Akadēmiskais centrs
Projekta nosaukums: Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/011
Projekta sadarbības partneri: Kārļa Universitātes Centrāleiropas studiju katedra, Lietuvas Izglītības zinātņu universitātes Lietuviešu filoloģijas fakultāte
Projekta īstenošanas termiņš: 01.10.2017.–30.09.2020.
Projekta kopējais finansējums: 133 806, 00 EUR,
no tā ERAF finansējums: 113 735,10 EUR,
Valsts budžeta finansējums: 13 380,60 EUR,
LU finansējums: 6 690,30 EUR
Projekta mērķis: pilnveidojot zināšanas par Lingvistiskās ainavas (LA) izpētes teorijām un metodoloģiju un popularizējot LA pētījumu praktisko izmantojumu, attīstīt valodniecības zinātnisko domu Latvijā un šīs lingvistiskās zināšanas pārnest uz izglītību un ekonomiku.
Projekta rezultāti:
- zinātniska monogrāfija par LA starpdisciplinārām teorijām, metodoloģiju un valodas situāciju Baltijas valstu LA;
- 9 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas,
- 2 populārzinātniski izdevumi valodas jautājumu un latviešu valodas kā svešvalodas teoriju, metodikas un lingvistiskās prakses apguvei;
- populārzinātnisks izdevums ar valodas un ekonomikas teoriju iztirzājumu, kā arī ar ieteikumiem uzņēmuma nosaukuma un reklāmas izveidei;
- brīvpieejas LA mājaslapa ar fotogrāfijām, publisko tekstu sociolingvistisko analīzi un uzziņu avotiem.
The goal of the postdoctoral project “Linguistic Landscape of the City as a Multifaceted Resource in the Baltic States: Linguists’, Entrepreneurs’ and Students’ Perspectives” was to develop linguistic landscape (LL) research theory and methodology in Latvia and promote the practical application of LL studies in the Baltic states and Europe and to diverse audiences by offering practical and useful results, such as scientific and popular-scientific publications and LL website as an open dataset.
The postdoctoral project has resulted in the following quantitative indicators:
- 8 published scientific articles in Latvian and English
- 1 scientific publication about banned and legally supported languages in official sphere of Latvian LL and LL texts as sociolinguistic problems (forthcoming)
- 2 chapters (29 page-long chapter about multiple language management cycles related to a trilingual house number sign and types of language problems; 32 page-long chapter about edusemiotics, multiliteracies and the functionality of LL signs in textbooks of Latvian, incl. “Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē”)
- the draft of a monograph “Pilsētu lasāmā grāmata: lingvistiskās ainavas valodas, saturs un forma”
- the popular-scientific e-book “Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē”
- the website for LL studies “Pilsētu teksti kā lingvistiskās ainavas stāsti”
- the booklet “Idejas un ieteikumi uzņēmumu nosaukšanai”
- the linguo-didactic book “Autentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti”
- 11 popular-scientific articles
- 1 informative article about my participation in two scientific conferences in the US (SASS, REECAS)
- 2 entries on LL studies for the encyclopedia of the Latvian National Library
- 7 published conference abstracts
- 21 presentations in 19 international scientific conferences
- 13 led lectures, seminars, and workshops for various audience
- Three interviews with the minister of Education and Science of Latvia, leader of podcast “Pieturzīmes” and journalist of the radio broadcast “Naba”
Pēcdoktorantūras projekts “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva” (1.1.1.2/VIAA/1/16/011) tiek īstenots jau 6 mēnešus.
Šajā periodā intensīvi tiek realizētas pirmās divas projekta aktivitātes:
1. Lingvistiskās ainavas (LA) izpētes kā zinātniskās tradīcijas veidošana Latvijā.
2. Populārzinātniska izdevuma "Ceļvedis valodas jautājumos" izstrāde.
Galvenais projekta 1. aktivitātes rezultāts ir zinātniskā monogrāfija latviešu valodā par LA Latvijā Baltijas valstu kontekstā. Lai to sagatavotu, tiek padziļināti studēta zinātniskā literatūra par LA attīstību pasaulē un redzamākajām LA izpētes tendencēm, par valodas politiku un pārvaldību, par semiotisko ainavu un ģeosemiotiku, par ekolingvistiku un multilingvismu, kā arī par LA saistību ar valodas izglītību. Praktiski ir veikta LA izpēte Rīgā (t.sk. vēsturiskā Rīgas LA), tāpat arī intervēti vietējie iedzīvotāji un eksperti par valodas situāciju Latvijas LA, par LA izveides, uztveres un regulēšanas procesu.
Zinātniskās idejas un teorijas ir prezentētas un diskutētas Latvijas un ārvalstu konferencēs: LU 76. konferences Humanitāro zinātņu plenārsēdē, DU Zinātniskajos lasījumos, multilingvisma seminārā Kauņā un starpdisciplinārā konferencē Tartu.
Paralēli monogrāfijas nodaļu izstrādei ir sagatavotas un iesniegtas 2 zinātniskās publikācijas latviešu valodā par LA diahroniskā skatījumā un par LA kā daļu no ģeosemiotikas.
Populārzinātniskais izdevums ir paredzēts kā uzziņu līdzeklis par LA teorijām un metodoloģiju un par valodas jautājumu (piem., lielo sākumburtu, saīsinājumu, savrupinājumu, valodas spēles) un sociolingvistikas tēmu (piem., multilingvisms, valsts valodas likums, valodas pārvaldība, valodas ekonomiskā vērtība) apguvei, izmantojot pilsētu publiskos tekstus.
Izdevuma izstrāde norit veiksmīgi un atbilstoši projekta īstenošanas plānam. Līdz šim ir izveidota izdevuma koncepcija ar zinātnisko un metodoloģisko pamatojumu un izstrādātas divas nodaļas. Šie rezultāti ir plaši izdiskutēti kopā ar pedagogiem un pētniekiem individuāli, semināros un konferencēs Latvijā un ārvalstīs. Ir sagatavotas un iesniegtas divas zinātniskās publikācijas angļu valodā un viena populārzinātniskā publikācija latviešu valodā par izglītojošo semiotiku un LA izmantojuma iespējām mācību procesā.
Būtiskākie projekta starprezultāti ir šādi:
- Prezentēti 6 mutiski referāti starptautiskās konferencēs Latvijā;
- Prezentēti 5 mutiski referāti starptautiskās konferencēs ārvalstīs: Lietuvā, Igaunijā, Marokā, Spānijā un Vācijā;
- Publicētas 4 zinātniskās tēzes angļu valodā konferenču referātu kopsavilkumos;
- Iesniegtas 2 zinātniskās publikācijas un 1 populārzinātniska publikācija latviešu valodā;
- Iesniegtas 2 zinātniskās publikācijas angļu valodā;
- Iegūtas 840 fotogrāfijas no Rīgas LA, uzsākta to sociolingvistiskā analīze;
- Aplūkotas ~ 1200 valodas zīmes senās Rīgas fotogrāfijās, veikta to sociolingvistiskā analīze;
- Iegūtas un transkribētas 15 intervijas.
Pēdējos sešos mēnešos (01.04.–30.09.) lielāku uzmanību es veltīju diviem projekta pētījuma virzieniem:
1. Lingvistiskās ainavas datu analīzei, jo sevišķi atsevišķo valodas zīmju “stāstu” izpētei valodas politikas un pārvaldības kontekstā.
2. Lingvistiskās ainavas metodes iekļaušanai valodas izglītībā, lai latviešu valodas kultūras un sociolingvistiskie jautājumi tiktu apgūti empīriski ar autentisku tekstu starpniecību.
Lai pirmais virziens tiktu īstenots praksē, vispirms es analizēju Liepājā iegūtās valodas zīmes. Pavisam ir sociolingvistiski izanalizētas 1320 valodas zīmes un transkribētas 10 intervijas ar valodas ekspertiem, TIC darbiniekiem, vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, papildinot jau esošo datubāzi.
Kā nākamais solis bija viesošanās Prāgā pie sadarbības partnera Kārļa Universitātes pētniekiem un valodas pārvaldības teorētiķiem, lai padziļinātu izpratni par valodas pārvaldības modeļa piemērošanu valodas zīmju analīzei. Tas nozīmē to, ka esmu zinātniski diskutējusi par atsevišķām valodas zīmēm, kas ir definētas kā valodas problēmas, neatbilstošas sociolingvistiskajai situācijai noteiktā laikā. Šī pieeja paredz detalizētu viena gadījuma izpēti. Par atsevišķiem lingvistiskās ainavas gadījumiem es esmu diskutējusi gan starptautiskās konferencēs (piem., IV Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā (Rīga, 19.06.)), gan divos iesniegtajos un apstiprinātajos zinātniskajos rakstos: “Lingvistiskās ainavas valodas pārvaldība Latvijā: no teorijas līdz metalingvistiskām sarunām par valodas situāciju publiskajā telpā” un “The interaction of nationalist language ideology and the interests of agents: Unresolved disputes over language use in the Latvian linguistic landscape”.
Taču viens no vissvarīgākajiem notikumiem šīs aktivitātes sakarā bija iespēja piedalīties 22. starptautiskajā Sociolingvisma simpozijā (Oklenda, Jaunzēlande, 24.06.-03.07.), kurā varēju klausīties daudz brīnišķīgus pasaules slavenu pētnieku referātus un prezentēt savas idejas par lingvistiskās ainavas starpdisciplināro raksturu. Simpozijs bija lieliska iespēja dzirdēt jaunākās pasaules tendences sociolingvistikā.
Otrā virziena īstenošana ir saistīta ar uzziņu līdzekļa “Ceļvedis publisko tekstu izpētē” teorētisko un metodoloģisko pamatojumu, izdevuma izstrādi un popularizēšanu. Šajā laika periodā ir sagatavota lielākā daļa no izdevuma, konsultējoties ar divām praktizējošām vidusskolas skolotājām un izdevuma redaktori. Papildus tam ir veikta mācību līdzekļu (1991–2018) kontentanalīze ar mērķi noskaidrot, cik tajos ir izmantotas autentiskas valodas zīmes no lingvistiskās ainavas un ar kādu nolūku (resp., kādu uzdevumu izpilde ir plānota). Paralēli tiešajiem darbiem es piedalījos arī atsevišķos izglītības projekta “Skola2030” Valodas jomas semināros, lai uzsvērtu autentisko tekstu nozīmi valodas jautājumu apguvē un rosinātu mācību priekšmeta paraugprogrammās un mācību līdzekļos iekļaut publiskos tekstus no pilsētvides.
Izdevuma teorētiskais un metodoloģiskais ietvars un mācību līdzekļu kontentanalīzes rezultāti tika apspriesti 10. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “X-scapes” (Berne, Šveice, 2.-4.05.). Piedalīšanās šajā konferencē bija ļoti auglīga, jo es saņēmu gan daudz ieteikumus izdevuma pilnveidei, gan arī uzaicinājumu sagatavot nodaļu starptautiskai monogrāfijai “Linguistic Landscape and Educational Space” (Palgrave Macmillan izdevniecība).
Plānojot darbus nākamajam projekta gadam, es izstrādāju populārzinātniskā izdevuma “Latviešu valodas apguve pilsētas ielās” satura koncepciju un pārrunāju to ar Latviešu valodas aģentūras metodiķi Indru Lapinsku.
LU pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko dalās savā pieredzē Amerikā
30. novembrī LU pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko Vašingtonas Universitātes (Sietla, ASV) Skandināvu studiju departamenta sešiem valodas skolotāju asistentiem praktiskā seminārā (vad., prof. Amanda Doxtater) stāstīja par izglītojošās semiotikas (edusemiotics) un tekstpratību (multiliteracy) teoriju un par lingvistiskās ainavas pieejas un datu izmantojumu svešvalodu apguvē. Papildus S. Pošeiko prezentēja topošā uzziņu līdzekļa latviešu valodas kā svešvalodas apguvei teorētisko un metodoloģisko koncepciju, to ilustrējot ar atsevišķiem satura fragmentiem un praktiskiem piemēriem.
Valodu skolotāju asistenti pirms semināra lasīja divus S. Pošeiko zinātniskos rakstus: vienu par pragmatiskās kompetences attīstīšanu, izmantojot lingvistiskās ainavas datus, otru par grafiti tekstu lietojumu emociju valodas apguvei (Ko nozīmē mīlestība? Kā izteikt jūtas? Kā atbildēt uz atzīšanos mīlestībā?). Dzirdētie un lasītie teorētiskie jautājumi un praktiskie piemēri tika apspriesti semināra otrajā daļā, diskutējot par ieguvumiem un izaicinājumiem, lietojot pilsētu publiskos tekstus mācību procesā.
Seminārs tika noslēgts ar S. Pošeiko sagatavotu praktisko uzdevumu, kurā semināra dalībniekiem vajadzēja aplūkot atlasītus publiskos tekstus un plānot iespējamos uzdevumus valodas apguves stundai.
Solvitas Pošeiko viesošanās Vašingtonas Universitātē (Sietla, ASV) notika pēcdoktorantūras projekta “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva” (1.1.1.2/VIAA/1/16/011) komandējuma laikā (Rīkojums Nr. 7/2628).
LU pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko ir uzņemta Vašingtonas Universitātes Sociolingvistikas laboratorijas pētnieku pulkā
LU pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko Vašingtonas Universitātē (Sietla, ASV) viesojas kopš 2018. gada 1. oktobra. Galvenais komandējuma mērķis ir padziļināt teorētiskās un praktiskās zināšanas pilsētas ainavas daudzpusīgai izpētei un izmantojumam pedagoģiskiem mērķiem.
S. Pošeiko Vašingtonas Universitātē studē zinātnisko literatūru par jaunākajām valodniecības, semiotikas un pedagoģijas teorijām un pieejām, kas noderīga starptautisko publikāciju, zinātnisko un populārzinātnisko izdevumu sagatavošanai. Te viņa plāno pabeigt:
- divas publikācijas latviešu valodā;
- nodaļu “Linguistic landscape signs in first language educational materials: From passively illustrative function to meaningful learning experience” par latviešu valodas kā pirmās valodas mācīšanu Multilingual Matter izdevniecības kolektīvajai monogrāfijai angļu valodā;
- trīsdaļīgu populārzinātnisko izdevumu “Ceļvedis pilsētas tekstu izpētei”, kas paredzēts abām valodas apguvē iesaistītajām pusēm: pedagogiem un vidusskolēniem/studentiem.
Līdztekus teorētiskās literatūras studijām un zinātnisko publikāciju sagatavošanai S. Pošeiko aktīvi piedalās Vašingtonas Universitātes zinātniskajā dzīvē. Viņa apmeklē seminārus un publiskās lekcijas, kas ir saistītas ar valodu izpēti, mācīšanu un apguvi. Kopš 2019. gada janvāra S. Pošeiko ir viena no Vašingtonas Universitātes Valodniecības departamenta Sociolingvistikas laboratorijas dalībniecēm. Viņa regulāri iesaistās laboratorijas zinātniski pētnieciskajā darbā. 15. februārī S. Pošeiko publiskā priekšlasījumā laboratorijas dalībniekus un atnākušos interesentus iepazīstināja ar savu pēcdoktorantūras pētniecisko projektu un pētījuma virzieniem.
Vairāk par Vašingtonas Universitātes Sociolingvistikas laboratoriju var lasīt šeit:
https://depts.washington.edu/sociolab/index.php
Solvitas Pošeiko viesošanās Vašingtonas Universitātē (Sietla, ASV) notika pēcdoktorantūras projekta “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva” (1.1.1.2/VIAA/1/16/011) komandējuma laikā (Rīkojums Nr. 7/27).
Amerikāņu studenti atrod latviešu valodu arī Sietlas lingvistiskajā ainavā
Latviešu valodas institūta pētniece Solvita Pošeiko Vašingtonas Universitātē (Sietla, ASV) šī gada maijā organizēja konkursu “Valodas detektīvs” studentiem, kas apgūst baltu un skandināvu valodas. Konkursa mērķis bija pievērst studentu uzmanību Sietlas publiskajā telpā izvietotajiem tekstiem un mērķvalodas lietojumam tajos. Studentu uzdevums bija atrast, nofotografēt un raksturot tekstus mērķvalodā.
Konkursā piedalījās studenti, kas mācās norvēģu, dāņu, somu, igauņu, lietuviešu un latviešu valodu. Pavisam tika iesūtītas 43 fotogrāfijas ar veikalu nosaukumiem, pārtikas preču etiķetēm, cenu zīmēm, uzrakstiem uz somām, plakātiem, avīzes “The Seattle Times” fragmentiem un grafiti, sniedzot arī to aprakstu mērķvalodā un/ vai angļu valodā.
Visplašāko valodas zīmju daudzveidību iesniedza dāņu studenti, visradošākā teksta apraksta autors bija somu studentei. Savukārt vismākslinieciskākās fotogrāfijas īpašnieks bija latviešu students, kurš pamanīja nokritušu kursa biedra jautājuma kartīti zem sola bibliotēkā (sk. attēlu). Taču interesants stāsts ir arī iesniegtajai “Lāču” rupjmaizes etiķetei. Students maizi bija pasūtījis tīmeklī no Ņujorkas, lai valodas apguvi sasaistītu ar empīrisku latviešu kultūras izziņu, šajā gadījumā – latviešu virtuves iepazīšanu.
Konkursa noslēguma pasākumā 30. maijā studenti atzina, ka tā bija interesanta un nebijusi pieredze valodas apguvē. Konkurss rosināja studentus doties uz Ziemeļvalstu muzeju un kultūru centriem (t. sk. Latviešu centru) un pievērst uzmanību tekstiem, kas izvietoti universitātes teritorijā, pilsētas centrā vai tās mikrorajonos.
Solvitas Pošeiko viesošanās Vašingtonas Universitātē (Sietla, ASV) notika pēcdoktorantūras projekta “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva” (1.1.1.2/VIAA/1/16/011) komandējuma laikā (Rīkojums Nr. 7/27).
Ideju nodošana citiem
Laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim (izņemot 38 ikgadējā atvaļinājuma dienas) LU pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko strādāja pie zinātniskās publikācijas angļu valodā pilnveides pēc ārvalstu recenzentu ieteikumiem. Līdztekus tam darbs tika turpināts pie populārzinātniskā uzziņu līdzekļa “Ceļvedis pilsētas tekstu izpētei” pabeigšanas.
Lielu gandarījumu pētniecei sagādāja tikšanās ar Viļņas Universitātes doktoranti, kas plāno rakstīt disertāciju par vienu no lingvistiskās ainavas aspektiem. Konsultācijas laikā viņa vēlējās noskaidrot jaunākās tendences lingvistiskās ainavas teorētiskajos un praktiskajos risinājumos.
Septembra sākumā S. Pošeiko tika uzaicināta uz radio “Naba” raidījumu “Zinātnes vārdā”, lai ar vienu no tā veidotājiem, Mārtiņu Kaprānu, pārrunātu jautājumus, kas ir saistītu ar Latvijas lingvistiskās ainavas izveidi un izpēti. Intervijas laikā pētniece skaidroja galvenos lingvistiskās ainavas terminus, stāstīja par lingvistiskās ainavas izpētes soļiem, dalījās ar zinātniskajām interesēm, kā arī raksturoja sasniegtos un procesā esošos pēcdoktorantūras projekta rezultātus. Radio sarunu var noklausīties šeit: naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/valodas-ainavas-lasitaja.a121237/. Vēlāk radio intervija piesaistīja LU Sociālās zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes 1. kursa studentu uzmanību, kas papildu intervēja S. Pošeiko, noskaidrojot sev interesējošus un studiju procesam noderīgus jautājumus par publiskās telpas starpdisciplināro pētniecību.
Zināšanu un pieredžu nodošana studentiem
Pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko 2019. gada novembrī un decembrī novadīja četras vieslekcijas atšķirīgu akadēmisko un profesionālo studiju programmu studentiem Latvijas Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
14. novembrī S. Pošeiko profesionālās studiju programmas “Latviešu valodas un literatūras skolotājs” pirmā kursa studentiem studiju kursā “Mūsdienu latviešu valoda: leksikoloģija un morfoloģija” (vad. prof. Anna Vulāne) novadīja praktisku nodarbību “Mācīt vārdus iedziļinoties”. Tās laikā pētniece skaidroja tekstpratības teorijas būtiskākās atziņas un zināšanu procesu paradigmu, tos ilustrējot ar piemēriem no latviešu valodas mācību procesa un izceļot dziļās mācīšanās nozīmi. Pēc tam S. Pošeiko iepazīstināja studentus ar lingvistisko ainavu, tās izpēti un pedagoģisko potenciālu, dodot arī patstāvīgo darbu – izveidot mācību stunda plānu, kurā tiktu izmantoti pilsētu teksti leksikas un gramatikas apguvei un pilnveidošanai. Pēc tam praktiskie uzdevumi tika aplūkoti saistībā ar izstrādes procesā esošo uzziņu līdzekli “Ceļvedis pilsētu tekstu izveidē”.
27. novembrī S. Pošeiko akadēmiskās maģistrantūras studiju programmas “Baltic Sea Region Studies” pirmā kursa studentiem studiju kursā “Sociolinguistic Situation and Language Policy in the Baltic States” (vad. prof. Ina Druviete) novadīja lekciju “Linguistic Landscape Studies” angļu valodā. Tās laikā pētniece stāstīja par lingvistiskās ainavas izpēti un zinātniskās tradīcijas veidošanu pēcdoktorantūras projekta laikā, plašāk iztirzājot lingvistiskās ainavas pārvaldību Latvijā un glokalizācijas tendences komerciālajos nosaukumos un vides reklāmās.
Savukārt 17. decembrī pēcdoktorantūras pētniece viesojās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, lai profesionālās bakalaura studiju programmas “Lietišķā komunikācija un tulkošana” otrā kursa studentiem studiju kursā “Mūsdienu latviešu valodas attīstības tendences” (vad. prof. Sanita Lazdiņa) novadīja lekciju “Lingvistiskās ainavas pārvaldība Latvijā”. Tās laikā S. Pošeiko studentus iepazīstināja ar valodas izvēli ietekmējošiem faktoriem, izceļot juridisko kritēriju un normatīvos dokumentus, kas regulē valodu lietojumu lingvistiskajā ainavā. Tāpat pētniece izvērsa jautājumu par atsevišķu lingvistiskās ainavas oficiālās sfēras tekstu pārvaldības cikliem individuālā un valsts līmenī.
Tāpat S. Pošeiko atšķirīgu Inženierzinātņu fakultātes profesionālo bakalaura programmu studentiem studiju kursā “Ievads pētniecībā” (vad. prof. Sanita Lazdiņa) dalījās pieredzē, kā stāstīt par saviem pētījumiem interesanti, skaidri un saprotami, kā arī demonstrēja Pecha Kucha prezentācijas metodikā sagatavotu priekšlasījumu “Valodas izvēle kā komunikācijas sākums vai beigas”.
Visās studentu auditorijās S. Pošeiko raisīja interesantas un noderīgas sarunas par studentu pieredzētiem, dzirdētiem/lasītiem lingvistiskās ainavas tekstiem un to publisku izvērtējumu.
Kopsavilkums par lingvistiskās ainavas izpētes daudzpusīgumu un starpdisciplinaritāti
LU Latviešu valodas institūta pētniece Solvita Pošeiko šī gada 20. februārī piedalījās akadēmiķa Jāņa Endzelīna 147. dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Valoda sabiedrībā” (Rīga, Latvija) ar mutisku referātu „Lingvistiskās ainavas izpētes virzieni pasaulē un to atblāzma Latvijā”.
Sava priekšlasījuma laikā S. Pošeiko sniedza apkopojumu par lingvistiskās ainavas izpētes teoriju un metodoloģijas attīstību, izceļot un raksturojot galvenos virzienus, būtiskākās idejas un ievērojamākos pētniekus. Īpaša uzmanība tika pievērsta pēdējo gadu lingvistiskās ainavas konferenču (Šveicē, Bangkokā) un kolektīvo monogrāfiju (red. M. Pütz, N. Mundt, 2019, red. D. Malinowski un S. Tufi, 2020) satura analīzei.
Referāta otrajā daļā pasaules pieredze tika sasaistīta ar Latvijā veiktajiem pētījumiem lingvistiskās ainavas laukā, norādot, ka līdztekus jau par tradicionālu uzskatāmajam politiskajam virzienam šobrīd aktuāli ir divi starpdisciplināri virzieni: pedagoģiskais virziens un semiotiskais virziens. Īpaši tika izcelts pedagoģiskā virziena potenciāls valodu mācīšanas metodikā un mācību praksē. Izstrādes procesā esošais uzziņu līdzeklis „Ceļvedis pilsētas tekstu izpētei” par lingvistiskās ainavas pieejas un datu izmantojumu latviešu valodas kā pirmās valodas apguvē arī tika pieminēts kā viens no piemēriem.
Laika posmā 01.04.2020.–30.06.2020. pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko uzmanību ir pievērsusi:
- pilsētu tekstiem, kas ir saistīti ar cilvēku veselību un veselības aprūpi Latvijā, lai izvērtētu cilvēku informēšanas un izglītošanas stratēģijas un paņēmienus. S. Pošeiko ir analizējusi lingvistiskās ainavas tekstu saturu un formu: valodu izvēli, izmantotos valodas līdzekļus (īpaši metaforas), vizuālo noformējumu un izvietojumu. Raksti pieejami latviešu un angļu valodā S. Pošeiko emuārā “Pilsētu teksti kā lingvistiskās ainavas stāsti” un sociālo tīklu “Research gate” un “LinkedIn” profilos (viens piemērs: https://pilsetuteksti.blogspot.com/2020/04/health-and-health-care-advertising.html);
- epitāfijām jeb uzrakstiem uz kapu pieminekļiem ar mērķi noskaidrot, ko par cilvēku personību un viņu dzīvi pauž pašu, tuvinieku vai citu cilvēku sagatavotie teksti, kā šie teksti iekļaujas lingvistiskās ainavas izpētes tradīcijā un kultūrvēstures studijās. Populārzinātniska publikācija ir lasāma S. Pošeiko emuārā “Pilsētu teksti kā lingvistiskās ainavas stāsti”: https://pilsetuteksti.blogspot.com/2020/05/epitafija-ka-sapreseta-lieciba-par.html#comment-form;
- pedagogu pieredzes stāstiem par lingvistiskās ainavas tekstu iesaistīšanu valodas mācīšanā un pasniedzēju pedagoģiskajai pārliecībai. S. Pošeiko ir izstrādājusi tiešsaistes anketu un aptaujājusi 23 praktizējošus pedagogus, kas māca latviešu valodu kā svešvalodu Latvijā un ārvalstīs. Iegūto datu rezultāti un to analīze ir iekļauta populārzinātniskajā izdevumā “Lingvistiskās ainavas teksti latviešu valodas kā svešvalodas nodarbībās. Teorētiskie un praktiskie jautājumi”;
- latviešu valodas kā svešvalodas mācību līdzekļiem ar mērķi noskaidrot, kā lingvistiskās ainavas teksti ir iekļauti mācību materiālos, kāda ir to funkcionalitāte un pedagoģiskā nozīme mācību procesā, kā tie ataino valodas ideoloģiju. 17 mācību grāmatu satura analīzes kritēriji, teorētiskais pamatojums un rezultāti ir apkopoti populārzinātniskajā izdevumā “Lingvistiskās ainavas teksti latviešu valodas kā svešvalodas nodarbībās. Teorētiskie un praktiskie jautājumi”;
- individuālo uzņēmumu nosaukumu izvēles/ izveides motivācijai un saiknei ar apkārtējo vidi. S. Pošeiko it sagatavojusi tiešsaistes aptauju Latvijā reģistrēto uzņēmu vadītājiem un pārstāvjiem par nosaukumu došanas tradīciju. Iegūtās anketas ar uzņēmēju pieredzes stāstiem ir ļoti noderīgas ieteikumu uzņēmumu nosaukumu izstrādei.
Atskaites laiks: 01.10.2020.–31.12.2020.
Pēcdoktorantūras projekta pēdējā posmā Solvita Berra ir publicējusi divus populārzinātniskus izdevumus:
- Berra, S. (2020a). Autentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 296 lpp.
- Berra, S. (2020b). Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē. Populārzinātnisks izdevums valodniecībā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 240 lpp.
Izdevumā „Autentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti” ir apvienotas jaunākās teorijas valodniecībā un valodu pedagoģijā ar otrās valodas un svešvalodas mācīšanas praksi – inovatīviem metodiskajiem paņēmieniem un neierastiem mācību satura risinājumiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta dažādu autentisku tekstu iesaistīšanai latviešu valodas kā otrās valodas vai svešvalodas mācību procesā.
Izdevumā ir 6 nodaļas, kurās ir izvērsti šādi temati:
- teksta izpratne, izpēte un interpretācija (Kas ir teksts? Kas ir tekstpratība? Kas ir autentisks teksts valodas apguvē? Kas ir apkārtējās vides teksti un lingvistiskā ainava? Kā analizēt un interpretēt dažādus tekstus?);
- pieejas, stratēģijas un paņēmieni darbam ar autentisku tekstu, mācot otro valodu vai svešvalodu (Ko paredz jaunākās pieejas un metodes valodniecībā un valodas pedagoģijā? Kā plānot, vadīt un novērtēt studentu darbu mācību procesā? Kāda ir pedagogu pieredze, strādājot ar autentiskiem tekstiem?);
- lingvistiskās ainavas izpēte un dati valodas apguvē (Kādi ir pedagoģiskie ieguvumi un izaicinājumi, iesaistot lingvistiskās ainavas izpēti un tekstus valodas nodarbībās vai valodniecības kursos?).
Katras nodaļas sākumā ir 6–10 rosinoši jautājumi par pieteikto tēmu. Visās nodaļās ir iekļauti praktiski padomi valodas nodarbību plānošanai, tekstu izvēlei, uzdevumu izveidei, atgriezeniskās saiknes sniegšanai. Šie padomi ir ilustrēti ar konkrētiem tekstu, uzdevumu un nodarbību plānu piemēriem, kā arī studentu veiktajiem darbiem.
Katras nodaļas beigās ir izmantotā literatūra, grāmatas beigās – ieteicamā literatūra.
Izdevuma prezentācijas pasākuma videoieraksts ir pieejams tiešsaistē.
Izdevumu var iegādāties „Jāņa Rozes” apgāda e-veikalā.
Izdevums „Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē” vienlaikus ir uzziņu līdzeklis lingvistiem (jo īpaši jaunajiem zinātniekiem), lingvodidaktisks izdevums pedagogiem un papildu mācību līdzeklis skolēniem/studentiem valodniecībā.
Izdevuma pamatā ir trīs daļas: metodoloģiskā, teorētiskā un praktiskā daļa. Pirmā daļa ir paredzēta valodniekiem, valodas pedagogiem un tiem, kuri vēlas iepazīties ar lingvistiskās ainavas teoriju un jaunākajām pedagoģijas teorijām. Otrā un trešā daļa ir saistoša valodas apguvējiem un tiem, kurus interesē pilsētu tekstu daudzpusīga izpēte.
1. Metodoloģiskajā daļā tiek runāts par pedagogu pedagoģisko pārliecību, zīmju teorijām (izglītojošo semiotiku, multimodalitāti, lingvistisko ainavu) valodas mācīšanas pieejām un refleksīvo pedagoģiju, zināšanu veidošanās procesiem un tekstpratību.
2. Teorētisko daļu veido divas nodaļas, kurās populārzinātniski ir izklāstīti ar pilsētu tekstiem saistīti jautājumi, definēti galvenie termini (t. sk. svešvalodās) un sniegti ieteikumi praktisko pētījumu veikšanai valodniecībā.
3. Praktiskajā daļā ir četras nodaļas, katra no tām veltīta vienam publisko tekstu veidam: ierobežojuma un aizlieguma zīmēm, afišām, reklāmām un grafiti. Katrā nodaļā ir piedāvāti teorētiski un radoši uzdevumi gan latviešu valodas gramatikas un likumu nostiprināšanai, gan sociolingvistikas un semiotikas jautājumu padziļinātai apguvei, gan arī daudzpusīgam skatījumam uz pilsētu tekstiem.
Lasītāja iespējamie ieguvumi (spiest uz attēla, lai palielinātu):
Populārzinātniskais izdevums ir pieejams ikvienam interesentam bez reģistrācijas un maksas LU repozitorijā.
Pēcdoktorantūras projekta pētniece Solvita Berra ir publicējusi bukletu “Idejas un ieteikumi uzņēmuma nosaukšanai”, kurā populārzinātniski visiem interesentiem skaidro:
- kas ir uzņēmuma nosaukums;
- kā uzņēmuma nosaukums funkcionē pilsētvidē;
- kādi uzņēmuma veidi ir iespējami;
- kā izvēlēties uzņēmumam atbilstošu nosaukumu;
- kā izveidot uzņēmumam piemērotu nosaukumu;
- kuri lingvistiskie paņēmieni un valodas līdzekļi ir efektīvākie;
- kāda ir iespējamā sešu soļu procedūra, lai nonāktu līdz veiksmīgam nosaukumam.
Populārzinātniskais izdevums ir pieejams ikvienam interesentam bez reģistrācijas un maksas LU repozitorijā.