Fiskālās politikas ietekme uz kopējo pieprasījumu un cenām

Projekta vadītāja: I.Revina

Secinājums par valsts īstenotās fiskālās politikas atstāto ietekmi uz tautsaimniecības rādītājiem, t.sk. patēriņu, investīcijām un IKP lielā mērā ir atkarīgs no institucionālās vides, kura nosaka cenu un algu noteikšanas mehānismus, kā arī no tā cik racionāli ir ekonomiskie aģenti un cik attīstīts ir finanšu un kapitāla tirgus. Fiskālās politikas multiplikators var būt pozitīvs un fiskālajai politikai ir Keinsa efekts (ja ir spēka Keinsa teorijas pieņēmumi), vienāds ar nulli (ja ir spēkā Rikardo ekvivalence) un negatīvs, ko mēdz saukt par ārpus Keinsa efektu (ja ir spēkā tam specifiskie pieņēmumi).

Vispusīgi izvērtējot Latvijā veikto fiskālo politiku laika periodā no 1995. gadam līdz 2007. gadam, jāatzīmē, ka:
 

• Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu struktūra mainījusies. Samazinoties uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei, sarukusi kapitāla un darba ienākuma nodokļu attiecība pret IKP( skat.1.att.). Vienlaikus ar kopējā nodokļu sloga samazinājumu, ir notikušās pārmaiņas nodokļu sloga struktūrā, nedaudz paaugstinoties patēriņa nodokļu īpatsvaram un samazinoties pārējo nodokļu īpatsvaram.

1.attēls. Nodokļu sloga dalījums pēc ekonomiskās funkcijas

• Salīdzinājumā ar ES-27 valstīm, Latvijā ar zemāku likmi tiek aplikts kapitāla ienākums un relatīvi vairāk ieņēmumu tiek gūti no patēriņa nodokļiem. Neskatoties uz to, ka darba ienākuma nodokļu efektīvā likme ir sarukusi, uz darbiniekiem ar zemiem ienākumiem joprojām gulstas samērā liels nodokļu slogs un starpība starp nodokļu slogu darbiniekiem ar zemiem ienākumiem un darbiniekiem ar augstākiem ienākumiem nav liela, norādot uz to, ka ieguvums no neapliekama minimuma un atvieglojumiem par apgādībā esošajām personām Latvijas darbiniekiem nav nozīmīgs (skat.2.att.).

2. attēls. Nodokļu "plaisa" trim indivīdu veidiem un darba ienākuma nodokļu efektīvā likme
 

• Pēdējo četru gadu laikā Latvijā tiek veikta ekspansīvā izdevumu politika, izdevumiem palielinoties visās ministrijās un visos posteņos, bet īpaši strauji tiem palielinoties ar ekonomisko darbību un vispārējiem valdības dienestiem saistītajos posteņos (skat.3.att.). Pēdējo gadu laikā nozīmīgi palielinājies valsts sektorā strādājošo skaits un valsts sektorā strādājošo vidējais atalgojums.

3. attēls. Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi funkcionālo kategoriju dalījumā

• Latvijā budžeta deficīts nepārsniedz Māstrihtas līgumā noteikto 3% no IKP līmeni, savukārt cikliski koriģētā budžeta bilance 2007. gadā novērtēta pēc ECB metodoloģijas bija -3.7% no IKP, bet novērtēta pēc OECD metodoloģijas -1.1% no IKP (skat. 4.att.). Starpība novērtējumos izriet no tā, ka IKP izaugsmes struktūra 2006. un 2007. gadā bija nobīdīta, jo to veicināja privātā patēriņa bums. Pēc autora domām CKBB, kas novērtēta, izmantojot ECBS metodoloģiju, korektāk atspoguļo fiskālās politikas virzienu, jo ļauj šo nobīdi ņemt vērā.

4. attēls. Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta bilance, tās cikliskā komponente un cikliski koriģētā budžeta bilance (saskaņā ar ECBS (pa labi) un OECD (pa kreisi) metodoloģiju, % no IKP).
 

• Straujās izaugsmes gados veiktā fiskālā politika neļāva nodrošināt vietu fiskālo stimulu veikšanai vēlāk, kad ekonomikas pieauguma tempi strauji samazinās, vai pat kļūst negatīvi. Turklāt nozīmīgi tika paaugstināta izdevumu bāze, kas negatīvi ietekmēja Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju pasaules tirgos, veicināja augsto inflāciju un tekošā konta deficītu. Izaugsmes tempiem krītoties budžeta bilance automātiski pasliktināsies ciklisko faktoru ietekmē. Turklāt analīze liecina par to, ka arī daļa no strukturālo ieņēmumu pieauguma nevar tikt izskaidrota. Papildu risks budžeta ilgtspējai ilgtermiņā ir arī iedzīvotāju novecošanās process, kas pašlaik norit visā Eiropā. Līdz šim iedzīvotāju novecošanas ietekmes novērtējums Latvijā ir bijis pozitīvs, jo līdz šim uzkrātais valsts parāda apjoms ir bijis zems un pieaugusi pilnībā fondēto pensiju daļa. Bet kardināli mainoties makroekonomiskai situācijai valstī šis faktors kļūst nozīmīgs.

• Tas nosaka nepieciešamību veikt būtisku budžeta konsolidāciju. Stingrākā fiskālā disciplīna Latvijā palīdzētu ierobežot inflācijas spiedienu, mazināt tekošā konta negatīvo saldo, un atjaunot Latvijas konkurētspēju pasaules tirgos. Efektīvākā un nodarbinātībai labvēlīgāka nodokļu un pabalstu sistēma varētu uzlabot darba motivācijas mehānismus un sniegt ieguldījumu fiskālajā konsolidācijā, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un reālo ienākumu konverģenci, pabeidzot pāreju uz tirgus ekonomiku.

Lai izvērtētu budžeta konsolidācijas ietekmi uz tautsaimniecību, tika izveidots vispārējā līdzsvara modelis, kura koeficienti un parametri tika noteikti, pamatojoties uz Latvijas datiem. Nākamajā posmā tiek paredzēta šī modeļa pilnveidošana un rezultātu gūšana.
Projekta gaitā praktiski ir pabeigts promocijas darbs, kurā trūkst tikai pilnveidots līdzsvara modelis .