Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā: identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā

Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā: identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā

Dzintra Lele-Rozentāle Projekts Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā: identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā 2014. gadā turpināja iepriekšējos gados LU HZF Baltijas ģermānistikas centrā uzsākto pētniecību, kura ir koncentrējusies uz reģionālās vācu valodas un kultūras lomas izvērtējumu Baltijā, galvenokārt Latvijā un Igaunijā, nacionālo kultūru attīstības procesa gaitā. Projektā ir iesaistījušies ģermānisti ar valodniecības un kultūrzinātnes/literatūrzinātnes specializāciju, un pētnieciskais darbs balstījās rokrakstu un iespieddarbu kā avotu izpētē, analizējot gan lingvistiski, gan kultūrvēsturiski nozīmīgus jautājumus diahroniskajā aspektā un pievēršoties būtiskām kontaktparādībām valodā, literatūrā un  kultūrā tās plašākajā nozīmē un to izpētei. Pētniecības rezultāti ir prezentēti starptautiskās konferencēs, iekļauti studiju kursos un apkopoti publikācijās, kā arī kļuvuši par ierosmi jaunu, ar projekta tēmu saistītu LU studiju, Latvijas mēroga un starptautisku projektu uzsākšanai. 2014. gadā saistībā ar projekta tēmu ir nākušas klajā 5 zinātniskās publikācijas (Vācijā, Igaunijā, Latvijā), vēl 2 raksti ir publicēšanā 2015. gadā (Latvijas un Austrijas izdevniecībās), ar projekta dalībnieku atbalstu iznākusi Baltijas ģermānistu gadagrāmata Triangulum, kas uzņemta Moderno valodu asociācijas periodisko izdevumu sarakstā, uzsākta sadarbība ar izdevniecību Otto Harrassowitz par projektā iepriekšējā periodā izstrādātas kolektīvas monogrāfijas publicēšanu 2015. gadā, publicēšanai tiek gatavota 1 monogrāfija, 1 zinātnisko rakstu krājums, kā arī vairāki raksti, kuriem plānots nākt klajā konferenču referātu krājumos 2015./2016. gadā. Par projekta tēmu 2014. gadā ir bijuši 13 zinātniskie referāti starptautiskās konferencēs Latvijā, Vācijā un Lietuvā, kā arī nolasīti 6 vietēja un starptautiska mēroga konferenču referāti saistībā ar pētniecību un studiju darbu LU. 2014. gadā ir organizēti dažādi zinātniska rakstura pasākumi (LU 72. konferences Ģermānistikas sekcija, Baltijas-Vācijas augstskolu biroja atbalstīta projekta ietvaros notikusi konference LU ar projekta dalībnieku piedalīšanos tās organizācijā un referējot). 2014. gadā ir paplašinājusies starptautiskā un starpdisciplinārā sadarbība, piem., ar projekta pētnieku piesaistītā LU viesdocenta M. fon Bētihera atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu ir turpinājusies seno rokrakstu un iespieddarbu lasītprasmes apguve, tādējādi 2014. g. ļoti veiksmīgi tika aizstāvēts maģistra darbs, kura rezultāti kā zinātniskais raksts pieņemti publicēšanai Baltijas ģermānistu gadagrāmatā. Veiksmīgi attīstījās studējošo iesaistīšana projekta darbā studiju kursos, piem., izstrādājot pilotprojektu, kas apliecina projekta tēmas tālākas izpētes potenciālu. Pētniecības rezultāti ir iekļauti virknē studiju kursu , galvenokārt Vācu filoloģijas maģistra studiju programmā. Projekta dalībnieki ir uzņēmuši kontaktu ar starpdisciplināri orientēto M. Krāmera biedrību, piedaloties arī tās organizētajā izglītības vēsturei veltītajā konferencē. Izglītības, sevišķi valodu apguves vēstures izpēte 2014. gadā ir kļuvusi par jaunu, perspektīvu tēmas atklāsmes virzienu. Projekta ietvaros atbalstītie komandējumi ir rezultējušies arī jaunās iniciatīvās un sadarbībā, kuras pirmie rezultāti plānoti 2015. gada LU 73. konferencē. Projekta pētnieki līdzdarbojas vairākās starptautiskās un Latvijas profesionālajās apvienībās un starptautiskās pētniecības grupās un savas kompetences ietvaros iesaistās darbā periodisko zinātnisko izdevumu redkolēģijās (3 izdevumi) un zinātniskās darbības izvērtēšanā ekspertu statusā. Kā vērtīgs atbalsts projekta plānoto darbību realizēšanā bija iespēja veikt komandējumus, kas bija priekšnosacījums esošo kontaktu attīstībai, jaunu uzņemšanai, gan arī sadarbības uzsākšanai ar ārvalstu universitāšu kolēģiem projekta tēmas padziļināšanā/paplašināšanā. Runājot par problēmām, jāatzīmē līdz šim ierobežotās atbalsta iespējas tādiem projekta darbības rezultātiem, kā, piem., divvalodu hrestomātijas iespiešanai, kas ir pētnieku un studējošo kopdarbs, taču neatbilst zinātniskās literatūras statusam, kā arī finansiālā atbalsta trūkums nelieliem, ar projekta tēmu saistītiem, no tā daļēji izaugušiem starptautiskiem kopdarbības projektiem, piem., ar Tartu Universitāti. Kā apdraudējums pētniecības kvalitātei un ilgtspējai jāmin joprojām Latvijā aktuālais jautājums par zinātnes finansējumu, kas nereti ir šķērslis aktīvai starptautisko konferenču apmeklēšanai, kā arī daļas projektā iesaistīto mācībspēku un pētnieku lielā akadēmiskā darba slodze.