Teoloģijas un prakses mijattiecības ilgtspējīgā starpkultūru un starpreliģiju dialogā

Projekta nosaukums: “Teoloģijas un prakses mijattiecības ilgtspējīgā starpkultūru un starpreliģiju dialogā.”

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076

Projekta sadarbības partneri (ja ir):

Vanderbilta Universitāte (ASV)

− Dienviāfrikas Universitāte (Dienvidāfrika)

− Volas Akadēmija (Grieķija)

− Ilija Valsts Universitāte (Gruzija)

− Tībingenes Universitāte (Vācija)

− Sanktpēterburgas Ev. Luteriskās baznīcas Teoloģiskais seminārs (Krievija)

− Daugavpils Universitāte (Latvija)

− Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Apgāds Zvaigzne ABC" (Latvija)

Projekta īstenošanas termiņš: 01.11.2017. – 30.10.2020.
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 133 806,00 euro, LU daļa 6690,30 euro
Projekta mērķis:

Pētījuma zinātniskais mērķis ir radīt jaunas un pilnveidot jau esošās zināšanas praktiskās teoloģijas jomā, sekmējot valsts un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.

Projekta rezultāti:

u.c. informācija par projekta īstenošanu:

Pētījums par jaunākajām tendencēm un pozitīvajām praksēm praktiskās teoloģijas laukā, koncentrējoties uz kritiskās domāšanas attīstību, starpkultūru un starpreliģiju dialoga veicināšanu un sociālās drošības nodrošinājumu globalizācijas un humanitārās krīzes apstākļos. Pētījuma ietvaros plānots stiprināt un paplašināt starptautiskā tīklojuma kapacitāti pētījuma jomas ietvaros, īstenojot pētniecības un profesionālās pilnveides vizītes partneraugstkolās un organizācijās (Latvija, Vācija, Dienvidāfrika, Krievija, Gruzija, Grieķija, ASV) un mobilitātes aktivitātes (Igaunija, Norvēģija) saskaņā ar pētnieciskajiem mērķiem.

Populārzinātniskais pārskats projektā

 “Teoloģijas un prakses mijattiecības ilgtspējīgā starpkultūru un starpreliģiju dialogā.”

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076

01.02.2018. – 30.04.2018.

Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas tādu Teoloģijas un reliģijpētniecības jomu kā Praktiskā teoloģija. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka minētā disciplīna ir instruments mācītāju, priesteru un garīdznieku sagatavošanai konkrēto kristīgo baznīcu vajadzībām. Lai gan arī šodien Praktiskā teoloģija tiek izmantota šim mērķim, tomēr, kopš pagājušā gadsimta 50-60ajiem gadiem ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas šajā disciplīnā.

Praktiskā teoloģija kā baznīcas prakses izpētes instruments. Citiem vārdiem runājot, baznīca īsteno noteiktu teoloģiju savā praksē un praktiskās teoloģijas pētnieki atklāj šo prakšu saistību ar oficiālo teoloģiju. Pēta šādas prakses sociālo devumu sabiedrībā kopumā. Piemēram, pēdējā laika notikumi Latvijas Ev. – Lut. Baznīcas (LELB) un Latvijas Ev. – Lut. Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) attiecībās ir aktuāla pētniecības tēma Praktiskās teoloģijas izpētes jomā “Politiskā teoloģija”. Pētot dokumentus, publiskos diskursus un konkrēto institūciju praksi risinot problēmjautājumus, iespējams secināt par teoloģiskām (ne)atbilstībām baznīcas un sekulāras sabiedrības attiecībās. Paralēli teoloģiskajiem tekstiem par izpētes subjektu ir kļuvis ticīgā “dzīvais dokuments” – viņa komunicētie naratīvi un īstenotā rīcība. Šādai pētniecībai paralēli tradicionālajām izpētes metodēm, noderīgas ir sociālo zinātņu pētniecības metodoloģijas. To izmantošana, savukārt nodrošina starpdisciplināru pieeju.

Konkrētā projekta ietvaros līdz šim tiek strādāts pie monogrāfijas ar darba nosaukumu „Mainīgā Praktiskās teoloģijas disciplīna mainīgajā pasaulē: no mācītāju sagatavošanas līdz pastorālās prakses pētniecībai”. Šobrīd ir publicēts raksts “Praktiskā teoloģija LU Teoloģijas fakultātes studiju programmās laikā no 1920. līdz 1940. gadam” žurnālā “Ceļš” https://www.tf.lu.lv/zinas/t/11033/, kas atklāj disciplīnas vēsturisko attīstību. Tiek strādāts pie vairākām starptautiskām publikācijām, kas ietver informāciju par reliģiski kompetentas sabiedrības ilgtspēju un šādas kompetences nodrošinājuma modeli jaunajā izglītības saturā. Publikāciju saturs izrādījās ļoti pieprasīts Eiropas valstīs, kuras meklē jaunus risinājumus tradicionālajām reliģiskās izglītības pieejām. Projekta ietvaros īstenota vizīte pie sadarbības partnera Krievijas Ev. – Lut. Baznīcas teoloģiskā semināra. Vizītes ietvaros bija iespēja diskutēt ar minētās baznīcas topošajiem mācītājiem un evaņģēlistiem par varas attiecībām starp vairākuma Krievijas Pareizticīgo baznīcu un mazākuma baznīcām, tai skaitā Krievijas Ev. – lut. Baznīcu. Pētot dažādus avotus Sanktpēterburgas Reliģiju vēsturē muzejā nācās secināt, ka iespējams vilkt paralēles reliģiskās brīvības kā cilvēktiesību normas (ne)nodrošinājumā Krievijā un Latvijā. Abos gadījumos likumā iestrādāta paternāliska attieksme pret indivīdu un mazākuma baznīcu tiesību ierobežojumi. Par šādu ierobežojumu esamību Latvijas reliģisko organizāciju likumā iespējams pārliecināties, iepazīstoties ar LR satversmes tiesas nesen pieņemto lēmumu.[1]

Spraigas debates semināra dalībnieku vidū izraisīja “Stambulas konvencijas” apspriešana un pārdomas par dažādu teoloģisko argumentu izmantošanu diskutējot par vai pret konvencijas ratificēšanu.

Projekts ne tikai sniedz iespēju nodarboties ar pētniecību, bet arī dibināt jaunus kontaktus ar līdz šim nesasniegtām augstskolām (Maltas Universitāte) vai tīklojumiem (ATINER, https://www.atiner.gr/theology ).

P.S. Bija vērts iegūt doktora grādu, lai tagad iesaistītos pēcdoktorantūras atbalsta programmā.

[1] Normas, kas jaunizveidotām draudzēm liedz izveidot reliģisko savienību (baznīcu) pirms desmit gadus ilga pārreģistrācijas perioda beigām vai ja attiecīgajā konfesijā viena baznīca jau ir reģistrēta, neatbilst Satversmes 99. un 102. pantam. 26.04.2018. [skatīts 07.05.2018.] – pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/normas-kas-jaunizveidotam-draudzem-liedz-izveidot-religisko-savienibu-baznicu-pirms-desmit-gadus-ilga-parregistracijas-perioda-beigam-vai-ja-attiecigaja-konfesija-viena-baznica-jau-ir-registreta-n/

Publicitātes ziņojums par periodu 01.05.2018. – 31.07.2018.

Šajā atskaites periodā izdevās izveidot sasaisti ar citiem, tematiski savstarpēji papildinošiem projektiem:

1)      Laikā no 13.05.2018. līdz 19.05.2018. atrados Lībekā, Hamburgā, kur īstenoju dalību starptautiskā konferencē "The Baltic Sea Conference", kuras programmas gaitā iegūtas jaunas zināšanas izmantošanai pētniecības projekta pētījuma vajadzībām: dzimuma un dzimtes padziļinātas izpratnes veidošana, sievietes loma baznīcas darbības kontekstā, AustrumEiropas specifiskie izaicinājumi un risinājumi pieteiktajā problemātikā. Stiprināti starptautiskie sakari ar Oslo Universitātes, Krievijas Ev.-luteriskās baznīcas pārstāvjiem, Tartu Universitātes un izveidoti jauni kontakti ar Lodzas Universitātes kolēģiem. Īstenotas skolas vizītes un Hamburgas modeļa reliģiskās izglītības nodarbību vērojumi un tikšanās ar Ziemeļvācijas Ev. luteriskās baznīcas atbildīgajām amatpersonām profesionālās izglītības jautājumos. Raisījās interesanta diskusija par otrā līmeņa profesionālo studiju programmu veidošanas un īstenošanas principiem.

Skolēnu pašu iekārtots Reliģiskās izglītības kabinets un izveidoti mācībām nepieciešamie uzskates līdzekļi.

2)      Laikā no 21.05.2018. līdz 26.05.2018. atrados Lēvene, Beļģija ar uzdevumu Studentu grupas vadība dalībai starptautiskā projektā "Sacred Spaces, Rituals and Texts in European Teacher Education.".

Īstenota dalība projektā "Sacred Spaces, Rituals and Texts in European Teacher Education.", vadot reliģijas un ētikas, topošo fizikas skolotāju Jāni Putni. Apmeklēti projekti, kuru ietvaros transformēta vide garīgās pilnveides atbalstam un vides mākslas objekti Brigē, Ģentē, Lēvenē, Loozā, Limburgā. Projekta ietvaros notika starpaugstskolu un starppaaudžu diskusijas par garīgo tradīciju atbildi mūsdienu mainīgajai pasaulei un to ilgstspējas nodrošinājumu. Radās iespēja apkopot pozitīvos piemērus pētniecības projekta vajadzībām. Stiprinātas starptautiskās sadarbības saites ar augstskolām Īrijā, Vācijā, Holandē un Beļģijā.  

“Bezpajumtnieks Jēzus” pie Romas katoļu baznīcas Brigē ( vairāk par idejas autoru:  https://www.sculpturebytps.com/large-bronze-statues-and-sculptures/homeless-jesus/ ) un vides mākslas objekts “lasīšana starp rindām” (vairāk par šo projektu: https://www.archdaily.com/298693/reading-between-the-lines-gijs-van-vaerenbergh ) Projekts ļāva ieraudzīt jauns, inovatīvas iespējas teorijas un prakses vienībai studiju programmu īstenošanā.

Piedalījos un sagatavoju prezentāciju starptautiskam semināram “3^rd Annual International Symposium on Religion & Theology 28-31 May 2018, Athens, Greece”. Prezentācijas nosaukums: Interreligious dialogue and Sustainable development in the context of contemporary education. Prezentācijas ietvaros izstrādāti starpreliģiju dialoga un ilgtspējas koncepti, kas kļūs par pamatu izglītības darbības pētījumam projekta ietvaros. Viens no dalības pēcdoktorantūras atbalsta programmā papildus ieguvumiem, ir iespēja iepazīt citas kultūras un iekļauties ārpus sava līdzšinējā profesionālo kontaktu loka tīklojumos. Tā arī šoreiz – iepazīti kolēģi no Dienvidāfrikas, Anglijas, Indijas u.c valstīm.

Publicitātes pasākumu kopas ietvaros 18.06.2018. īstenots projekta publicitātes pasākums daloties pieredzē un pētījuma projekta rezultātos un atziņās Teoloģijas un reliģijpētniecības doktorantu seminārā LU.

https://www.tf.lu.lv/projekti/teologijas-un-prakses-mijattiecibas-ilgtspejiga-starpkulturu-un-starpreligiju-dialoga/01052018-13082018/

Viens no pētījuma rezultātiem, kas aprobēts vairākās starptautiskās konferencēs aprakstīts publikācijā Waxman izdevuma Researach on Religious and Spiritual Education 12. sējumā New international studies on religions and dialogue in education: “Religious competence and the new national curriculum of Latvia. Current developments.” 

01.05.2018. – 31.10.2018.

Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas tādās teoloģijas un reliģijpētniecības jomās kā Praktiskā teoloģija. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka minētā disciplīna ir instruments mācītāju, priesteru un garīdznieku sagatavošanai konkrēto kristīgo baznīcu vajadzībām. Lai gan arī šodien Praktiskā teoloģija tiek izmantota šim mērķim, tomēr kopš 20.gs. 50-60ajiem gadiem ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas šajā disciplīnā.

Šajā atskaites periodā ir izstrādāta un iesniegta publikācija žurnālam “Ceļš”, kas tapusi pētot dokumentus, publiskos diskursus un konkrēto institūciju praksi, risinot apziņas brīvības jeb ticības brīvības tiesības valsts un baznīcas attiecību kontekstā. Minētā publikācija tapusi pateicoties mobilitātes vizītei Sanktpēterburgā, Krievijā iepriekšējā atskaites periodā. Publikācijā ietvertie pētījuma rezultāti prezentēti starptautiskā konferencē “Bībele, baznīcas un garīgums (ne?-) sekulārā pasaulē”/ “Bible, churches and Spirituality in a (non?-) secular world” Stelenbušas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Dienvidāfrikā. Katra no publikācijām, kas top projekta īstenošanas laikā, kļūs par pamatu kādai no monogrāfijas apakšnodaļām.

Laikā no 28. jūlija līdz 3. augustam piedalījos starptautiskā konferencē ar prezentāciju simpozijā "ISREV simpozija par atbilžu meklējumiem uz būtiskajiem reliģiskās izglītības jautājumiem."ISREV Symposium on how to approach questions about key issues in religious education" un diskutēju strapreliģiju dialoga ilgtspējības nosacījumus starptautiska foruma ietvaros.

Lielākais notikums un piedzīvojums šajā atskaites periodā bija viesošanās pie sadarbības partneriem Dienvidāfrikas Universitātē (UNISA) un intensīvs darbs gan studējot garīguma, tai skaitā, kristīgā garīguma jautājumus universitātes bibliotēkā, gan piedaloties 3 starptautiskās konferencēs Pretorijā un Stelenbušā, kā arī sniedzot ieskatu Latvijas reliģiskās izglītības aktualitātēs Sv. Augustīna koledžā, Johanesburgā.

6.-7. septembrī “Vai jūs zināt, kas es esmu? Būt cilvēkam tehnoloģiju laikmetā.”/”Do You know who I am?: Being Human in a Technological Age.” (Pretorija) https://www.unisa.ac.za/sites/corporate/default/Colleges/Human-Sciences/News-&-events/Events/Call-for-papers-An-International-Interdisciplinary-Seminar  ,

No 20. līdz 22. septembrim “Garīgums, teoloģija, izglītība”/”Spirituality, Theology, Education.” (Pretorija) un no 26. līdz 27. septembrim “Bībele, baznīcas un garīgums (ne?-) sekulārā pasaulē”/ “Bible, churches and Spirituality in a (non?-)secular world.” (Stelenbuša).

12. septembrī piedalījos pēcdoktorantu seminārā, kuru vadīja profesors Niko Bota (Nico Botha) "Reimagining research methodology in Missiology” (UNISA, Pretorija). Lielākoties diskusijā argumenti tika balstīti atbrīvošanās teoloģijā un centrālā tēma bija dekolonizācija baznīcas prakses dažādos aspektos – nabadzības mazināšanā un diakonijā, baznīcas rituālu un liturģijas tradīcijas un draudžu gatavība inovācijām. Kā arī sekulārās sabiedrības daļas un baznīcas iespējamā sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

19. septembrī notika publiska lekcija Sv. Augustīna koledžā (Johanesburga) “Reliģiskā izglītība Latvijā: cerības un izaicinājumi.”/ “Religious Education in Latvia: Hopes and Challenges.” http://www.staugustine.ac.za/news-events/public-lecture-prof-laima-geikina-19-september-19h00

Šādi starptautiski forumi ir ļoti pateicīgi, lai dibinātu jaunus kontaktus ar kolēģiem visā pasaulē, kā arī stiprinātu jau esošos. Dienvidāfrika bija ražīga šai ziņā. Nodibināti kontakti ar Prāgas Kārļa Lielā Universitātes (Čehija) Jūdaikas studiju ekspertu Dr. Dāvidu Biernotu (David Biernot), Otavas Sv. Pāvila Universitātes (Kanāda) Teoloģijas fakultātes profesoru Fabrisu Blī (Fabrice Blée), Adelaidas Tabora koledžas (Austrālija) pēcdoktorantūras studiju vadītāju Dr. Stjuartu Devenišu (Stuart Devenish). Notikusi vienošanās par turpmāku sadarbību, 2019. gadā organizējot garīguma jautājumiem veltītas konferences Rīgā un Romā

 (sadarbībā ar SSCS - Society for the Study of Christian Spirituality) 2019. gadā. Minētajos projektos turpinās sadarbība ar UNISA un profesoru Kristo Lombārdu.

Ļoti nozīmīgs bija Henki (Hankey) kongrigacionāļu baznīcas apmeklējums ar iespēju piedalīties dievkalpojumā un sveicināt draudzi Latvijas kristiešu vārdā.

Paralēli darbam, šādas vizītes pie sadarbības partneriem ļauj iepazīt valstis un kultūras, kas ir atšķirīgas no mūsu kultūras, un vienlaikus tik līdzīgas: Dienvidāfrikā Aparteīda režīms tika gāzts 1994. gadā, tikai pāris gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas laika, sabiedrība ir sašķelta joprojām dažādas ādas krāsas grupās – baltajos, melnajos un krāsainajos. Līdzīgi kā Latvijā, kur esam etniski sašķelti. Liela cerība sabiedrības vienotībai ir jaunā paaudze gan vienā, gan otrā gadījumā, kas spēj pārvarēt vēsturiskus pāri darījumus un vienoties kopīgu mērķu sasniegšanai. Gan Dienvidāfrikas, gan Latvijas kori ir vieni no izcilākajiem pasaulē. To atklāju jau Pasaules koru olimpiādes laikā Rīgā. Un, nenoliedzami, Dienvidāfrikas daba ir viens no iemesliem, kāpēc vēlētos vēl kādreiz apciemot šo zemi.

Dienā, kad devos mājup, bija sācies džakarandu ziedēšanas laiks. Vēl viens iemesls atgriezties Dienvidāfrikā!

Populārzinātniskais pārskats pētniecības projekts

Teoloģijas un prakses mijattiecības ilgtspējīgā starpkultūru un starpreliģiju dialogā.

1.1.1.2/VIAA/1/16/076

Laika periods: 01.11.2018. – 31.01.2019.

Šis ir bijis salīdzinoši mierīgs, bet ne mazāk rezultatīvs projekta īstenošanas laiks. Mierīgs, jo trīs mēnešu laikā nav notikusi neviena mobilitāte. Esmu bijusi visu šo laiku Latvijā, un varējusi sekot notikumiem baznīcu dzīvē Latvijā reālajā laikā, nevis virtuāli.

Šajā periodā ir nākusi klajā mana publikācija žurnāla “Ceļš” Nr. 69. Šis pētījums tapis mobilitātes ietvaros pie sadarbības partneriem Sanktpēterburgā. Publikācijā “Apziņas brīvība un reliģisko organizāciju likums: Latvijas un Krievijas gadījumi” izklāstu atziņas, kuras radušās strādājot Sanktpēterburgas Reliģijas vēstures muzeja bibliotēkā. Abu valstu likumi, kas regulē reliģiskās brīvības un reliģisko organizāciju darbības ir vienādas sava diskriminējošā, trīs pakāpju rakstura dēļ. Abās valstīs ir kādās “īpašās”, “tradicionālās” jeb “titulētās” reliģiskās organizācijas/konfesijas/tradīcijas, tad ir mazāk “bīstamās/vēlamās”, bet pieciešamās, un tad ir sektas un jaunās reliģiskās kustības, kuras pēc noklusējuma, nav vēlamas. Pēdējo dekāžu laikā ir mainījusies gan reliģijpētniecības terminoloģija, gan sociālais konteksts. Tāpēc saglabāt šādu ar likumu noteiktu dalījumu nav vēlams. To pierādīja arī LR Satversmes tiesas lēmums attiecībā par neatkarīgas pareizticīgo draudzes reģistrāciju, kā arī par Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas reģistrāciju un tiesību uz pirmskara laika LR baznīcas mantojumu atzīšanu. Plašāk iespējams lasīt:

 https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels/Cels_69/03-Geikina.pdf

Paralēli, pateicoties ilgstošai sadarbībai ar Dienvidāfrikas Universitātes profesoru Kristo Lombardu, padziļinātu pētīju garīguma sekmēšanas un pilnveides iespējas studiju procesā. Esmu nonākusi pie atziņām, ka piedāvājot transformētu studiju/sakrālo vidi un paredzot īpašu laiku pārdomām/apzinātībai akadēmisko studiju ietvarā, iespējams rosināt jauniešu/studējošo individuālās garīgās pieredzes dekonstrukciju – refleksiju – rekonstrukciju. Šādā veidā jaunieši tiek iedrošināti iedziļināties teoloģiskos un reliģiskos jautājumos, jaunu nozīmju meklējumos savu dzīves mērķu kontekstā. Esmu izstrādājusi izglītības darbības pētījuma teorētisko un metodoloģisko aprakstu, kuru plānoju īstenot aprīlī, atgriežoties no pētniecības mobilitātes pie sadarbības partneriem Vanderbilta Universitātes Teoloģijas skolā (ASV). Esmu priecīga, ka četrus gadus lolotais sapnis – tikties ar jomas speciālistiem šajā augstskolā un mācīties no viņu pieredzes, beidzot tiks īstenots.

Pamazām top manas plānotās monogrāfijas melnraksts ar darba nosaukumu “Redzi, Cilvēks! Ecce homo.”. Esmu ieskicējusi struktūru, metodoloģiju un saturiskos virzienus.

Monogrāfija ietver trīs satura blokus: 1) Ecclesia – raksturo kristīgo kopienu, baznīcu un draudzi, tās mūsdienu specifiskajā kontekstā. Nodaļa ietver gan tradicionālās, ar šo darbības jomu saistītās praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnas (piemēram, Liturģika), gan specifisko pētījuma virzienus (piemēram, Politiskā teoloģija); 2) Metanoia – raksturo kristīgās kopienas rīcībā esošos darbības instrumentus (piemēram, garīguma veicināšana), ar to izpēti saistītās tradicionālās praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnas (piemēram, Homilētika); 3) Agape – raksturo kristīgās kopienas darbības augļus, kas sasniegti, pielietojot otrajā nodaļā aprakstītos garīgās un kristīgās dzīves transformācijas instrumentus. Viena no tradicionālajām praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnām, kas atklāj baznīcas darbības iespaidu plašākajā sabiedrībā ir Diakonija. Savukārt tādi pētījuma virzieni kā Ekoteoloģija atklāj transformētās attiecības starp Dievu, pasauli un cilvēkiem, kas balstās visu pušu savstarpējīgumā jeb  dialogā. Šajā nodaļā meklēta atbilde uz jautājumu: kā nodrošināt šo harmonisko attiecību un rezultātu ilgtspēju.

Papildus satura tematiskajam izklāstam, tas ietver daudzkonfesionālu perspektīvi. Latvijā šobrīd eksistē trīs sabiedriskā nozīmē un apjomā līdzvērtīgas kristīgās konfesijas – evaņģēliskie luterāņi (turpmāk protestanti), Romas katoļi un pareizticīgie. Ikviena no tēmām ir mēģināts aplūkot saturu no šīm trim dažādajām teoloģiskajām perspektīvām.

Foto avots: The New York Times, By RAPHAEL MINDERAUG. 23, 2012 – izgūts: https://www.nytimes.com/2012/08/24/world/europe/botched-restoration-of-ecce-homo-fresco-shocks-spain.html

01.02.2019.-30.04.2019.

Šis būs laiks, ko noteikti atcerēšos vēl ilgi! Galvenokārt profesionālo ieguvumu dēļ.

Šogad LU 77. gadskārtējās starptautiskās konferences Teoloģijas un reliģijpētniecības sekcijai tika dots rosinošs nosaukums: “Reliģija: reālais un iedomātais”. Sen jau biju vēlējusies dalīties savos garīguma pētījuma rezultātos, un šī bija lieliska iespēja. Tāpēc, piedalījos konferencē ar priekšlasījumu “Garīgums studiju programmās. Iedomāts vai reāls?”. Īpaši cerēju uz diskusiju ar kolēģiem, kuri ir skeptiski par pašu pētījuma priekšmetu, bet šoreiz diskusija izpalika. Ja nu jums ir laiks un interese, tad šo priekšlasījumu iespējams piedzīvot šeit: https://www.youtube.com/watch?v=aUL9m8UsMHI (sākot no 39 min.).

Tomēr lielāko perioda daļu es pavadīju studiju un pētniecības vizītē Vanderbilta Universitātē, Teoloģijas fakultātē (Divinity School), ASV. Par šo iespēju esmu ārkārtīgi pateicīga profesorei Bonijai Millerei-McLemorai (Bonnie Miller-MacLemor) un fakultātes dekānei Emili M. Tovnai (Emielie M. Townes), kuras četru gadu garumā atbalstīja vairākus pētniecības projekta pieteikumus, kuru ietvaros biju nodomājusi stažēties šajā institūcijā. Viņu atsaucība un laipnība palīdzēja uzturēt cerību dzīvu, kas rezultējās kā studiju un pētniecības vizīte šī projekta ietvaros. Pārsteidz cik ātri un atbalstoši reaģēja ikviens darbinieks, līdz ko es izteicu kādas savas vēlmes. Piemēram, darba vietas iekārtošana bibliotēkā. Nācās lauzt stereotipu, ka tik ievērojamas augstskolas mācībspēkiem un darbiniekiem būs maza interese par nelielas Eiropas valsts pētnieci. Gluži pretēji. Tas, ko ļoti vēlētos, attīstīt šo sadarbību līdz ERASMU+ sniegtajām iespējām, lai saite starp Nešvilu un Rīgu kļūtu vēl ciešāka, un iemīto akadēmisko taku būtu iespējams izmantot arī citiem pētniekiem.

Mana pētījuma kontekstā, vizīte bija ļoti produktīva vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ļoti bagātīgu bibliotēkas resursu dēļ. Sarunās ar studentiem, aicināju viņus novērtēt to, kas viņiem pieejams. Kvalitatīvi, daudz un pieejami bibliotēkas resursi no 7.30 līdz pat 24.00. Otrkārt, pasaulē zināmu pētnieku dēļ. Vismaz Praktiskās teoloģijas laukā. Man bija iespēja konsultēties ar jau pieminēto profesori Boniju Milleri-McLemoru, kura ir Praktiskās teoloģijas Blekvela rakstu krājuma sastādītāja un starptautisko Praktiskās teoloģijas pētnieku tīklojumu vadošā dalībniece, ar profesoru Jako Hamannu, kura saknes meklējamas Dienviārikā (lieliski sasaucās iepriekšejās pētniecības vizītes pieredze ar šo), bet akadēmiskā dzīve noris ASV. Viņš strādā ar jauniešu ticības un reliģiozitātes izpētes tēmām. Galvenokārt meklējot atbildes uz jautājumu: kam jaunieši tic mūsdienās? Kā radīt apstākļus, kuros jauniešiem ir vēlme izzināt lielos jēgas un eksistences jautājumus? Izdevās satikt arī labi zināmo vumanist (womanist) teoloģijas pārstāvi profesori Filisu Šepardi (Phillis Sheppard), kuras vēl viena ekspertīzes joma ir intersekcionalitātes pētījumi. Visas šīs konsultācijas palīdzēja koncentrēties uz noderīgo avotu izvēli un apguvi. Līdz ar to mājās atgriezos jau ar pilnveidotu un, šķiet, pabeigtu monogrāfijas “Ecce Homo” koncepciju, satura rādītāju, un metodoloģijas aprakstu ievadā. Paldies kolēģiem par atbalstu un pozitīvo novērtējumu!

Interesanta pieredze tika gūta piedaloties profesores Bonijas Milleres-McLemoras studiju kursos: “Psiholoģija, sieviete un reliģija” un “Ticība, filma un pastorālā aprūpe”. Nācās secināt, ka mana pedagoģiskā pieeja ir ļoti līdzīga piedzīvotajai un tas sniedza zināmu gandarījumu. Ļoti noderīgi lasāmie/skatāmie mācību materiāli. Esmu guvusi idejas sava akadēmiskā darba pilnveidošanai, kas ir, manuprāt, ļoti nozīmīgs projekta rezultāts. Studentiem bija liela interese par Latviju, mūsu kontekstu un pieredzi, ko līdzdalīju. Piemēram, par “Stambulas konvencijas” ratifikācijas gaitu un diskusiju saturu.

Neplānoti gadījās izdevība piedalīties LELBĀL dievkalpojumā, kas tika veltīts mācītājas Sarnmas Eglītes ievešanai prāvestes amatā Klīvlandā. Bija noderīgi sastapties ar trimdas latviešu kopienu, pārrunāt aktualitātes Latvijas luterāņu baznīcās, kā arī notikumus ASV un Latvijā. Īpašs paldies Sarmai Eglītei par uzaicinājumu, un Rutai un Edvīnam Auzenbergiem par viesmīlību! Kopā pavadītais laiks un pieredze nenovērtējami!

Vēl viens neplānots notikums bija atkaltikšanās ar bijušo kolēģi, LU TF Praktiskās teoloģijas profesori, Antu Filipsoni Vašingtonā. Paldies Antai Filipsonei par viesmīlību un veltīto laiku konsultācijām par nu jau publicēto materiālu un vēl topošo monogrāfiju. Ļoti noderīgi! Protams, pie reizes bija jāredz arī Vašingtona. Kurš gan nekristu kārdinājumā?

Nenoliedzami, nozīmīga bija arī jaunu cilvēku un Nešvilas mūzikas kultūras iepazīšana! Biju noīrējusi dzīvesvietu, pašai nezinot, hipsterīgā Nešvilas piepilsētā, netālu no universitātes. Atmosfēra šai vietā bija lieliska – jauni, atvērti, smaidoši un radoši jauni cilvēki ir ļoti iedvesmojoši! Un tur pat ap stūri bārs/klubs/tikšanās vieta, kur katru vakaru jauni cilvēki iemēģināja skatuves dēļus ar savām oriģinālajām kantri mūzikas pērlēm. Neizpalika slavenās ASV dienvidu fritētās vistiņas, mac’n’cheese, un vietējo darināts alus daudz un dažādās variācijās. Nebija slikti! Pat vairāk! Tradicionālajā dienvidnieku viesmīlības manierē teiktu: man garšo jūsu alus un ļoti patīk jūsu pilsēta!

Atlikušajā laikā  bija iespēja dalīties savos darba rezultātos, pieredzē un pozitīvajās emocijās ar divām “ēnām”, ar skolēniem Rīgas 41. vidusskolā un J.G. Herdera Rīgas Grīzņkalna vidusskolā projekta “Atapakaļ uz skolu 2019” ietvaros, ar Teoloģijas fakultātes doktorantiem atklātās lekcijas laikā profesora vēlēšanu kontekstā, ar maniem sekotājiem Facebook un Draugiem.lv.

Galvenais, ko iemācījos: ja tev ir ko pozitīvu teikt otram cilvēkam, saki tūlīt! To piedzīvoju Nešvilas ielās, kad cilvēki viens otram regulāri izteica pozitīvus vērtējumus. Tas darīja jau tā pozitīvo laiku vēl gaišāku. It īpaši šī mācība noderētu kristiešiem šeit pat Latvijā. Mēs nesam savās sejās un domās Dieva mīlestības atspulgu. Kādu “Dievu mūsos” redz mūsu sastaptie līdzcilvēki?

Vēl viens stereotips par konservatīvajiem ASV dienvidiem lauzts! Tieši pretī teoloģijas fakultātei.

Universitātei pašai sava Studentu teātra ēka un, protams, teātris.

Pēdējā nodarbība profesores Bonijas Milleres-McLemoras kursā. Paldies par lielisko pieredzi!

“Visu ticību kapella”

Akadēmiskā personāla atpūtas telpas Teoloģijas fakultātē.

Kapitolijs un es.

Attēlā no kreisās Marlīze Rabe, Kristo Lombārds, Dāvids Biernots, Fabriss Blī, Stjuarts Devenišs Hazelfūdas amatnieku tirdziņā pēc darba starptautiskā konferencē

01.05.2019.-31.07.2019.

Darbs turpinās un atvaļinājuma laiks tuvojas!

Lielāko perioda daļu es pavadīju studiju un pētniecības vizītē Tībingenes Universitātes, Ev.-Luteriskās Teoloģijas fakultātē, Vācijā. Par šo iespēju esmu pateicīga profesoram Frīdriham Šveiceram (Friedrich Schweitzer), kurš ir viens no pazīstamākajiem praktiskās teoloģijas ekspertiem pasaulē. Vizītes ietvaros izdevās iepazīties ar jaunākajām feminisma atziņām Romas katoļu baznīcas ietvaros, kas palīdz bagātināt topošās monogrāfijas saturu, iekļaujot dzimuma vienlīdzības aspektu reliģiskās prakses apzināšanā. Vizīte laikā bija unikāla iespēja vērot Romas katoļu baznīcas sieviešu streiku Tībingenē. Nācās vēlreiz pārdomāt jautājumu par Romas katoļu baznīcas teoloģijas un prakses viengabalainību.

Neizpalika arī vācu kultūras iepazīšana gan baudot švābu virtuves īpašos gardumus, gan apmeklējot baznīcas organizētos bezmaksas mūzikas koncertus, gan izstaigājot Tībingenes vēsturiskās vietas profesora asistentes pavadībā.

Vizīte ietvaros paveikts daudz:

10. maijā dalība ekumēniskā mācību seminārā (Romas katoļu un Ev.-luteriskās fakultātes organizēts) reliģiskās izglītības pirmsskolas skolotājiem.

13. maijā īstenots seminārs doktorantiem par aktualitātēm reliģiskajā izglītībā Eiropā un Latvijā.

08., 09., 15., 22. maijā konsultācijas ar profesoru Fridrihu Šveiceru par monogrāfijas koncepciju un veiktajām iestrādēm.

13. maijā tikšanās ar Tībingenes universitātes Islāma teoloģijas centra profesori Fahimah Ulfat.

22. maijā dalība profesionālā izglītības reliģijas skolotāju konferencē, kurā piedalījās Bādenes-Virtembergas izglītības ministre.

23. maijā vērotas islāma reliģiskās izglītības nodarbības Yusuf Keskingöz vadībā Carlo-Schmid-Gymnasium.

27. maijā pieredzes apmaiņa un konsultācijas ar Yasin Adigüzel Štutgartē, organizācijas Evangelisches Jugendwerk in Württemberg starpreliģisku jauniešu nometņu vadītāju un darba ar jauniešiem nodaļas vadītāju.

Īpaši atmiņā palikušas sarunas ar Islāma Pētījuma centra kolēģiem un skolu apmeklējums. Stundas satura akcents bija “zaļais ramadāns” – manā pieredzē līdz šim nedzirdēts koncepts. Iedvesmojoša bija arī saruna ar Yasin Adigüzel Štutgartē. Pazemīgs, ieinteresēts un ar misijas apziņu apveltīts jauns cilvēks, kurš cenšas panākt izlīdzinājumu (reconciliation) starp dažādām reliģiskajām grupām.

Konsultācijas un vizītes palīdzēja koncentrēties uz pētījuma tēmas fokusu – ekumenisms un starpreliģiju dialogs. Mājās atgriezos ar pilnveidotu un angliski tulkotu monogrāfijas “Ecce Homo” koncepciju, satura rādītāju, un metodoloģijas aprakstu ievadā. Paldies kolēģiem par atbalstu un pozitīvo novērtējumu!

Lielākais izaicinājums pārskata periodā bija sagatavot projekta vidusposma atskaiti, tādejādi pilnveidojot projektu pieteikumu un dokumentācijas izstrādes kompetenci. Pašai gandarījums par to, ka paveikts vairāk nekā tika plānots (publikāciju un konferenču skaits). Nu tikai jāgaida ekspertu vērtējums!

Atbilstoši plānam strādāju pie izglītības darbības pētījuma, kas mērīs studējošo garīguma transformāciju gadskārtējā Teoloģijas praktikuma ietvaros augustā Zviedrijā, Sandbijā. Ir izvēlēts pētījuma instruments garīguma mērījumiem darbības pētījuma ietvaros un adoptēts latviešu valodai. Šobrīd norit darbs pie praktikuma programmas.

Darbības pētījuma teorētiskā ietvara raksturojums atrodams publikācijā, kura tapusi sadarbojoties ar kolēģi, profesori, projekta zinātnisko konsultanti Daci Balodi, “Spirituality and Sustainability of Interreligious/Interdenominational Dialogue in Theological Study Programs” žurnālā “Discourse and Communication for Sustainable Education” vol. 10, no. 1, pp. 146-161, 2019. (https://content.sciendo.com/view/journals/dcse/10/1/article-p146.xml )

No 1. jūlija līdz 15. augustam esmu atvaļinājumā, bet liels prieks, ka ir noslēgta vienošanās ar kārtējo sadarbības partneri, nu jau Gruzijā, Ilia State University.

Vairāk par manām pārdomām tiekoties un pētot iespējams lasīt ierakstos maniem sekotājiem Facebook un Draugiem.lv.

01.08.2019.-31.10.2019.

Šis bija intensīva darba laiks!

Augusts, kā zināms, ir atvaļinājumu mēnesis, tāpēc daļu no šī jaukā vasaras mēneša izmantoju šim mērķim. Neraugoties uz to, ar lielu nepacietību gaidīju iespēju kopā ar studentiem doties gadskārtējā izbraukumā uz Zviedriju, Ēlandes salu, lai īstenotu projekta ietvaros plānoto izglītības darbības pētījumu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai teorētiski atklātā sakarība, ka, iekļaujot izglītības programmā garīgumu veicinošus elementus, pieaug studējošo garīgā labizjūta, darbojas praksē? Šogad LU Teoloģijas fakultātes praktiskās teoloģijas praktikums Zviedrijā svinēja savu 30. gadskārtu (plašāk par šo notikumu lasīt: https://www.tf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/51047/ ). Pētījuma laikā tika veikts daļējs pedagoģisks eksperiments ar jauktu pētniecības metodoloģiju – kvantitatīvi veikti divi pētījuma dalībnieku garīgās labizjūtas mērījumi (pirms un pēc pedagoģiskās intervences), kas papildināti ar kvalitatīviem datiem (dalībnieku dienasgrāmatu ierakstiem), lai izskaidrotu kvantitatīvos datus. Manis izvirzītā tēze, ka gadu gaitā izstrādātā un pilnveidotā Praktikuma programma sekmē dalībnieku garīgo labizjūtu, apstiprinājās. Datu analīze un interpretācija prasīja zināmu laiku, bet rezultāts sniedz gandarījumu! Šis gads iezīmējas ar vairāku nozīmīgu notikumu jubilejām. Tā, Zviedrijā esot, pateicoties Baltijas ceļa 30. gadadienai, daudz pārdomu rosījās ap brīvības un demokrātijas tēmām. Arī 23. augusta diena izvērtās svinīga un pārdomām bagāta. Rīta agrumā karogu mastos pacēlām Latvijas un Zviedrijas karogus, dziedājām „Dievs, svētī Latviju!”...saviļņojoši!

Septembrī pavērās iespēja klātienē piedalīties starpreliģiju dialoga veidošanā Latvijā. Integrācijas un Miera Institūts, Artas Urzulas Goldmanes personā, iepazīstināja LU Teoloģijas fakultātes studentus ar starpreliģiju dialoga veidošanas metodikas izstrādātāju Andrjū Smitu (Andrew Smith), viņa vadītās organizācijas The Feast darbību. Lielisks ideju papildinājums līdz šim jau paveiktajam pētījuma projektā!

Vēl viens nozīmīgs un pētnieciski piesātināts notikums šajā laika periodā bija vizīte pie sadarbības partneres, Ilija Valsts Universitātes asociētās profesores Sofiko Lobjanidzes (https://faculty.iliauni.edu.ge/business/lobjanidze-sofia/?lang=en). Diskusijas un sarunas, kas pilnveidoja idejas par reliģiskās kompetences integrāciju pilsoniskās (cilvēktiesību) un starpkultūru (dažādības)  kompetencēs. Bija lieliska iespēja dalīties savās pārdomās un pētījuma rezultātos ar otrā līmeņa profesionālās studiju programmas „Skolotājs” svešvalodu skolotājām. Tomēr vizītes galvenais mērķis bija iepazīties ar ekumēnisma un starpreliģiju dialoga norisēm Pareizticības dominētā kulturā. Jāatzīmē, ka, iekļaujoties Tbilisi ikdienas dzīvē kā novērotājai, secinu, ka gruzīni ir izteikti reliģiozi. Ikdienas gaitās, ejot garām baznīcām (kuru skaits ir visai ievērojams), vairums cilvēku pārmet krustu. Svētdienās rosība pie baznīcām un baznīcās ir ievērojama. Arī jaunākā paaudze piedalās šajos procesos. Novērojums neatklāj, cik ļoti liela nozīme šīm rituālajām darbībām ir personiskās ticības attīstībā, bet individuālās sarunās ar dažāda vecuma personām atklājās, ka lielākā daļa ievēro baznīcas noteikto gavēni, pat stingru gavēni, piemēram, Ziemassvētku laikā. Lai gan jāmin, ka diezgan bieži izskanēja arī kritiskas atziņas, it īpaši par garīdznieku teoloģiskās izglītības līmeni.

Vizītes ietvaros bija unikāla iespēja piedalīties nacionālajos svētkos, kas veltīti senās Gruzijas galvaspilsētas Mchetas pirmās baznīcas uzcelšanai. Mtskhetoba-Svetitskhovloba svētki ir plaši apmeklēti reliģiski svētki, ar Gruzīnu Pareizticīgās baznīcas patriarha vadītu Dievišķo Liturģiju Mchetas katedrālē. Šajā notikumā piedalījās arī Gruzijas politiskās varas elite. Tas padarīja šos svētkus par sarežģīti apmeklējamiem un jau iepriekš tiku brīdināta, ka būs grūtības gan nokļūt notikuma vietā, gan piedalīties pašā notikumā. Tā izrādījās patiesība, jo neraugoties uz laicīgi sarūpēto transportu, ceļi bija slēgti drošības apsvērumu dēļ un satiksme novirzīta uz apkārtceļiem (kurus brīžiem pat nebija iespējams nosaukt par ceļiem). Neraugoties uz visiem šķēršļiem,  piedalījos Dievišķajā Liturģijā (taisnības labad jāsaka tikai daļā) senajā katedrālē, kas ir man bijusi mīļa jau kopš iepriekšējo apmeklējumu reizēm. Cilvēku pūlis soli pa solim virzījās iekšā un ārā no katedrāles. Iekšā esot, cilvēki centās viens otram palīdzēt pārvietoties un, kad kāda vecāka sieviete pūlī noģība, visi apkārt stāvošie solidāri palīdzēja viņai atgūt samaņu un izvadīt ārā svaigā gaisā. Šī pieredze man atsauca atmiņā mana vīra, Ārija Geikina, stāstīto par Lieldienu laikā piedzīvoto Jeruzālemē, gaidot uz Svētās uguns iedegšanos Svētā kapa baznīcā. Pārdomas par šādas reliģiozitātes izpausmēm sasaucās ar manis veikto pētījumu par pēc-sekularizācijas procesiem un dialogu starp Habermasu un Čarlzu Teiloru par to, kā pēc-sekularitātes apstākļos veidot pilsonisku un politisku dialogu. Pēc-sekularizācija, pēc-globalizācija un mākslīgais intelekts ir trīs pamata nozīmīgie konteksta elementi, kas ietekmē ne vien sabiedrībā notiekošos procesus, bet arī Praktiskās teoloģijas kā disciplīnas attīstību un pētījumu lauku. Ar šo nodarbojos Ilija Valsts Universitātes bibliotēkā, turpinot pilnveidot topošās monogrāfijas melnrakstu.

Vēl viens nozīmīgs notikums, kas saistās ar ekumēnisma pētniecību, bija tikšanās ar Gruzijas vācu Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapu Markusu Šohu, kuru pazinu jau kopš viņš bija Evaņģēliski luteriskās vācu draudzes mācītājs Rīgā. Bīskapam uzdevu jautājumu: “Kā sokas ar ekumenismu Gruzijā, un vai pastāv starpreliģiju dialogs valstī?” Atbilde bija īsa: “Sarežģīti”. Formāli dažādās kristīgās grupas un citas reliģijas likuma priekšā ir vienlīdzīgas, tomēr pareizticība praksē tiek atbalstīta visvairāk, jo ar baznīcu ir noslēgta atsevišķa vienošanās starp valsti un baznīcu. Pareizticība Gruzijā ir „titulētā” reliģija, līdzīgi kā Krievijā un arī Latvijā (šeit tādas ir trīs kristīgās baznīcas – LELB, Latvijas Romas katoļu un Latvijas Pareizticīgā baznīca). Šī selektīvā valsts attieksme pret noteiktām reliģiskajām grupām ir raksturīga vairumā pēc-sociālisma valstīm. Neraugoties uz to, man bija unikāla iespēja piedalīties ekumeniskā dievkalpojumā Gruzijas vācu Evaņģeliski luteriskajā baznīcā, kas bija veltīta vienošanās noslēgšanas starp luterāņiem un Romas katoļiem jautājumā par Taisnošanas doktrīnu 20. gadadienai. Tajā piedalījās vairums Gruzijas minoritārās kristīgās baznīcas, tādas kā luterāņi, Romas katoļi, baptisti, anglikāņi, un visiem par lielu pārsteigumu un iepriecinājumu, arī Armēņu apustuliskā baznīca.

Par šiem un citiem reliģiskajiem procesiem izvērtās saistoša saruna ar reliģijpētniecības maģistra studiju programmas direktori, reliģiju un kultūras pētnieci, Ilija Valsts Universitātes asociēto profesori Sopiko Zviadadzi (https://faculty.iliauni.edu.ge/arts/sophie-zviadadze/?lang=en). Šādā veidā paplašinās pētnieciskais tīklojums pētījuma projekta ietvaros: jauna tikšanās, jaunas idejas, jauni projekti. Vairāk par piedzīvoto Gruzijā iespējams lasīt manā Facebook profilā: https://www.facebook.com/laima.geikina.

Par projektiem runājot, pateicoties šim projektam, man bija iespēja viesoties Vanderbilta universitātē 2019. gada martā. Uz šīs pieredzes pamata Teoloģijas fakultātes vārdā pieteicām projektu Baltijas Amerikas Brīvības fonda stipendijai, un sīvā konkurencē starp dažādām disciplīnām un trim Baltijas valstīm, ieguvām atbalstu! Tādēļ Teoloģijas fakultātes 100. gadu jubilejas svētkus februārī un martā brīnišķīgi papildinās trīs Vanderbilta Universitātes (ASV) viesprofesoru sniegums mūsu gadskārtējā konferencē un kopīgā seminārā ar igauņu kolēģiem Tartu Universitātē. Pateicoties šim projektam, sapņi pārvēršas reālos notikumos!

01.11.2019.-31.01.2020.

Laiks stradāt, laiks atpūsties!

Novembris Latvijā iezīmējas ar nacionālo svētku dienām. Neraugoties uz to projekta ietvaros mēnesim cita loģika un prioritātes. Tā novembra pirmās deviņas dienas pagāja patiesa ekumenisma zīmē Gruzijā. 7. novembrī bija lieliska iespēja tikties ar Gruzijas vācu-evaņēgēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Marku Šohu. Sens draugs jau kopš viņš kalpoja Rīgā. Interesanta izvērtās saruna par ekumenismu Gruzijā un vācu etniskās kopienas vēsturi. Iepretim monolītajai pareiztīcīgajai tradīcijai, kurai, kā tradicionālai kristīgai konesijai ir zināmas nerakstītas priekšrocības attiecībās ar valsts varu, nelielās protestantu, Romas katoļu, Armēņu un anglikāņu kopienas vienojas, lai svinētu Vienotību (skatīt iepriekšējā perioda pārskatu). Iespēja piedalīties vācu ev.-luteriskās baznīcas Dāmu komitejas sanāksmē izvērtās sirsnīgā stāstā par to, kā vācu izcelsmes gruzīni turējās pie savas ticības, tradīcijas, palīdzēja viens otram gan cariskās Krievijas, gan padomju savienības, gan nu jau valsts neatkarības laikos. Par to kā zaudē savus dievnamus ticīgo skaita samazinājuma dēļ, gan cīniņos par vēsturiskajiem īpašumiem ar pareizticīgo baznīcu. Neraugoties uz to, blakus baznīcai uzcelts sociālās aprūpes nams, kur katru dienu siltu ēdienu iespējams saņemt trūkuma skartajiem Tbilisi iedzīvotājiem, iekārtota mājvieta līdz pat 20 vācu izcelsmes senioriem, kas nodrošina ne tikai jumtu virs galvas un siltu ēdienu, bet arī medicīnisko un sociālo aprūpi. Par šo jāpateicas Vācijā saziedotajiem līdzekļiem.

8. novembrī brīnisķīga iespēja piedalīties ekumēniskā dievkalpojumā, kas veltīts kristiešu Vienotības svinībām.

Atgriežoties Rīgā visa uzmanība tiek veltīta monogrāfijas rakstīšanai, kā arī notiek gatavošanās vairāku konerenču priekšlasījumiem. Varētu teikt pētnieka rutīnas darbs – lasīšana, domāšana, rakstīšana. Ļoti interesanta tēma kristīgās prakses konteksta raksturojumam ir mākslīgā intelekta (MI) ienākšana mūsu ikdienas dzīvē. Pašai iznāca šajā laikā uzsākt sarunu ar botu, kas atbildēja tālrunī. Ļoti dīvaina pēcgarša. No pirmajām pieklājības frāzēm uzreiz neattapu, ka sarunājos ar tehnisku sarunu biedru. MI ienāk cilvēku dzīvē, tātad ienāk arī baznīcas dzīvē. Saistās ne tikai ar teoloģisku diskusiju par radīšanas tematiku, bet arī par tehnoloģiju lietojumu baznīcas praksē. Mācītāja amata aizstājums ar svētījošo robotu „BlessU-2” tika demonstrēts Vācijā, Reformācijas piecsimtgades programmas ietvaros. Šāds fakts liek uzdot jautājumu vai arī mācītāja darbs ir aizstājams, kā par to ir norūpējušies citu industriju dalībnieki.

Šajā laikā esmu izveidojusi arī nelielu praktiskās teoloģijas disciplīnas raksturojumu, kura ietvaros esmu apstājusies pie praktiskās teoloģijas disciplīnas deinīcijas, kas kļūs par pamatu manām tālākām pārdomām: praktiskā teoloģija pēta kā reliģiskā pārliecība jeb ticība, tradīcijas un prakse sastopas ar mūsdienu pieredzi, jautājumiem un rīcību, un īsteno dialogu, kas ir savstarpēji bagātinošs, intelektuāli kritisks un praktiski pārveidojošs. Mana pētījuma atslēgas vārdi: ticība, tradīcija, prakse, mūsdienu pieredze, jautājumi, rīcība, dialogs, kritisks, transformējošs.

Intensīvs darbs paredz kvalitatīvas atpūtas nepieciešamību. Ziemassvētku un gadu mijas laiks bija izcils ar to, ka bija iespēja būt kopā ar ģimeni brīvdienu ceļojumā Spānijā. Ceļojuma pieredze deva dažādus impulsus pētnieka prātam turpinot darbu janvārī – kā savijas nacionālās identitātes, reliģijas un mūsdienu konteksta jautājumi? Turpinās darbs pie sagatavošanās 2. Starptautiskās Romas katoļu reliģiskās izglītības konerencei Austrālijā, Melburnā. Sekmīgu Jauno 2020. gadu!