasības un vērtēšanas kritērijus.

Starp Studējošo un Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādi tiek noslēgts līgums par studiju finansēšanu un nodarbinātību izmeklēšanas iestādē (pilna laika studijās) vai vienošanās par izdevumu, kas saistīti ar amatpersonas izglītības ieguvi apmēru (nepilna laika studijās).  

Programma izstrādāta Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) ietvaros. IDA ir vairāku institūciju (Iekšlietu ministrija, Valsts policijas koledža, Rīgas Stradiņa Universitāte un Latvijas Universitāte) veidota apvienība kopēja mērķa sasniegšanai, - apvienojot resursus, sagatavot augsti kvalificētus speciālistus darbam Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs.

Biežāk uzdotie jautājumi par pilna laika studijām

• Kas īsti ir un ko dara izmeklētājs? 
  Izmeklētājs (krimināltiesību jomā)  ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura veic pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesos. Ar izmeklētāja profesijas standartu var iepazīties šeit.
   
• Vai izmeklētājs ir tas pats, kas policists? 
  Nē, šie vārdi nav sinonīmi. Latvijā ir dažādas izmeklēšanas iestādes, tai skaitā Valsts policija,  Valsts drošības dienests, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde, Militārā policija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija, Valsts robežsardze, Iekšējās drošības birojs. Visās šajās iestādēs ir personas, kuras pilda izmeklētāju funkcijas. Tāpēc likt vienādības zīmi starp vārdiem izmeklētājs un policists nav pareizi. Bez tam, arī tajās izmeklēšanas iestādēs, kuru nosaukumā ir  vārds “policija”, ne visi tajā strādājošie ir izmeklētāji. Izmeklētāji pilda specifiskas šai profesijai raksturīgas funkcijas, ar kurām var iepazīties izmeklētāja (krimināltiesību jomā) profesijas standartā.
   
• Vai studiju laikā es jau būšu dienestā policijā? 
  Nē, pilna laika studiju priekšnoteikums/nosacījums nav studējošā darba vai dienesta attiecībās ar kādu no izmeklēšanas iestādēm. 
   
• Kad man rodas pienākums sākt strādāt izmeklēšanas iestādē? 
  Uzsākt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar kādu no izmeklēšanas iestādēm rodas pēc programmas absolvēšanas. Detalizēti tas noteikts Finansēšanas līgumā starp Valsts policiju un studējošo, kuru slēdz saskaņā ar MK 23.01.2007. noteikumu (https://likumi.lv/ta/id/152072-studiju-liguma-obligati-ietveramie-noteikumi ) 8., 9.punktu. 
   
• Vai man pēc programmas apguves obligāti būs jāsāk strādāt policijā par izmeklētāju? 
  Saskaņā ar Finansēšanas līgumu, kura saturs noteikts MK 23.01.2007. noteikumu (https://likumi.lv/ta/id/152072-studiju-liguma-obligati-ietveramie-noteikumi ) 9.punktā,  studējošam sešu mēnešu laikā pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas būs jāuzsāk darba (dienesta) tiesiskās attiecības vai nu ar Valsts policijā vai jebkurā citā izmeklēšanas iestādē izmeklēšanas funkciju izpildē. Tādējādi, neskatoties uz to, ka Finansēšanas līgums tiek slēgts ar Valsts policiju,  līguma nosacījumi būs izpildīti, ja absolvents uzsāks strādāt jebkurā izmeklēšanas iestādē, ne tikai  Valsts policijā.  
   
• Kādos gadījumos man būtu jāatmaksā studiju maksa? 
  Tas detalizēti noteikts Finansējuma līgumā, kura saturs noteikts MK 23.01.2007. noteikumu (https://likumi.lv/ta/id/152072-studiju-liguma-obligati-ietveramie-noteikumi ) 9.punktā.  
   
•  Vai es pēc programmas absolvēšanas varēšu būt prokurors? 
  Nē, lai kļūtu par prokuroru, nepieciešama jurista kvalifikācija, kuru var iegūt tikai pēc tiesību zinātnes virziena maģistra programmas absolvēšanas. Visi bakalaura programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” absolventi ir tiesīgi turpināt studijas maģistra studiju programmās jurista kvalifikācijas iegūšanai. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte kā pēctecīgu programmu piedāvā profesionālā maģistra studiju programmu “Pirmstiesas izmeklēšana”. 
   
• Kāda ir atšķirība šai programmai no bakalaura studiju programmas “Tiesību zinātne”? 
  Abas programmas ir tiesību zinātnes virziena programmas, tādējādi to galvenais uzsvars ir uz tiesību zinību apguvi. Šī programma ir profesionāla, kas nozīmē, ka tās absolvēšanas gadījumā persona iegūst ne tikai akadēmisku grādu, bet arī kvalifikāciju – izmeklētājs (krimināltiesību jomā). Līdz ar to šī programma ir arī garāka – ja bakalaura programma “Tiesību zinātne” pilna laika studijās ilgst 3 gadus, tad šī – 4.  Kā profesionāla programma tā aptver arī praksi 20 nedēļu garumā. Saturiski vērtējot, bakalaura studiju programma “Tiesību zinātne” ir vispārīgāka, savukārt šī programma ir vairāk specializēta krimināltiesiskajai jomai, kā arī nodrošina visu tieši izmeklētājam nepieciešamo profesionālo zināšanu (sīkāk skat. https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-231.pdf ) ieguvi. 
   
• Vai man pašam būs jāatrod prakses vieta? 
  Nē, prakses vietas visiem studējošiem tiks nodrošinātas. 
   
• Vai būs iespējams studēt attālināti? 
  Pilna laika studijas paredzētas pamatā klātienē. Tas gan nenozīmē, ka studiju laikā tiktu ignorētas modernas apmācību metodes utt., tai skaitā kādi attālināti to elementi. Pirmajā studiju gadā gan jārēķinās ar klātienes studijām pilnā apjomā.