Projekta nosaukums: „ Kaskadējama EPMS sūkņu uz pastāvīgiem magnētiem ar stabilizētiem parametriem komercializācija"
Projekta līguma numurs: KC-L-2017/5
Projekta īstenošanas termiņš: no 19.07.2017. līdz 19.07.2018.
Projekta kopējais finansējums: 27 000,00 EUR, atbalsta finansējuma apmērs (90%): 24300,00EUR, LU finansējums (10%): 2 700,00 EUR.
Projekta zinātniskais vadītājs: LU Fizikas institūta vadošais pētnieks Imants Bucenieks
Projekta administratīvais vadītājs: Gints Rieksts, e-pasts: gints.rieksts@lu.lv
Projekta mērķis – izstrādāt elektromagnētisko indukcijas (bezkontakta) pastāvīgo magnētu sūkņus (EPMS) šķidro metālu pārsūknēšanai un transportēšanai ar vadības sistēmu sūkņu darbības parametru stabilitātes nodrošināšanai.
Projekta īss kopsavilkums:
Elektromagnētisko indukcijas (bezkontakta ar pārsūknējamo šķidro metālu) sūkņu priekšrocība salīdzinājuma ar mehāniskiem sūkņiem. Acīmredzami, ka izmantojot mehāniskos sūkņus šķidro metālu pārsūknēšanai (ņemot vērā šķidro metālu relatīvi augstu darba temperatūru un to agresivitāti pret konstruktīviem materiāliem, kā arī sūkņu darbību radiācijas apstākļos) rodas lielas problēmas, jo mehānisko sūkņu darbības princips balstās uz šķidrajā metālā iegremdētajām mehāniskām rotējošām daļām un līdz ar to dažādu blīvsavienojumu un blīvslēģu izmantošanas nepieciešamību.
Savukārt, EPMS indukcijas sūkņiem ar pastāvīgiem magnētiem ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionāliem 3-fāžu lineāro induktoru sūkņiem. Galvenā priekšrocība ir tā ka daudz vienkāršākā veidā tiek ģenerēts nepieciešamais mainīgais skrējošais magnētiskais lauks šķidrā metāla pārsūknēšanai. Minētajos lineāro induktoru sūkņos skrējošais magnētiskais lauks tiek ģenerēts izmantojot 3-fāžu tinumus. Indukcijas sūkņos uz pastāvīgiem magnētiem nepieciešamais mainīgais skrējošais magnētiskais lauks tiek ģenerēts izmantojot rotējošo pastāvīgo magnētu (ar mainīgo polaritāti) sistēmu. EPMS sūkņos vispār nav nekādi tinumi. Līdz ar to no šīs galvenās priekšrocības izriet vel citas būtiskas priekšrocības, tādas kā: daudz vienkāršāka konstrukcija (līdz ar to ari vienkāršāka izgatavošana); mazāki sūkņa aktīvās daļas gabarīti [un līdz ar to ir mazāks svars]; lielāks lietderības koeficients, kā arī paredzama EPMS sūkņos daudz drošāka hidrodinamiskā stabilitāte [tieši lielas jaudas sūkņos] salīdzinājumā ar minētiem tradicionāliem 3-fāžu lineāro induktoru sūkņiem.
Šķidro metālu pārsūknēšanas problēmas vienmēr ir bijušas un arvien kļūst aktuālākas, piemēram, sakarā ar jaudīgu nākotnes jauno enerģijas iekārtu projektēšanu, pētīšanu un to praktisko realizēšanu, kurās dažādi škidrie metāli tiek izmantoti kā darba vide un reizē arī kā siltumnesējs. Kā piemērus šeit var minēt šādas enerģētiskās iekārtas: kodolsintēzes reaktori, kuros galvenokārt tiks izmantots svina un litija eutēktiskais sakausējums (Pb-17Li), jaunie neitronu atskaldīšanas avoti (Neutron Spallation Sources), kuros izmanto smagos metālus, un ceturtās paudzes ātro neitronu reaktori, kuros kā darba vide un vienlaikus kā siltumnesējs tiks izmantots škidrais nātrijs.
Jāvērš uzmanība, ka EPMS indukcijas sūkņi izmantojami arī zemas kušanas temperatūras metālu (tādu kā svina, cinka, alvas u.c.) un dažādu to sakausējumu ražošanu, kā ari vieglo metālu [nātrija un lītija] ražošanas uzņēmumos.
Projekta galvenie rezultāti:
1) Tehniski ekonomiskā priekšizpētes izstrāde;
2) Komercializācijas stratēģijas izstrāde.
Projekta izpilde uz 18.01.2018.:
1) Projekta darba grupa sadarbībā ar PS “Civitta Latvija un Civitta Lietuva” ir izstrādājusi projekta iesnieguma otrajai kārtai obligāti iesniedzamos dokumentus. Dokumenti iesniegti noteiktajā izstrādāšanas termiņā LIAA uz izvērtēšanu un pozitīva lēmuma gadījumā tiks piešķirts papildus finansējums projekta turpmākajai realizēšanai 24 m;ienešu periodā;
2) Projekta pirmās kārtas īstenošanas periodā (sešu mēnešu laikā) izstrādātas angļu un latviešu valodā projektam “Kaskadējama EPMS sūkņu uz pastāvīgiem magnētiem ar stabilizētiem parametriem komercializācija “ tehniski ekonomiskā priekšizpēte un komercializācijas stratēģija, kā arī papildus izstrādāts KOMERCIALIZĀCIJAS PASĀKUMU PLĀNS, kurā ietvertas šādas darbības projekta otrajai kārtas realižacijai:
a. Tehnoloģijas prototipu izstrāde;
b. VVS platformas un sistēmas izstrāde;
c. Komercializācijas pasākumi;
d. IPR pētījums un patentu pieteikumi;
e. Pētījumi, t. sk. rūpnieciskie pētījumi un eksperimentālā izstrāde;
f. Produktu testi un sertifikācija;
g. Komercializācijas piedāvājuma izveide;
h. Projekta vadība un administrācija.
3) Projekta pirmajā posmā ļoti liela darbs apjoms tika ieguldīts projekta zinātniskās informācijas apkopšanai un izstrādei, tehnisko datu iegūšanai un aprēķināšanai, dažādu analogu salīdzināšanai, konkurentu un tirgus analīzei, kā arī cita rakstura zinātniskie darbi veiksmīgas un racionālas TEP un KS sagatavošanai.