Uz mitohondrijiem mērķētās farmakoterapijas efektivitāte multiplās sklerozes modelī

Projekta vadītāja Vija Kluša

Mūsdienu jaunākie zinātņu atklājumi arvien pārliecinošāk argumentē mitohondriālo procesu disbalansa nozīmi multiplās sklerozes (MS) etiopatoģenēzē, kas noved pie mielīna apvalka un aksonu destrukcijas un kustību traucējumiem. Mūsdienu terapijā izmanto glikokortikoīdus interferonus IFN-β1a un 1b vai monoklonālās antivielas, kas rada nevēlamus blakus efektus. Mūsu koncepcija paredz jauna tipa preparātu maztoksisku iedarbību un augstu efektivitāti MS protekcijā/ ārstēšanā, izmantojot mitohondrijus protektējošas vielas. Kā modeļvielu izvēlējāmies kardioloģijā plaši pielietoto vielu mildronātu, kas mūsu iepriekšējos pētījumos uzrādīja mitohondriālā kompleksa I aizsardzību pret toksiskiem savienojumiem.

Šī projekta ietvaros MS modelējām, iegūstot eksperimentālā autoimūnā encefalomielīta (EAE) modeli Lewis žurkām, ievadot dažādus toksīnus, kas izraisa autoimūnu ”uzbrukums”mielīna apvalkam un rada fokālus bojājumus centrālajā nervu sistēmā.

Iegūtie dati liecina, ka mildronāts bija efektīvs tikai mazākajās pārbaudītajās devās un tad, ja to ievada 2 nedēļu garumā pirms EAE indukcijas.

Šie dati labi korelē ar iepriekš iegūtajiem, kuros mildronāta neiroprotektīvā darbība izpaužas zemākās devās, nekā tās, kas nepieciešamas kardioprotektīvajai aktivitātei. Tādējādi turpmākajos neiroloģiskajos pētījumos nepieciešams izvērtēt mildronāta efektivitāti neirodeģenerācijas modeļos daudz zemākā devu diapazonā, nekā tas tika ieteikts līdz šim. Šie jaunie fakti jāņem vērā turpmākajā multiplās sklerozes, kā arī citu neirodeģeneratīvu stāvokļu modelēšanā