Maģistra studiju programmas unikalitāti Latvijā pamato tās starpdisciplinaritāte, jo tās realizācijā tiek iesaistītas vairākas zinātņu nozaru grupas – medicīnas un dzīvības zinātņu, sociālo un tiesību zinātņu, kā arī eksakto zinātņu nozaru grupas. Studējošajiem ir iespēja pētīt, analizēt un attīstīt labvēlīgos sporta un fizisko aktivitāšu aspektus – fiziskos, garīgos, emocionālos un sociālos, kas uzlabo veselību un dzīves kvalitāti visiem indivīdiem, no bērniem un jauniešiem līdz senioriem, no pacientiem ar nopietnām patoloģijām līdz profesionāliem augsto sasniegumu sporta atlētiem, sekmējot pētījumos balstītu starpdisciplināru zināšanu pārnesi uz sabiedrībā aktuālām sporta zinātnes tēmām. Programma piedāvā trīs iespējamās specializācijas jomas, no kurām izvēlēties: biomehānika un neirozinātne, sporta slodžu fizioloģija un bioķīmija, sporta psiholoģija un sabiedrības veselība.
Asoc.prof. Līga Plakane
1. gads. Sporta slodžu bioloģija; Cilvēka kustību biomehānika; Personības un diferenciālā psiholoģija sportā; Vizuālā uztvere: metodoloģijas un pieejas; Epidemioloģija; Kardiorespiratoro funkciju pētījumu metodes; Psihisko funkciju novērtēšanas metodes; Attīstības psiholoģija; Personāla attīstīšanas metodes
2. gads. Veselības psiholoģija; Kustību vadības sistēmas; Adaptācija izturības un pretestības slodzēm; Treniņa procesa periodizācija un monitorēšana; Sporta medicīna; Inovatīvās darbības pamatprasmes; 3D vizualizācijas risinājumi treniņu slodžu modelēšanā
Absolventi var strādāt sporta slodžu pētniecības un medicīnas centros, sporta aģentūrās un biedrībās, sporta veidu federācijās, sporta medicīniskās rehabilitācijas centros, sporta augstskolās; kā kvalificēti speciālisti strādāt sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem: pārtikas tehnologiem (jaunu funkcionālu pārtikas produktu izveide), ar inženieriem (jaunas mērierīces), speciālistiem datorzinātnēs (iegūto sensoru, virtuālās realitātes modelēšana), u.c.
Iepriekšējā izglītība:
Bakalaura grāds dabaszinātnēs vai datorzinātnēs vai sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā vai sporta zinātnē vai sporta pedagoģijā; profesionālais ārsta grāds vai bakalaura grāds veselības aprūpē
Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (35 x 10 = 350) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (30 x 10 = 300) + iestājpārbaudījums (1 x 350 = 350)
Iestājpārbaudījumā tiek ņemts vērā:
1) studiju programmas izvēles motivācija, iecerētais pētījuma virziens;
2) paredzamās maģistra darba tēmas aktualitāte un atbilstība aktuāliem Veselības un sporta zinātnes pētījumu virzieniem;
3) darba pieredze pētniecībā - bakalaura darba izstrādē izmantotās metodes un iegūtie rezultāti;
4) reflektanta priekšstats par Veselības un sporta zinātnes jomu, aktuālajiem virzieniem, inovatīviem risinājumiem; personīgā pieredze;
5) uzstāšanās ar referātu zinātniskās konferencēs;
6) stažēšanās ārzemju augstskolās un pētniecības institūcijās;
7) maģistra darba iestrāde.
Piezīme: piesakoties studijām angļu valodas grupā, papildu nosacījumi (2024./2025. ak. gadā uzņemšana angļu valodas grupā nenotiek):
1) Latvijas valstspiederīgajiem nepieciešama angļu valodas prasme, kuru apliecina vispārīgo nosacījumu 1.13. punktā minēto starptautisko angļu valodas testu rezultāti vai citi apliecinājumi par angļu valodas prasmi vismaz B2 līmenī, vai vērtējums angļu valodā iepriekšējās izglītības dokumentā (atzīmei jābūt ne zemākai kā 6 (10 ballu skalā)), vai vērtējums iestājpārbaudījumā, izņemot gadījumus, kad iepriekšējā izglītība iegūta angļu valodā;
2) ārvalstniekiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārvalstīs: nepieciešama angļu valodas prasme saskaņā ar vispārīgo nosacījumu 1.12. punktu; vidējai atzīmei studiju kursos iepriekšējās izglītības līmenī jābūt vismaz 60% no maksimālās.