Akadēmiskais centrs
Projekts tiek realizēts Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” ietvaros.
Projekta nosaukums: Downscaling Climate and Ocean Change to Services: Thresholds and Opportunities
Projekta akronīms: CE2COAST
Projekta līguma numurs: 23-11.17e/20/246
Projekta koordinators: Professor Richard Garth James Bellerby, Norwegian Institute for Water Research, e-pasts Richard.Bellerby@niva.no
Projekta partneri:
- Norwegian Institute for Water Research, Norwegian Research Centre (Norvēģija);
- Universitè de Liège (Beļģija);
- Laboratoire d'études en géophysique océanographie spatiales (Francija);
- Marine Institute, National University of Ireland Galway (Īrija);
- Marine and Freshwater Research Institute (Islande);
- Fondazione Centro Euro-Mediterraneo sui Cambiamenti Climatici (Itālija);
- Latvijas Universitāte un Latvijas Hidroekoloģijas institūts (Latvija);
- IST University Lisbon, Associação para o Associação para o desenvolvimento do Atlantic International Research centre (Portugāle).
Projekta īstenošanas termiņš: no 2020. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. oktobrim (38 mēneši)
Projekta kopējais budžets/finansējums: 3,286,803 EUR (2,366,562 EUR JPI Climate)
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 200 000 EUR (finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 85% apmērā un no valsts budžeta līdzekļiem 15% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām);
JPI Climate projekta CE2COAST mājaslapa: https://www.ce2coast.com/
Projekta zinātniskais vadītājs: LU FMOF Skaitliskās modelēšanas institūta direktors, vadošais pētnieks Uldis Bethers e-pasts: bethers@latnet.lv
Projekta īss kopsavilkums/ abstract:
Global change will have significant impacts at regional and coastal scales on marine systems, dependent socioeconomic systems, ocean services and can strongly interact with regional pressures. CE2COAST delivers transnational added value through strategically combining national expertise across oceanography, marine biogeochemistry and ecology, data and database management, earth system, marine and ecosystem modelling and science policy communication. The primary novelty of will be an observation-driven synthesis of downscaling methodology to provide better process resolution and system representations that are tailored to regional/coastal domains and their associated pressures/services. It will compile and analyze new targeted, fit-for-purpose marine observations datasets from existing and new project observations of ocean climate, biogeochemistry and relevant ecological indicators. We will deliver Earth System Model simulations from the CMIP archive that will be downscaled for hindcasting and projecting physical and biogeochemical fields in the regional and coastal ocean providing past/future states and climate change signals. A capacity to understand and predict these impacts on regional seas and coasts is essential for developing robust strategies for adaptation and mitigation. To inform adaptation policy to ocean and coastal change, we will deliver key new knowledge to end-users through dissemination activities. We will integrate stakeholder clusters in project-long decision making for co-production of relevant science products for specific scientific, management, regulatory, industrial and ocean service applicable assessments to deliver an integrated European evaluation of marine health. It will contribute knowledge crucial to reducing economic, scientific and social disparity across Europe. We will encourage knowledge transfer through common goals with a focus on JPI Climate and Oceans, IPCC, UN SDGs, MSP, CFP, MSFD, WFD and the Arctic Council.
Pētniecības projekta īstenotāja definētie darba uzdevumi (latviešu valodā), atbilstoši JPI Climate aktivitātes ietvaros atbalstītā projekta Darba pakām (Work packages):
Mērķu sasniegšanai izveidotas 5 darba pakas:
- Stāvoklis, mainība un virzība
- Reģionālā mēroga modeļi
- Reģionālā okeāna stāvokļa pagātnes un klimata projekciju mērogošana
- Ietekmes uz okeāna servisiem
- Zinātne un sabiedrība
Latvijas Universitāte piedalās darba uzdevumu īstenošanā visās no tām.
Plānotie projekta rezultāti:
- Novērotā klimata stāvokļa, mainības un virzības novērtējums Rīgas jūras līcim.
- Zemes sistēmas modeļu validācija reģiona un piekrastes līmenī – atskaite par modeļu veiktspēju, noteiktības intervālu un ekosistēmas indikatoru dabiskiem sliekšņiem modeļdatos.
- Mērogošanas metodika (protokols) - prioritāru CMIP6 scenāriju kopa; Līdzšinējo metožu izvērtējums un rekomendācijas nākotnei.
- Reģionālo klimata-okeāna modeļu (RKOM) ieejas dati un to sistemātisko noviržu korekcija. RKOM precizitātes novērtējums.
- Pilotteritorijas izpēte. Pakalpojumu ietekmes indikatori pilotteritorijām. Rezultātu vizualizācija.
- Piedalīšanās ar projekta rezultātiem saistīta brīvpieejas apmācības moduļa izveidē.
Projekta aktualitātes:
19.11.2020. Attālināts projekta seminārs Workshop on downscaling protocols for RCOMs
23.02.2021. tiešsaistē projekta 5. aktivitātes ietvaros norisinājās tikšanās no Latvijas projektā ieinteresētajām pusēm. Tikšanās piedalījās pārstāvji no Dabas Aizsardzības pārvaldes, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Baltijas Vides Foruma. Pasākums tika organizēts divos blokos – vispirms projekta pārstāvji no Latvijas Universitātes un Latvijas Hidroekoloģijas institūta klātesošos iepazīstināja ar novēroto situāciju Rīgas jūras līcī, iespējām pielietot matemātiskos modeļus situācijas analīzei un plānotajām projekta aktivitātēm un tajās plānotiem uzdevumiem. Otrā pasākuma daļā tika organizēta brīva diskusija, lai izprastu ieinteresēto pušu vajadzības iegūt okeanogrāfiskus datus, to vizualizāciju un prognozes. Pasākums atklāja ieinteresēto pušu interesi par projektā risināmiem jautājumiem un gatavību ciešākai sadarbībai nākotnē.
02.09.2021. Norisinājās projekta 4. aktivitātes Ietekmes uz okeāna servisiem darbseminārs par servisu tolerances robežām izpētes apgabalos (Workshop on key ocean service tolerance boundaries in case study areas). Tajā situāciju Rīgas jūras līcī prezentēja projekta partneri no Latvijas Hidroekoloģijas institūta. Tika pievērsta uzmanība Rīgas jūras līča ūdens caurspīdībai un Seki dziļuma mērījumiem, kā arī makroaļģu Furcellaria Lumbricalis izplatības izmaiņām Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Latvijas Universitāte, gatavojoties šim semināram, analizēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra iepriekšējo desmitgažu laikā atsevišķās Latvijas upēs veiktos ūdens krāsainības novērojumus (to izmaiņas laikā, sezonalitāti, saistību ar caurplūdumu, nokrišņu daudzumu, vidējo gaisa temperatūru).
08.09.2021.-10.09.2021. Norisinājās projekta ikgadējā sanāksme. Tajā Latvijas Universitāti ar referātu pārstāvēja projekta vadītājs Uldis Bethers, prezentējot 2021. gada vasarā realizēto Rīgas jūras līča reanalīzi. Tā izveidota uz Latvijas Universitātes operacionālā jūras modeļa uz HIROMB-BOOS bāzes (LU_HBM). Vairāk informācijas par Rīgas jūras līča reanalīzi šeit.
Turpinās darbs pie Rīgas jūras līča reanalīzes, kas papildināta ar viļņiem. Šobrīd analīzei pieejami fizikālie parametri: ūdenslīmenis, straumes ātrums, sāļums, temperatūra, viļņu augstums.
Pamatā koncentrēšanās uz sāļuma un viļņu augstuma datu apstrādi.
Virsmas sāļums reanalīzē 1995-2017. gadam attēlots pievienotajā animācijā.
Tajā redzams, ka līča piekrastes austrumu daļā sāļuma vērtības ir uzskatāmi zemākas nekā piekrastes rietumu daļā.
Zemas sāļuma vērtības kopā ar valdošo vēju radīto viļņu spiedienu uz austrumu piekrasti, kas turklāt vēl uzrāda laikā pieaugošu trendu, var būt viens no iemesliem - eksperimentāli novērotam sārtaļģu audžu samazinājumam Rīgas līča austrumu piekrastē. Sārtaļģu audžu pasargāšana ir svarīgs priekšnoteikums reņģu veiksmīgai nārstošanai un kopējai ekosistēmas un biotas veselīgai pastāvēšanai Rīgas jūras līcī.
Projekta darba aktivitātē WP4 30.-31. augustā norisinājās darbseminārs Kopenhāgenā ar mērķi apzināt tālāko darba plānu - projekta rezultātu interpretēšanai ietekmei uz jūras biotu
nozīmīgā veidā. Tajā Latviju pārstāvēja vadošais pētnieks Uldis Bethers.
Pašlaik norisinās projekta ikgadējās tikšanās sagatavošana. Tā norisināsies Rīgā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā - 2022. gada 11.-13. oktobrī (programma).
01.10.2022-28.02.2023
2022. gada 11.-13. oktobrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā uzņēmām projekta partnerus uz pirmo projekta klātienes tikšanos (iepriekš projekta darba semināri notika attālināti Covid ierobežojumu dēļ). Darba seminārā tika apzinātas galvenās klimata pārmaiņu izraisītās ietekmes uz jūras vidi katrā no iesaistīto partneru situācijām un apspriesta sistēma to savstarpējās salīdzināšanas harmonizēšanai. Saskaņots tālākais darba plāns - nākotnes klimata projekciju iegūšana un analizēto ietekmju rezultātu publiskošana sabiedrībai.
Pārskata periodā tika turpināts darbs pie viļņu augstuma, viļņu enerģijas pārneses raksturošanas Rīgas līcī šī brīža klimatā;
veikts atsevišķi modeļaprēķini nākotnes viļņu režīma projekciju iegūšanai; veikta ledus ietekmes izvērtēšana.
2023. gada 27. janvārī projekta aktuālie rezultāti prezentēti 81. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā Virtuālie modeļi ilgtspējīgai un drošai dzīves videi.
Aigars Valainis, Vilnis Frišfelds, Daiga Cepīte-Frišfelde, Viļņu klimata reanalīze Rīgas jūras līcī (https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2023/02/AigarsValainis-81.zin_konf_LVD.pdf)
Paveikts nākotnes klimata projekciju aprēķins līdz 2100. gadam Rīgas līcim - ūdens temperatūrai, sāļumam, straumes ātrumiem, ūdenslīmenim, ledus biezumam.
Pārskata periodā analizēti no publiski pieejama satelītdatu produkta pieejami ūdens krāsas un Seki dziļuma novērtējumi Baltijas jūras piekrastei un Rīgas jūras līcim 1998.-2018. gadam.
Šie dati ir ar Latvijā līdz šim nebijušu laika un telpisko pārklājumu, tādēļ iespējams ļaus pamanīt iepriekš neskaidras saistības piekrastes procesos. Ieskatam sagatavota vizualizācija ūdens krāsas novērtējumam Forel-Ule skalā Latvijā Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī maija, augusta, oktobra mēnešiem pēc Pitarch, Jaime; van der Woerd, Hendrik J; Brewin, Robert J W; Zielinski, Oliver (2019): Twenty years of monthly global maps of Hue angle, Forel-Ule and Secchi disk depth, based on ESA-OC-CCI data. PANGAEA, https://doi.org/10.1594/PANGAEA.904266
Pētījums veikts projekta „Downscaling Climate and Ocean Change to Services: Thresholds and Opportunities – CE2COAST” (Līgums Nr. 23-11.17e/20/246) ietvaros.
01.03.2023-31.10.2023
Pārskata periodā 01.03.2023-31.10.2023 pētniecības aktivitātes projektā saistītas ar trim galveniem virzieniem:
- nākotnes klimata projekciju analīzi un izvēlētu līča sugām nozīmīgu indikatoru izmaiņu izsekošanu 1993-2100.gadam;
- brīvpieejas nākotnes klimata projekciju vizualizācijām tiešsaistē;
- līča ūdens krāsas un ūdens Seki dziļuma izmaiņu 1998-2018. gadu periodā padziļinātu analīzi - meklējot kopsakarības novērotajā līča gaismas caurredzamībā ar līča sāļuma, straumju, temperatūras un viļņu pārnestās enerģijas izmaiņām, kā arī iespējamo saistību ar skābekļa/bezskābekļa apstākļiem.
Projekta ikgadējā partneru tikšanās darbseminārā, kas norisinājās klātienē projekta partnerinstitūtā Hafnarfjordurā (Islandē) 2023. gada 29.-31. augustā, Latvijas Universitāti pārstāvēja vadošais pētnieks Uldis Bethers un pētniece Daiga Cepīte-Frišfelde.
Projekts prezentēts arī plašākai auditorijai:
Jūras telpiskai plānošanai un stratēģiju izstrādei LR Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veidotos darba semināros Rīgā VARAM un Zvejniekciemā (projekta vadošā pētnieka Ulda Bethera prezentācija);
Latvijas Universitātes zinātnieku naktī 2023. gada 29. septembrī stacijā Virtuālā Baltijas jūra (stends Virtuālā Baltijas jūra);
Starptautiskā vides politikai un pētniecībai veltītā konferencē ICED-2023, kas norisinājās 2023. gada 20.-22. oktobrī Atēnās, Grieķijā (pētnieces Daigas Cepītes-Frišfeldes prezentācija, kā arī publicētais konferences tēžu materiāls).