Latviešu valodas un matemātikas izpratības prognozes modeļi saistībā ar kognitīvo spēju, uzvedības un sasniegumu standartizēto testu mērījumiem skolēniem Latvijā

Projekta vadītāja Malgožata Raščevska

Projekta konkrētais mērķis (3 gadu pētījumam) ir noskaidrot, cik lielā mērā skolēnu latviešu valodas un matemātikas izpratību prognozē kognitīvo spēju, garīgās veselības un uzvedības faktori, mērīti ar atbilstošiem testiem, tos standartizējot.

Lai sasniegtu šo mērķi vispirms bija jārada psihometrikas zinātnes kritērijiem atbilstoši 2 testi: latviešu valodas un matemātikas sasniegumu mērīšanai skolēniem no 1. – 12. klasei. Līdz šim tādi Latvijā nebija radīti. Tas tika paveikts 2007. gadā pētījuma 1. posmā .

Pētījuma 2. posmā – 2008. gadā bija jāizveido intelekta testa WISC-IV un adaptīvās uzvedības aptaujas ABAS-II skolotāju un vecāku formas 2. versija un jāveic to standartizācija Latvijas skolēnu stratificētajā izlasē. Tas tika izdarīts. Izveidots jauns WISC-IV testa administrēšanas buklets (2. versijas) -150 lpp. Kā arī izveidoti jauni šo testu protokoli Adobe Acrobat Professional programmā– kopējais apjoms WISC-IV – 16 lpp, un ABAS-II – 16 lpp.

Šī. posma galvenais uzdevums bija uzsākt visu 3 psiholoģisko testu standartizāciju Latvijas populācijā. Tāpēc tika izstrādāta Latvijas skolēnu vecumā no 6.-16. gadiem stratificēta izlase 660 skolēniem (stratifikācijas pazīmes – reģions, pilsēta/lauki, vecāku sociālais statuss, skolēnu vecums un dzimums) un uzsākta datu vākšana Latvijas skolās. Tomēr piešķirtais līdzekļu apmērs bija krietni mazāks, lai varētu nodrošināt šāda apjoma skolēnu apsekošanu pa visiem Latvijas reģioniem. Tomēr mēs uz to tieksimies, ja ne 2008, tad 2009. gadā. No IZM tika saņemta arī oficiāla atļauja realizēt šo pētījumu Latvijas skolās. Projektā tika tiešā veidā iesaistīti iepriekšējos posmos apmācītie izglītības psihologi (kopā16), 2. kursa psiholoģijas maģistri un izveidota jauna psihologu grupa (vēl 8 psihologi) datu vākšanai sadarbībā ar Latvijas Skolu psihologu asociāciju. Šiem psihologiem tika novadītie 4 stundu semināri par testu jauno versiju lietojumu. Vienu daļu līdzekļu vajadzēja novirzīt uz LSPA, jo projekta ietvaros LU noteica ierobežojumus uz algu fonda proporciju.

Tā kā projekta līdzekļi bija pieejami tikai kopš jūnija, bet skola sākas septembrī, tad reālās aktivitātes sākās rudenī. 2008. gadā izglītības psihologi ievāca 240 skolēnu datus ar 5 instrumentiem. Katra bērna datu vākšanai vidēji tiek patērētas izglītības psihologu 3,5 stundas (samaksa tika realizēta par 1 stundu no LU projekta līdzekļiem). Datus vāca arī psiholoģijas 2. kursa maģistri, viņu darbs netika apmaksāts. Aptaujas aizpildīja arī 240 skolēnu vecāki un 120 skolotāji. Maģistri savus 64 komplektus iesniegs janvārī sesijas laikā (tie veido viņu prakses daļu) un vēl 5 izglītības.psihologi nodos janvāri atlikušos 60 komplektus, jo turpina veikt to pirmreizējo apstrādi. Tātad kopā šogad projektā ir ievākti 360 skolēnu dati.

Divi projektā algoti pusslodzes darbinieki – studenti - veic operatīvu datu savākšanu no izpildītājiem, reģistrēšanu un ievadīšanu, viņiem atsevišķā akcijā palīdzēja arī 1. kursa psiholoģijas programmas brīvprātīgie palīgi - 15 studenti. Tā kā daudzviet jāvada teksta informācija, tad viena skolēna WISC-IV testa datu ievadīšana prasa vien 1-1,5 stundas. Pašlaik ir ievadīti dati no 150 WISC-IV protokoliem (nostrādāts šajā aktivitātes jomā apmēram 200 stundas). Šajā brīdi izjūtam līdzekļu trūkumu datu ievadīšanas darba nodrošināšanai. Brīvprātīgo palīgu darbs tomēr izrādījās diezgan neefektīvs, jo jāpatērē daudz laika palīgu apmācībai un nepārtrauktai konsultēšanai datu ievada problēmātisku situāciju gadījumā (ievadāmo tekstu lasīšanā). Šie ievadītie dati arī rūpīgi jāpārbauda.

Saskaņā ar projekta plānojumu un noslēgto līgumu ar testa kompāniju „Harcourt Assessment/ Perason Education” , kad iegūta vismaz 1/3 izlases datu ir jāveic operatīva testa datu psihometrisko rādītāju apstrāde un analīze. Ja izrādīsies, ka 2. testa versijas ir psihometriski korektas, tad datu vākšanu var turpināt, ja ir konstatētas kādu testa pantu nobīdes, tad jāveic korekcija un jāturpina datu vākšana ar uzlaboto pēdējo 3. testa un aptauju versiju. Šo darbu vajadzētu pabeigt līdz 10. februārim. Jāatzīmē arī būtisks fakts, ka izlases datus vislabāk ir ievāks mācību gada vidū, nevis visus rudenī vai pavasarī. Pašlaik projekts ļoti sekmīgi realizējas saskaņā ar šo nostāju.

Tātad 2008. gada projektā bijām ierakstījuši šādus uzdevumus: 

1. Piecu testu materiālu tehniska sagatavošana datu vākšanai – izpildīts pilnībā 
2. Projektā iesaistīto izglītības psihologu un studentu papildu apmācība testu lietošanā – izpildīts pilnībā 
3. Datu vākšana Latvijas skolēnu reprezentatīvā stratificētā izlasē – izpildīts atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem (ievākti dati no lielākas daļas izlases). 
4. 5 testu standartizācijas datu bāzes izveide un datu apstrāde – ievadīti 1/2 ievākto protokolu dati. Darbs turpinās. 
5. Zinātnisko rakstu izstrāde un iesniegšana publicēšanai starptautiski citējamos izdevumos . Tika prezentēts viens referāts un viens posters vispasaules psihologu kongresā 2008. gada jūlijā. (skat. publikācijas). Tie ir publicēti starptautiski citējamā izdevumā – International Journal of Psychology.

Nozīmība:

Pašreiz iegūtie rezultāti ir tikai starprezultāti un tie ir nozīmīgi un nepieciešami sekmīgai pētījuma turpināšanai. Kad pētījums tiks pabeigts varēs pirmo reizi Latvijā noskaidrot, kā Latvijas kultūrvidē regresijas modeļu ietvaros kognitīvās spējās, adaptīvā uzvedība un garīgā veselība prognozē sabiedrības izaugsmei nepieciešamo zināšanu apguvi (izpratību) - latviešu valodā un matemātikā, Līdz šim nebija gan legāli iegādāto un darbam zinātniski korekti sagatavotu psiholoģiskās izpētes instrumentu, gan latviešiem izstrādāto testu objektīvai akadēmisko sasniegumu mērīšanai vecuma diapazonā no 6.-18. gadiem. Šī gada nozīmīgākais sasniegums ir, ka ir ievākta lielākā daļai WISC-IV, ABAS-II un CBC testu standartizācijas datu. Ja projekts turpināsies, tad šīs darbs tiks pabeigts sekmīgi jau februārī-martā.