Bioloģijas maģistra studiju programma
Bioloģijas maģistra studiju programmas mērķis ir dot mūsdienīgas teorētiskās un metodiskās zināšanas konkrētā bioloģijas apakšnozarē, vienlaikus sniedzot pārskatu par nozares attīstību kopumā, sagatavojot absolventus praktiskai darbībai zinātnē, biznesā vai valsts pārvaldē, kā arī turpmākām studijām doktorantūrā.
Bioloģijas maģistra studiju programmas uzdevumi ir izveidot un padziļināt studenta:
- priekšstatu par mūsdienu bioloģijas zinātnes kopējām attīstības tendencēm dabas, medicīnas un sociālo zinātņu attīstības mijiedarbībā;
- mūsdienīgas teorētiskas zināšanas kādā no bioloģijas apakšnozarēm;
- pētniecības pamatprasmes, moderno dabaszinātņu instrumentālo un informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma izmantošanas iemaņas;
- izpratni par bioloģisko pētījumu ētikas principiem;
- izpratni par starptautiskās sadarbības nozīmi zinātniskajā darbībā;
- zinātnes sasniegumu komunikācijas spējas;
- prasmi strādāt komandā, piedaloties pētījumu projektos;
- zinātniskā pētījuma veikšanas iespēju pieredzējuša akadēmiskā personāla vadībā un tā rezultātu apkopošanu maģistra darbā ;
- inovatīvas darbības iemaņas bioloģijā un ar to saistītajās nozarēs.
Prof. Nils Rostoks
1. gads – Bioloģijas aktuālās problēmas, Bioētika, Praktiskā biometrija, Zinātnes komunikācija biologiem, kursi atbilstoši izvēlētajai apakšnozarei.
2. gads – Bioloģijas aktuālās problēmas, Inovatīvās darbības pamatprasmes, kursi atbilstoši izvēlētajai apakšnozarei.
Programmas absolventi var strādāt universitātēs, pētnieciskajos institūtos, dažādās dabas aizsardzības institūcijās, uzņēmumu laboratorijās, kas saistīti ar biotehnoloģijām, mikrobioloģiju un molekulāro bioloģiju, vides jomas uzņēmumos, selekcijas un izmēģinājumu stacijās, medicīnas-veterinārmedicīnas iestādēs, muzejos, nevalstiskās organizācijās.
Tiesības studēt doktorantūrā.
No 2022.gada absolventu teiktā:
- Vispusīgs studiju kursu piedāvājums
- Ļoti zinoši un profesionāli pasniedzēji. Draudzīgs un pretimnākošs studiju kolektīvs.
- Iespēja padziļinātāk apgūt izvēlēto nozari, vairāk uzsvars uz praktisko analīzi.
- Daudz izvēles B daļai
- Tas, ka mums bija diezgan daudz semināri un patstāvīgie darbi, kas ļāva vairāk izprast zinātnes virzienu.
- Iegūtās zināšananas, prasmes strādāt ar pieejamo informāciju, iegūtās komunikācijas prasmes!
- Lielākais ieguvums - analizēt publikācijas, prezentēt darbu publikas priekšā. Tā kā maģistra programma bija ļoti daudz jāprezentē darbi, tas arī iemācīja labāk argumentēt, aizstāvēt viedokli.
- Zinoši pasniedzēji, kas iegulda savu laiku lekciju izstrādē.
- Tiek iegūtas plašas zināšanas par visām bioloģijas nozarē ar iespēju tās studēt padziļināti
- Dod plašākas iespējas darba tirgū. Liels apskatīto tēmu klāsts. Prakses un teorijas apvienošana.
- Vispusīgas skatījums bioloģijas zinātnēs, ar iespēju padziļinātāk apgūt interesējošās apakšnozares, Zinoši un kompetenti pasniedzēji, Interesants studiju process, tajā ietvertās nodarbības, semināri, laboratorijas darbi.
- Daudzpusīgās iegūtās zināšanas, arī ļoti specializētās iegūtās zināšanas, kas tālāk ļoti palīdz darbā. Pamatīgi tika apgūta publikāciju lasīšanas un zinātniskās rakstīšanas spēja.
- Daudzpusīgums un spēja pielāgoties katram studējošajam un tam interesējošai jomai, ja studentam ir skaidrs redzējums. Ļoti patika, ka bija bieži bija iespēja strādāt tieši ar sev aktuālām tēmām.
- Iekļauta praktiska pieeja mācībām.
Iepriekšējā izglītība:
Iepriekšējās izglītības 1. variants: pirmā cikla augstākā izglītība* bioloģijā vai biotehnoloģijā; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 = 400);
Iepriekšējās izglītības 2. variants: pirmā cikla augstākā izglītība*, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība citās dabaszinātņu nozarēs, lauksaimniecības zinātnēs vai medicīnas un veselības zinātnēs, otrā cikla augstākā izglītība, īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, medicīnā un veterinārmedicīnā; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (30 x 10 = 300) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (25 x 10 = 250) + iestājpārbaudījums (1 x 450 = 450).
*bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība
Iestājpārbaudījumā tiek ņemts vērā:
1) studiju programmas izvēles motivācija, iecerētais pētījuma virziens;
2) darba pieredze pētniecībā - bakalaura darba izstrādē izmantotās metodes un iegūtie rezultāti;
3) reflektanta bioloģijas zināšanu pašnovērtējums;
4) uzstāšanās ar referātu zinātniskās konferencēs;
5) stažēšanās ārzemju augstskolās un pētniecības institūcijās;
6) paredzamās maģistra darba tēmas aktualitāte un atbilstība aktuāliem bioloģijas zinātnes pētījumu virzieniem;
7) maģistra darba iestrāde.