Kūdras, sapropeļa, mālu īpašību un modifikācijas iespēju pētījumi
Humusvielu izpēte
No kūdras, kā arī augsnes un ezeru nogulumiem var izdalīt humusvielas, kas ir dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas vielas. Tās radušās sadaloties veģetācijai, veidojot noturīgu struktūru ar augstu molekulmasu un plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai). Pētījumos noskaidrots, ka humusvielu īpašības mainās atkarībā no to vecuma, vides apstākļiem un sākotnējās veģetācijas veida un sastāva. Humusvielu uzbūve nosaka to plašo praktisko pielietojumu. Tās var izmantot ne tikai kā barības vielu avotu augšņu un puķupodu sastāva, struktūras un auglības uzlabošanai, bet arī vides rekultivācijā kā sorbentus. To sastāvs un funkcionālo grupu saturs ļauj tās ļoti sekmīgi izmantot metālu jonu, naftas produktu un citu vides piesārņotāju saistīšanai. Bez eksperimentiem par humusvielu izmantošanu kā krāsvielas, pasaulē ir novērojama arī to izmantošana kosmētikā un balneoloģijā.
Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu pētniekiem, rezultāti publicēti rakstos un ziņoti starptautiskās tematiskajās konferencēs.
Humusvielas un to izmantošanas iespējas