Projekta nosaukums latviski: Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana
Projekta nosaukums angliski: Jeopardizing Democracy through Disinformation and Conspiracies: Reconsidering Experience of Latvia
Projekta numurs: lzp-2019/1-0278
Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)
Projekta vadītājs: Vita Zelče
Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2020.–31.12.2022.
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR
Latvijas zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” (2020–2022) mērķis ir starpdisciplinārā griezumā izpētīt dezinformācijas un sazvērestību vēstījumu vietu Latvijas informācijas telpā, kā arī tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, veselību, drošību un labklājību, iztirzājot Latvijas sabiedrības pieredzi 20. gadsimta totalitārisma laikmetā un periodā pēc neatkarības atgūšanas, un izvērtēt dezinformācijas un sazvērestību radītos riskus mūsdienu demokrātijai un tās vērtībām. Jaunradīto zināšanu uzdevums ir veidot sapratni par dezinformāciju un aizraušanos ar sazvērestībām un sekmēt faktu pārbaudi un kritiskās domāšanas kultūras attīstību Latvijā.
Pētījums norit divos galvenajos virzienos: 1) vēstures pētījumā tiek analizētas dezinformācijas plūsmu un ticības sazvērestībai dinamika kopš 20. gs. 30. gadu vidus, kad Latvija pārstāja būt demokrātiska valsts un piedzīvoja divas totalitāru valstu okupācijas; 2) dezinformācijas un sazvērestību esamība mūsdienu Latvijas informatīvajā telpā, it īpaši digitālajos medijos. Pētījuma rezultāti tiks atspoguļoti kolektīvā monogrāfijā, zinātniskos rakstos un ziņojumos.
Projekta vadītāja – profesore Vita Zelče, galvenie izpildītāji – profesore Ilze Matīse-Van Houtena un profesors Viesturs Zanders, pētnieki – emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, asociētais profesors Ojārs Skudra, asociētā profesore Marita Zitmane, docente Zane Radzobe, doktora zinātniskā grāda pretendents Oskars Gruziņš, doktora zinātniskā grāda pretendents Mārtiņš Pričins un doktorante Lilija Romanova. Projekta īstenošanā piedalās arī Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane un krātuves speciāliste Evita Feldentāle.