Valodu apguves pētniecības grupa

Projekta vadītāja: V.Kalnbērziņa

LU valodu apguves pētījumu grupa sarīkoja 2007. un 2008. gada pētījumu konkursu un izanalizēja 5 valodās iesniegtos 17 dažādu līmeņu studiju programmu - profesionālo, bakalaura, maģistrantūras, doktorantūras programmu ietvaros veiktos pētījumus, izvērtēja tos, sarīkoja konferenci Eiropas valodu dienu ietvaros un sagatavoja konferences prezentāciju laikā klausītāju izvēlētā darba pilnu publikāciju.

Valodas apguves grupas izveidošanu un pētījuma veikšanu LU finansētā projekta ietvaros noteica divi iemesli: pirmkārt, daudzvalodu situācija, kas izveidojusies Latvijā ir ārkārtīgi interesants fenomens, kas prasa izpēti un izskaidrojumu. Otrkārt, nepieciešamība pētniekiem labāk iepazīt angļu, latviešu, vācu, franču un krievu lingvodidaktiskās tradīcijas Latvijā un tādējādi savstarpēji bagātināties.

Projekta realizācijas gaitā grupas dalībnieki izstrādāja īpašus kritērijus (pētījuma tēmas inovatīvisms un metodes atbilstība akadēmiskajām tradīcijām) un atlasīja darbus konferencei. Šie darbi aplūkoja problēmas, kas saistītas ar valodu apguvi dažādās vecuma grupās: bērnudārza audzēkņiem, pamatskolas un vidusskolas skolēniem, studentiem. Darbi bija izstrādāti piecās valodās un tie analizēja valodisko situāciju Latvijā.

Konkursam iesniegtie labākie darbi (2 no katras valodas) tika sagrupēti sekojošās grupās: Valoda un kultūra, Valodu apguves stratēģijas un Saziņa un sadarbība valodu apguvē. Anotācijas, kas iekļautas publikācijā, mūsuprāt, atklāj tendences valodu apguves pētījumos Latvijā: vislielākā grupa ir Saziņa un sadarbībā, jo Latvijas skolās tiek izmantota komunikatīva valodu apguve, kas vislabāk apgūstama sadarbojoties. Latvijā populāra ir arī kultūras apguve, mazāk tiek pētīta valodu apguves stratēģiju loma un kognitīvā pieeja valodu apguvē. Latvijas pētnieku populārākās tēmas ir valodu formālā apguve, sevišķi mācīšanas metodes un mācību procesa vadība. Nepietiekoša uzmanība, mūsuprāt, tiek veltīta valodas apguvējiem ārpus skolām: divvalodu apguve agrā bērnībā tikpat kā netiek pētīta.

LU Valodas apguves pētījumu grupa ir gandarīta par sabiedrības interesi par valodas apguves pētījumu konferenci, kurā piedalījās vairāk kā 200 klausītāju – gan LU triju fakultāšu: Moderno valodu fakultātes, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes, Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes studenti, gan skolēni, skolotāji un žurnālisti, kas interesējas un raksta par valodu apguves problēmām.

Kopā ar konferences programmu, visi konferences dalībnieki saņēma 200 anketas par valodu apguves izpēti Latvijā. Anketā klausītāji varēja novērtēt katra pētījuma un tēmas nozīmību un aktuālitāti, kā arī ieteikt tēmas, kuras būtu svarīgas turpmākajos valodas apguves pētījumos. Konferences beigās anketas tika savāktas un izanalizētas. Apkopojot anketu atbildes redzams, ka Diānas Zepas diplomdarbs “Kooperatīvā mācīšanās angļu valodas stundās vājredzīgiem” tika uzskatīts par visaktuālāko un nozīmīgāko pētījumu 2007/2008 gadā. Otrais darbs, kurš saņēma lielāko balsu skaitu, bija Larisas Anufrijevas maģistra darbs “Bilingvālā audzināšana pirmsskolas izglītības iestādēs”, un trešais darbs, kurš saņēma lielu atbalstu, bija Lidijas Mitrofanovas diplomdarbs “Kustību spēles vācu valodas apguvē”. Interesanti ir tas, ka visi trīs darbi, kuri saņēma vislielāko atbalstu, pēta ne tikai dažādas valodas, bet arī dažādus otrās valodas un svešvalodas apguves aspektus un dažādas valodas apguves situācijas. Diānas Zepas darbs koncetrē uzmanību uz pasaulē un it īpaši Latvijā mazpētīto valodas apguvēju grupu – vājredzīgajiem valodas apguvējiem. Larisas Anufrijevas pētijums aplūko bilingvālās audzināšanas jautājumu, par kuru šobrīd tiek daudz diskutēts. Lidijas Mitrofanovas darbs akcentē kustību spēles nozīmību valodas apgūšanas procesā un tās nepieciešamību valodas apguvē.

Valodas apguves pētījumu grupa atbalsta konferences dalībnieku izvēli: Diānas Zepas pētījums ir veikts profesionāli un atbilst visaugstākajām akadēmiskajām prasībām (darba vadītāja Dr. Paed. Indra Odiņa), taču pats svarīgākais:

1. Diāna analizē ne tikai formālo valodu apguvi skolā, bet arī valodas apguvēja patstāvīgo darbu. Viņas izvēlētā kvalitatīvo pētījumu metode ļauj ielūkoties katra valodas apguvēja grūtībās un panākumos.
2. Diāna Zepa ir izvēlējusies skaitliski nelielu, taču tādēļ ne mazāk svarīgu valodas apguvēju grupu: vājredzīgos, kuriem valodu apgūt ir grūtāk kā redzīgajiem, pētījumu skaits par valodas apguves un mācīšanas paņēmienu specifiku cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Latvijā atšķirībā no citām zemēm ir tikai sākuma stadijā.
3. Iespējams pārējiem pētniekiem un skolotājiem īpaši noderēs Diānas Zepas daudzie pētījumu instrumenti: aptaujas, testi, datu analīzes lapas.