Sabiedrības vadība
Maģistra studiju programmā studenti var apgūt sabiedrības vadībai nepieciešamo kompetenci ekonomikas, pārvaldes, tiesību, politikas, komunikāciju un ētikas jomā, kā arī attīstīt profesionālās, organizatoriskās un vadības prasmes, saskarsmes prasmes, prasmi mācīties, datorprasmi.
Docente Lilita Seimuškāne
- 1. gads: sabiedrības vadība, pētījumu metodes un organizācija, publiskās tiesības, publiskā sektora stratēģiskā vadīšana, makroekonomikas analīze, publiskās pārvaldes analīzes metodes, sociālekonomiskā analīze un prognozēšana, valsts pārvalde un pašvaldību darba organizācija, tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos, publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika;
- 2. gads: projektu vadīšana, personāla vadība, publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs, pārmaiņu vadība publiskajā pārvaldē, publiskās pārvaldes komunikācija u. c.
Studiju laikā maģistranti var iesaistīties doktorantūras skolas darbībā, tikties ar dažādu publiskās pārvaldes nozaru ekspertiem un diskutēt par aktuālām problēmām. Studiju procesā ir iesaistīti valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pārstāvji. Studenti var piedalīties dažādu valsts pārvaldes un pašvaldību politikas un stratēģisko dokumentu apspriešanā.
Studentiem ar labām Eiropas valodu zināšanām ir iespēja doties Erasmus+ apmaiņas studijās vai praksē (prakse šajā programmā nav obligāta) uz vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Vāciju, Itāliju, Lietuvu, Maltu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Čehiju, Spāniju, Zviedriju, Turciju u. c. Studenti arī var piedalīties apmaiņas programmās divpusējo līgumu ietvaros un studēt augstskolās dažādās pasaules valstīs (t. sk. ASV, Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Dienvidkorejā, Indijā, Japānā, Kanādā, Ķīnā, Krievijā u.c.) vai studēt vienu semestri kādā no ASV universitātēm, piesakoties ISEP apmaiņas programmai.
Maģistra studiju programmas absolventi strādā Latvijas Republikas Saeimā, Ministru prezidenta birojā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijās, valsts kapitālsabiedrībās – VAS "Starptautiskā lidosta Rīga", VAS "Latvijas Pasts", VAS "Latvijas Valsts ceļi", AS "Pasažieru vilciens", Latvijas Darba devēju konfederācijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Latvijas Olimpiskajā komitejā, republikas pilsētu un novadu pašvaldībās, Latvijas Universitātē, medijos un privātajā sektorā
Apakšprogramma: Sabiedrības vadība.
Iepriekšējā izglītība:
Iepriekšējās izglītības 1. variants: pirmā cikla augstākā izglītība (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība) vai tai pielīdzināma augstākā izglītība sociālajās zinātnēs vai radniecīgo zinātņu nozarēs; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (50 x 10 = 500) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (30 x 10 = 300) + darba pieredzes vērtējums publiskā sektora organizācijās (20 x 10 = 200);
Iepriekšējās izglītības 2. variants: pirmā cikla augstākā izglītība (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība) vai tai pielīdzināma augstākā izglītība citās izglītības jomās un vismaz 2 (divu) gadu profesionālā darba pieredze publiskā sektora organizācijās; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (50 x 10 = 500) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (30 x 10 = 300) + darba pieredzes vērtējums publiskā sektora organizācijās (20 x 10 = 200);
Iepriekšējās izglītības 3. variants: pirmā cikla augstākā izglītība (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība) vai tai pielīdzināma augstākā izglītība citās izglītības jomās bez profesionālās darba pieredzes publiskā sektora organizācijās; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000), minimālais punktu skaits iestājpārbaudījumā uzņemšanai – 400;
Papildu nosacījums: darba pieredze publiskā sektora organizācijās ir jāapliecina, iesniedzot rakstisku izziņu. Darba pieredzes vērtējumā tiek ņemti vērā šādi kritēriji: 1) darba pieredzes periods un 2) amata līmenis. Amatu līmeņu skaidrojumam izmanto likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. pantu. Augstākajam līmenim atbilst šā panta pirmās daļas 1. – 16. punktā minētās amatpersonas, kā arī valsts sekretāri un viņu vietnieki; vidējam līmenim – šā panta 18. un 19. punktā minētās amatpersonas, kā arī departamentu, nodaļu un ministra biroju vadītāji, vietnieki, padomnieki un citi publiskās pārvaldes darbinieki, kas pilda politikas veidošanas vai administrēšanas funkcijas.
Apakšprogramma: Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība.
Iepriekšējā izglītība: pirmā cikla augstākā izglītība (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība) vai tai pielīdzināma augstākā izglītība un vismaz 2 gadu profesionālā darba pieredze Izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;
Bez iestājpārbaudījuma;
Īpaši nosacījumi: reflektantus studiju programmā imatrikulē atbilstoši Konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” nosacījumiem un saskaņā ar Iekšlietu ministrijas apkopoto sarakstu, ievērojot attiecīgo iestāžu noteiktās atlases prasības un vērtēšanas kritērijus.
Studiju metodiķes: Laila Lisenko, 312. telpa, tālr. +371 67034984, e-pasts: laila.lisenko@lu.lv
Studiju laiku LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes maģistra studiju programmā “Sabiedrības vadība” ne tikai es, bet, domāju, visi mani studiju biedri, atceras kā laiku, kurā varējām paplašināt redzesloku, turklāt cieši sadarbojoties gan citam ar citu kā kursabiedriem, gan arī ar pasniedzējiem. Pasniedzēji un studenti ļoti izteikti bija nevis studentu un mācībspēku pozīcijās, bet lielā mērā tieši kā sadarbības partneri, kas dalījās ar pieredzi un bagātināja viens otru. Jo kā lielu plusu šajā studiju programmā uztvēru to, ka studentu vidū bija gan jaunieši, gan arī jau pieredzējuši un dzīvē sasniegumus guvuši visatšķirīgāko jomu profesionāļi. Tādējādi veidojās lieliska sinerģija un pilnvērtīga domu apmaiņa dažādos jautājumos. Pašu studiju kursu varu raksturot kā mozaīku, kas sastāv no tiešām vērtīgām un padziļinātām, turklāt mūsdienīgām zināšanām, ko aizpilda pasniedzēji – personības, kas nav tikai akadēmiski izglītoti, bet bieži savas zināšanas balsta arī praktiskajā darbībā, turklāt “te un tagad”, vai ir atzītas autoritātes arī reprezentablās ārvalstu universitātēs. Būtiski, ka Sabiedrības vadības maģistra studiju programma nav novecojis un statisks garlaicīgi nolasītu teoriju kopums, bet gan programma, kas veido redzesloku, ļauj iegūt nepieciešamo, bet, iespējams, iztrūkušo zināšanu daļu, apgūt jaunas prasmes, saprast modernos virzienus publiskajā pārvaldē un ne tikai – arī kopējās sabiedrības, politiskās vides, komunikācijas, ekonomikas, sociālo u.c. jautājumu attīstības tendences. Man svarīga bija tieši šāda izglītības dimensija, tāpat kā pozitīvi noskaņoti kursabiedri un draudzīgs pasniedzēju korpuss!