VĒSTURE UN ARHEOLOĢIJA - BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

Bakalaura studiju programmas "Vēsture un arheoloģija"  mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecisko iemaņu un prasmju apguvi vēstures zinātnē. Studiju laikā veidosies izpratne par vispārējās un Latvijas vēstures procesiem un tiks apgūtas pētniecības darba pamatiemaņas un prasmes, īpaši ar informācijas iegūšanu, analīzi un izmantošanu saistītās prasmes.

Studiju programmā iekļauti arī vairāki praktiskās ievirzes kursi, sniedzot studējošajiem iespēju tiešā veidā iesaistīties vēstures un arheoloģijas nozares darbā.

Vispārīgo vēsturi, Latvijas vēsturi, arheoloģiju, kultūras mantojumu

 

Studiju programmas absolventi var gan turpināt studijas vēstures maģistra programmā, gan iekļauties vēstures pētnieku lokā kādā no pētnieciskajām institūcijām, taču absolventiem paveras arī plašas iespējas strādāt jomās, kur nepieciešama kritiskā domāšana un informācijas analīze (valsts pārvalde, ārlietas, sabiedriskās attiecības, mediji u.c)

 
Pilna laika klātiene (PLK): 3 gadi (6 semestri). Nepilna laika neklātiene (NLK): 4 gadi (8 semestri)  
Studiju maksa 2024./2025. akadēmiskajā gadā: Latvijas pilsoņiem/ nepilsoņiem, ES/EEZ/Šveices pilsoņiem un ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem PLK – 2500 EUR/gadā, NLK – 2300 EUR/ gadā. Citu valstu pilsoņiem – PLK 3350 EUR/ gadā un NLK 4270 EUR/ gadā.
Uzņemšanai 2024./2025. ak. gada rudens semestrī pilna laika klātienē (PLK): 55 budžeta vietas.
Humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē un arheoloģijā

Vispārīgie nosacījumi 

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos*
CE vēsturē (nav obligāts, bet dod papildu punktus)

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme vēsturē (nav obligāta, bet dod papildu punktus)

Priekšrocības: Latvijas valsts vēstures olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2024. un 2025. gadā vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences humanitāro un mākslas zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2024. un 2025. gadā; LU Jauno vēsturnieku skolas absolventiem ar labām un izcilām sekmēm 2024. un 2025. gadā.

Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.

Programmas mērķis un uzdevumi

Vēstures bakalaura studiju programmas mērķis saskaņā ar nacionālajā likumdošanā deklarēto stratēģiju ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi vēstures zinātnē.

Uzdevumi:

  • veidot vispārējās un Latvijas vēstures procesu izpratni;
  • padziļināti apgūt vienu no vēstures apakšnozarēm: vispārējo vēsturi, Latvijas vēsturi vai kultūras mantojuma studijas;
  • nodrošināt pētniecības darba pamatiemaņu un prasmju apguvi, it sevišķi informācijas iegūšanas, apstrādes, analīzes un izmantošanas prasmes.

Programmas studiju rezultāti

Zināšanas: padziļinātas un paplašinātas zināšanas un izpratne vēstures zinātnes nozarē, un no tām daļa atbilst vēstures zinātnes jaunākajiem atklājumiem un tās nodrošina pamatu radošai domāšanai vai pētniecībai, tajā skaitā darbojoties dažādu jomu saskarē.

Prasmes: patstāvīgi izmanto teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku vai kādu citu radošu darbību vai augsti kvalificētas profesionālas funkcijas; argumentēti izskaidro un diskutē par sarežģītiem vai sistemātiskiem vēstures un to palīgzinātņu aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem; patstāvīgi pilnveido savu kompetenci un specializāciju; uzņemas atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi; veic uzņēmējdarbību, inovācijas vēstures un tās palīgzinātņu jomā; veic darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, spēj lietot jaunas pieejas.

Kompetence: patstāvīgi formulē un kritiski analizē sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, pamato lēmumus, un, ja nepieciešams, veic papildu analīzi; spēj integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības vai profesionālas darbības metožu attīstībā; parāda izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu vai profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību.