Dažādais pilsētvides mantojums: identitāte, noturība un sociālo pārmaiņu ģeogrāfija Latvijas industriālajās mazpilsētās

Projekta nosaukums latviski: Dažādais pilsētvides mantojums: identitāte, noturība un sociālo pārmaiņu ģeogrāfija Latvijas industriālajās mazpilsētās

Projekta nosaukums angliski: Uneven urban legacies and resilience: spatial restructuring, social change, and identity of mono-industrial towns in Latvia

Projekta numurs: lzp-2022/1-0269

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta vadītājs: Dr. geogr. Māris Bērziņš

Projekta zinātnes nozare: Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija

Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2023. – 31.03.2026.

Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR

Plānotie projekta rezultāti:

• pieci oriģināli zinātniskie raksti, kas iesniegti vai pieņemti publicēšanai SCOPUS, Web of Science Core Collection un ERIH PLUS datubāzēs iekļautos akadēmiskos žurnālos;
• projekta un tā rezultātu prezentēšana ar vismaz trīs ziņojumiem starptautiskās konferencēs;
• iesniegts jauns projekta pieteikums starptautiskā vai nacionālā pētniecības un attīstības projektu konkursā;
• studentu iesaistīšana zinātnes darbā;
• sekmīgi aizstāvēts maģistra darbs projekta tematikā;
• sabiedrības un valsts institūciju informēšana par projekta rezultātiem;
• ziņojums un ieteikumi rīcībpolitikas pilnveidei.

Zinātniskā grupa: projekta komandu veido pieredzējuši sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas eksperti, jaunie zinātnieki un ģeogrāfijas maģistra studiju programmas studenti.

Informācija par projektu:

Projekta uzmanības centrā ir Latvijas industriālās mazpilsētas, to dažādais pilsētvides mantojums identitātes, noturības (drošumspējas) un sociālo pārmaiņu ģeogrāfijas aspektā. Aplūkotajam apdzīvojuma tipam vēsturiski bija vairākas lomas: mazināt pilsētu un lauku atšķirības, strukturāli savienot Latviju ar padomju rūpniecības sistēmu un līdzsvarot reģionālo

attīstību starp lielpilsētām un pārējām apdzīvotajām vietām. Padomju perioda industrializācija un urbanizācija radīja specifisku sociālo vidi, kas arī apbūves ziņā atšķīrās no tradicionālās Latvijas lauku kultūrainavas. Mūsdienās, neraugoties uz industriālo mazpilsētu morfoloģiskajām un daļēji atšķirīgajām postpadomju attīstības trajektorijām, šajās pilsētas ievērojami sarūk iedzīvotāju skaits, notiek straujāka iedzīvotāju sastāva novecošana, vērojamas citas nelabvēlīgas sociāli ekonomiskas pārmaiņas. Pārmaiņu rezultātā būtiski mainās arī apbūves vide, infrastruktūras nodrošinājums un iedzīvotājiem pieejamais pakalpojumu klāsts. Tas ne tikai maina šo apdzīvoto vietu sākotnēji plānoto funkcionālo un morfoloģisko struktūru, bet arī sekmē iedzīvotāju atsvešinātību.

Projekta rezultāti ļaus labāk izprast Latvijas mazo apdzīvoto vietu sociāli telpiskās attīstības iezīmes, demogrāfisko pārmaiņu un iedzīvotāju migrācijas procesus. Projekts sekmē cilvēkkapitāla attīstību un paplašina zināšanu bāzi sociālajās zinātnēs par Latvijas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā par depopulācijas riskiem, apdzīvoto vietu sarukšanu, cilvēkkapitāla un telpiskās attīstības perspektīvu.