Microglial activation in Complement C4-stratified schizophrenic patients and in a mouse model of C4 overexpression

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras pētnieki, sadarbojoties ar pētniekiem no Francijas, Vācijas un Šveices ir uzsākuši zinātniskā projekta "Microglial activation in Complement C4-stratified schizophrenic patients and in a mouse model of C4 overexpression"  īstenošanu ERA-NET NEURON (Mentālās slimības) finansējuma platformas ietvaros, lai identificētu šizofrēnijas izraisošos neirobioloģiskos mehānismus un nodrošinātu inovatīvus pētniecības risinājumus efektīvas terapijas nosacījumiem.

Šizofrēnija ir viena no smagākajām psihiskām slimībām, ar kuru slimo apmēram 1% pasaules iedzīvotāju. Šai hroniskajai slimībai ir raksturīgs simptomu daudzveidīgums, kas ietver, psihiskus simptomus (murgi, halucinācijas), kognitīvos un uzvedības traucējumus. Visbiežāk slimības pirmās izpausmes diagnosticē pusaudžu gados un 18-25 gadu vecumā. Mūsdienās šizofrēnijas spektru traucējumu etioloģija pagaidām nav pilnībā izpētīta. Grūtības izprast slimības bioloģiskos mehānismus, tālāk rada efektīvas ārstēšanas terapijas trūkumu, tādejādi radot ievērojamu finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmām un kopējai pasaules ekonomikai. Jaunākie plašie genoma pētījumi identificēja ar  šizofrēniju saistītos genoma reģionus. Jo īpaši tiek izcelti gēni saistīti ar C4 komplementa sistēmu, kas ir klasiskās komplementa kaskādes posms un ir cieši saistīts ar šizofrēnijas attīstīšanos.

MicroSCHIZ projekta pētījuma konsorcijā sadarbojas izcila pētnieku grupa no četrām Eiropas valstīm, piedāvājot daudznozaru pieeju problēmas izpētē: iesaistot ārstus psihiatrus un fundamentālo pētījumu zinātniekus. Zinātniskā konsorcija mērķis ir noteikt, vai paaugstināta C4 proteīna ekspresija var aktivizēt mikrogliju šūnas, kas pastiprinot imūno reakciju, var izraisīt daudzveidīgas ar šizofrēniju saistītas izmaiņas smadzenēs. Lai sasniegtu šo mērķi zinātnieku grupa preklīniskā izpētē izmantos jaunu ar paaugstinātu C4 ekspresiju eksperimentālo dzīvnieku modeli un klīniskajā izpētē analizēs korelācijas starp C4 ģenētiku un šizofrēniju pacientu slimības smaguma pakāpi. Sākotnēji tiks izmantota pozitronu emisijas tomogrāfija, elektrofizioloģija, in vivo 2 fotonu attēlveidošanas metodes, 3D elektronu mikroskopija un uzvedības pētījumi, mikroglialu šūnu aktivizācijas un mijiedarbību starp neironiem analīze. Rezultātā, apkopojot rezultātus no klīniskajiem pētījumiem un jauna veida šizofrēnijas peles modeli, tiek prognozēts identificēt šizofrēniju izraisošos neirobioloģiskos mehānismus un izstrādāt jaunas ģenētiskās un farmakoloģiskās stratēģijas.

Projekta laikā tika veikti plaši pirms-klīniskie pētījumi, kas ietvēra in vivo un ex vivo eksperimentālo daļu, kas izpēta ar iekaisuma saistītiem procesiem komplementa sistēmas nozīmi šizofrēnijas slimībā. 

Konsorcija projekta rezultātu ziņojumi 2 konferencēs:  

1) LU 80. Starptautiskā zinātniskā konference, Medicīnas sekcija, kas norisinājās 2022. gada 25. - 26.martā, Rīgā, Latvijā. 

Ziņojuma nosaukums: Validation of Antibodies for the Complement System in a Schizophrenia Mouse Model Using a Western Blot Method.

2) 35. Starptautiskais Eiropas neiropsihofarmakoloģijas biedrības kongress (ENCP), kas norisināsies 2022. gada 15.-18.oktobrim, Vīnē, Austrijā. 

Ziņojuma nosaukums: Expression of complement molecules and inflammation markers in the frontal cortex of mice lacking complement receptors CR3 or C3aR 

Pašlaik norit tālāka eksperimentālā darbība un datu apstrādes process, kas paredzēts konsorcija partneru kopējai starptautiskai zinātniskai publikācijai. 

Rebeka Rožkalne, Külli Jaako, Baiba Jansone. Validation of Antibodies for the Complement System in a Schizophrenia Mouse Model Using a Western Blot Method. References: p.185 // Medicina Vol. 58, Suppl. 1: Abstracts of the 80th International Scientific Conference of the University of Latvia, Riga, Latvia (2022), p.185., ISSN 1648-9233. 

Tēžu grāmata