Obstruktīva miega apnoe sindroma izplatība HOPS pacientiem un tā saistība ar koronāro sirds slimību

Projekta vadītājs: V.Šiliņš

Pētījuma mērķis bija diagnosticēt obstruktīva miega apnoe (OMA) sindromu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacientiem, analizēt tā izplatības biežumu un saistību ar koronāro sirds slimību. Pētījumā tika iesaistīti 22 HOPS pacienti, vecumā no 46–66 gadiem, ar sūdzībām par krākšanu miegā, nogurumu un miegainību dienas laikā. Pēc literatūras datiem, OMA skar 5 – 7% no kopējās iedzīvotāju populācijas, kuri vecāki par 30 gadiem, bet pēc 60 gadu vecuma – 30% vīriešus un 20% sievietes.

Pētījumā konstatēta OMA 86% gadījumu. Skābekļa saturācija miega laikā vidēji bija 92,4 (82–97)%. EKG pieraksts miega laikā reģistrēja sirds ritma traucējumus - 86%, bet 60% gadījumu bija norādes par išēmiskām izmaiņām, sirds muskuļa trofikas vai ritma traucējumiem. Kopumā arteriāla hipertenzija sastopama - 85%, Echo-kg izmaiņas konstatētas - 60%, glikēmijas rādītāji bija paaugstināti - 30%, bet dislipidēmija konstatēta - 40% izmeklēto pacientu. Tika secināts, ka miega apnoe HOPS pacientiem ir nepietiekoši novērtēts un nediagnosticēts simptoms. Apnoe un hipopnoe epizožu biežums svārstījās no 5 – 58 stundas laikā. HOPS pacientiem ar obstruktīvu miega apnoe KSS sastopama biežāk, nekā HOPS pacientiem bez miega apnoe sindroma. Zemā skābekļa saturācija HOPS pacientiem miegā ar obstruktīvu miega apnoe( pat 82% ) ir papildus riska faktors pulmonāru un kardiālu komplikāciju attīstībai. Obstruktīva miega apnoe ir aktuāla sociāla un medicīniska problēma. Svarīga ir savlaicīga šo simptomu konstatēšana, lai laicīgi veiktu izmeklēšanu un sāktu iespējamo ārstēšanu (medikamentozu, CPAP vai ķirurģisku). Lai izdarītu vēl precīzākus secinājumus, vēlams turpināt pētījumus, izmeklējot iespējami lielāku pacientu grupu, sadalot to sīkākās apakšgrupās pēc specifiskiem kritērijiem, un papildinot izmeklēšanu ar kardiopulmonālās slodzes testu.