ANO uzstādījumiem atbilstošs pilsētas ilgtspējīgas attīstības modelis

Projekta nosaukums latviski: ANO uzstādījumiem atbilstošs pilsētas ilgtspējīgas attīstības modelis

Projekta nosaukums angliski: Sustainable urban development model compliant with UN settings

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta vadītājs: Ģirts Karnītis

Projekta numurs: lzp-2020/2-0073

Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība: LU Datorikas fakultāte

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2020.–31.12.2021.

Projekta kopējais finansējums: 100 389 EUR

ANO programmā “Agenda 2030” apstiprināja cilvēces ilgtspējīgas attīstības (IA) paradigmu – integrēta līdzsvarota attīstība ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijās. IA nav tikai nacionālā līmeņa koncepts. Pašvaldību rīcība lielā mērā nosaka valsts kopējo progresu IA mērķu sasniegšanā, vietējās sabiedrības sociāli ekonomiskās intereses sabalansējot ar nacionālajiem un starptautiskajiem uzstādījumiem. 

Projekta ietvarā ir izstrādāts rīks uz datiem balstītai IA plānošanai, pārvaldībai un monitoringam. Šis rīks ir teritorijas IA modelis, kura matemātiskā izteiksme ļauj aprēķināt IA līmeņa skaitlisku novērtējumu statikā un dinamikā atkarībā no IA ietekmējošiem faktoriem, kā arī atsevišķo faktoru īpatsvaru kopējā IA vērtējumā. Modeļa izveidei ir adaptēti salīdzinošās modelēšanas un regresīvās analīzes algoritmi, iegūstot matemātiski aprēķinātas cēloņsakarības. Modelis ir neitrāls attiecībā uz teritoriju, rīks ir izmantojams kā jebkurai valstspilsētai (pilsētai) vai pilsētai kopā ar lauku teritoriju, tā arī visam novadam un valsts reģionam. Modelis atbilst ANO uzstādījumiem.

IA modeļa izveidei ir adaptēti salīdzinošās modelēšanas un regresīvās analīzes algoritmi, iegūstot matemātiski aprēķinātas cēloņsakarības. Modelēšanas procesā ir izskaitļota IA modeļa matemātiskā izteiksme. No daudziem pašvaldības funkcionalitātei vismaz daļēji atbilstošiem rādītājiem, kuru uzlabošanos ar savām darbībām var iespaidot pašvaldība, ir matemātiski atlasīti seši savstarpēji savietojami galvenie veiktspējas indikatori (key performance indicators, KPI), kā arī ir izskaitļoti to īpatsvari modelī:  

• Iedzīvotāju daļa 16+ gadu vecumā, kas novērtē savu veselību kā labu vai ļoti labu;
• Iedzīvotāju daļa, kuriem nav skalojamās tualetes savas mājsaimniecības lietošanai;
• Iedzīvotāju daļa, kuri līdzekļu trūkuma dēļ nevar uzturēt savu mājokli pietiekami siltu;
• Daļa no uzņēmumiem ar 10+ strādājošajiem, kas lieto uzņēmuma resursu plānošanas programmatūru (ERP) dažādām funkcionalitātēm;
• Otrreizēji pārstrādāto sadzīves atkritumu daļa, % no radītajiem;
• Iedzīvotāju daļa, kas vērtē vietējās tieslietu sistēmas neatkarības līmeni kā labu vai diezgan labu.

Šie daudzdimensiju KPI faktiski atspoguļo ekonomikas ilgtspēju un sabiedrības dzīves kvalitāti plašā nozīmē, integrējot daudzus faktorus. KPI uzlabošanos veicinošās savstarpēji papildinošās darbības katra pašvaldība nosaka atkarībā no situācijas savā pārvaldāmajā teritorijā.

Modeļa kvalitāte ir ļoti augsta. Veiktie modeļa stabilitātes testi parādīja, ka praktiskiem pielietojumiem nav nepieciešama modeļa ikgadēja kalibrēšana. Modeļa cēloņsakarība ir matemātiski izskaitļota, tās kvalitāte (precizitāte, vienkāršība, stabilitāte) ir skaitliski novērtējama; tās ir milzu priekšrocības pret subjektīvi izvēlētu IA raksturojošu indikatoru kopu un to īpatsvariem. Uzlabojoties datu pieejamībai nākotnē, izstrādātais modeļa algoritms ļauj pārbaudīt jaunus indikatorus rīka tālākai attīstībai.

IA skaitliskā rādītāja vērtību attiecīgajai teritorijai ir iespējams aprēķināt izmantojot tikai kalkulatoru, identificējot attīstības procesa stiprās un vājās puses. Ilustrācijai aprēķini ir veikti deviņām Latvijas valstspilsētām.

Izmantojot modeli pašvaldības politikas plānošanā un īstenošanā, prioritāro rīcības virzienu identificēšanā, rodas objektīvs pamats uz datiem balstītu līdzsvarotu ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanai, kamēr IA skaitliskais rādītājs parāda sasniegto progresu.

Saeimai, VARAM un citām valsts pārvaldes institūcijām piedāvātais modelis dod iespēju pastāvīgi monitorēt katras pašvaldības sasniegumus un vājās puses statikā un dinamikā, savstarpēji salīdzināt atsevišķu pašvaldību ieguldījumu valsts kopējā IA, savlaicīgi pieņemt objektīvus lēmumus, tai skaitā par pieejamo resursu sadali prioritāros virzienos, panākot lielāko iespējamo IA progresu.

Kopumā piedāvātā teritorijas IA modeļa pielietošana dos iespēju būtiska uzlabot IA pārvaldības praksi Latvijā (kā arī citās ES valstīs).

Projekta zinātniskie rezultāti ir aprakstīti 3 zinātniskās publikācijas, 2 no tām indeksētas SCOPUS datubāzē. Detalizēta informācija par modeli kopumā (t. sk. modeļa matemātiskā izteiksme) ir atrodama https://doi.org/10.3390/math9222888.