Akadēmiskais centrs
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Līdzekļi reģionālajai sadarbībai” projekts “Eiropas Savienībā integrēta sistēma pārrobežu pazemes ūdens resursu un antropogēno risku apsaimniekošanai” (EU-WATERRES)
Projekta nosaukums: EU-integrated management system of cross-border groundwater resources and anthropogenic hazards (EU-WATERRES) / Eiropas Savienībā integrēta sistēma pārrobežu pazemes ūdens resursu un antropogēno risku apsaimniekošanai
Īss projekta kopsavilkums: Pārrobežu pazemes ūdens resursiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tos ir grūtāk novērtēt un pārvaldīt nekā virszemes ūdeņus. Tai pat laikā datu apmaiņa starp kaimiņvalstīm attiecībā uz pārrobežu pazemes ūdeņiem ir samērā lēna un nekonsekventa. Šis projekts, galvenokārt, koncentrējas uz institucionālo sektoru, proti, uz ģeoloģijas institūtiem, ūdenssaimniecības uzņēmumiem, reģionālām un vietējām pašvaldībām, kā arī vides aizsardzības iestādēm, īstenojot uzdevumus, kas saistīti ar pazemes ūdens resursu novērtēšanu, aizsardzību un apsaimniekošanu, nodrošinot šīm iestādēm nepieciešamo piekļuvi saskaņotiem un integrētiem pārrobežu hidroģeoloģiskajiem datiem. EU-WATERRES ir viens no pirmajiem starptautiskiem projektiem, kas paredz apvienot vienotā datu bāzē ES dalībvalstu un Ukrainas telpiskos hidroģeoloģiskos datus.
Projekta mērķis: EU-WATERRES mērķis ir palielināt valsts iestāžu spēju pārvaldīt pārrobežu pazemes ūdens resursus, izveidojot integrētu informācijas platformu, ieviešot jaunus datu analīzes rīkus un risinājumus koordinētai pārvaldībai un integrētai pazemes ūdeņu aizsardzībai. Projekts aptvers divas pārrobežu teritorijas Baltijas valstīs un Austrumeiropā, proti, Latvijas un Igaunijas robežu, kā arī Polijas un Ukrainas robežu, kas ir arī Eiropas Savienības austrumu robeža.
Projekta galvenie rezultāti: Projekta EU-WATERRES īstenošanas rezultātā ir plānots izveidot rīkus pārrobežu pazemes ūdens resursu koordinētai pārvaldībai un integrētai aizsardzībai, izmantojot ģeoinformācijas platformu - ĢIS integrētu modelēšanas vidi digitālu hidroģeoloģisko karšu izveidošanai un pārrobežu pazemes ūdens resursu daudzuma un kvalitātes simulēšanai. Projekta ietvaros tiks izveidotas 2 pārrobežu datu kopas par Baltijas valstu un Austrumeiropas reģioniem. Zinātniskie pētījumi par pazemes ūdens resursu kvalitāti un daudzumu tiks īstenoti divos izvēlētajos testa reģionos - Latvijas un Igaunijas robežteritorijā un Polijas un Ukrainas robežteritorijā, kur balstoties uz mērījumu datiem, tiks izmantoti pazemes ūdens hidroģeoloģiskie modeļi, vēlākos projekta posmos novērtējot piesārņojuma ietekmi būtisku slodzi radošiem antropogēniem un ģeogēniem avotiem.
Kopumā šī projekta rezultāti paaugstinās starptautiskās sadarbības efektivitāti pārrobežu pazemes ūdeņu kvalitātes un daudzuma pārvaldībā un kontrolē. Savukārt projektā ieplānotās izglītojošās aktivitātes palielinās sabiedrības izpratni par jautājumiem attiecībā uz pārrobežu pazemes ūdens resursiem.
Projektu īsteno: LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar Polijas ģeoloģisko institūtu (vadošais partneris), uzņēmums “Intergraph Polska” (Polija), valsts uzņēmumu “Ukrainas ģeoloģijas kompānija”, Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Degošo derīgo izrakteņu ģeoloģijas un ģeoķīmijas institūtu, uzņēmums “Zakhidukrgeologiya” (Ukraina), Igaunijas ģeoloģijas dienests (Igaunija), Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (Latvija), Norvēģijas ģeoloģiskais dienests (Norvēģija).
Projekta īstenošanas termiņš: 2020.gada 1.septembris – 2023.gada 31.decembris.
Projekta līguma numurs: 2018-1-0137 (N20-NORV42-ZP-N-110)
Projekta kopējais finansējums: EUR 2 732 517,85, no kuriem LU budžets ir EUR 191 429,98 (ar 90% atbalstu)
Projekta zinātniskais vadītājs: LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Bikše
Projekta administratīvais vadītājs: LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela
Projekta mājas lapa: http://eu-waterres.eu/
The project No.2018-1-0137 “EU-WATERRES: EU-integrated management system of cross-border groundwater resources and anthropogenic hazards” benefits from a € 2.447.761 grant from Iceland, Liechtenstein and Norway through the EEA and Norway Grants Fund for Regional Cooperation.