Socioloģija ir sociālā zinātne, kas pēta cilvēku, sociālo grupu un sabiedrību dzīvi, kā arī apkopo un vispārina visas zināšanas par cilvēces attīstību – ietverot vēsturi, psiholoģiju un ekonomiku. Tā pēta mūsu kā sociālu būtņu uzvedību – no anonīmu indivīdu īslaicīgiem kontaktiem ielas drūzmā līdz pat globāliem sociāliem procesiem.
Studējot socioloģijas bakalaura studiju programmā, tu iegūsi zināšanas, prasmes un kompetences sociālo procesu izpētē, sociālās informācijas apkopošanā un analīzē. Studiju laikā tu apgūsi socioloģijas teorijas un socioloģisko pētījumu metodes, iemācīsies ne tikai saskatīt sociālās problēmas, bet arī ieteikt iespējamos to risinājumus.
Studiju programmas direktore
Prof. Aija Zobena
1. gadā tu apgūsi ievadkursus socioloģijas teorijās un citās sociālajās zinātnēs; studiju kursus par sociālajām problēmām Latvijā, kas dod zināšanas, kā tās identificēt un meklēt tām risinājumus. Apgūsi socioloģijas teoriju un pētniecības metodes
2. gadā turpināsies socioloģijas teoriju un pētniecības metožu apguvē. Līdztekus A daļas kursiem būs iespējams izvēlēties B daļas kursus, kas ļaus specializēties izvēlētajā studiju virzienā. Izstrādāsi savu patstāvīgo pētniecisko darbu (kursa darbu).
3. gadā tiek izstrādāts bakalaura darbs (A daļa). Lielāko studiju apjomu veido B un C daļas kursi: kursi specializācijas moduļos un brīvās izvēlēs kursi. Rudens semestrī studenti var doties ERASMUS apmaiņas programmā.
Kā studijas tiek sasaistītas ar praksi?
1. kursā pavasara semestrī studenti dodas praksē uz socioloģisko pētījumu firmām.
2. kursā – socioloģisko pētījumu praksē profesora vadībā studenti veic pētījumu;
2. – 3. kursa studentiem ir iespējas piedalīties profesoru vadītajos pētījumos SPPI.
Socioloģijas studenti starptautiskajā studentu apmaiņas programmā ERASMUS var doties apmaiņas studijās uz 9 dažādām ārvalstu augstskolām Vācijā, Beļģijā, Somijā, Igaunijā, Portugālē, Turcijā un Lietuvā.
Pēc socioloģijas studijām tu varēsi izvēlēties vienu no trim galvenajiem profesionālās karjeras virzieniem: darbu valsts pārvaldē, socioloģisko pētījumu firmās vai akadēmisko karjeru. Mūsu studiju programmas absolventi strādā gan ministrijās un pašvaldībās, gan lielākajās socioloģisko pētījumu firmās par projektu vadītājiem, par pētniekiem un docētājiem akadēmiskajās iestādēs – pētnieciskajos institūtos un universitātēs.
"Esmu pārliecināta, ka socioloģijā savas intereses iespējams realizēt ikvienam, kuram ir interese par to, kas, kā un kāpēc notiek mums visapkārt, un, galvenais, kādā veidā to iespējams analizēt un skaidrot. Vide, jaunieši, izglītība, tūrisms, mūzika, mārketings, politika, darbs, dzīvesstāsti, nacionālie jautājumi, sociālie jautājumi – šie ir tikai daži no virzieniem, ko socioloģijā iespējams pētīt un analizēt."
Anete Alksne, Socioloģijas bakalaura studiju programmas absolvente
Vispārīgie nosacījumi
Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos*
CE sociālajās zinātnēs* (nav obligāts, bet dod papildu punktus)
*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:
Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs vai gada atzīme politikā un tiesībās (nav obligāta, bet dod papildu punktus)
Papildu punkti: Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences sociālo zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji 2024. un 2025. gadā un LU Jauno sociologu skolas 1. – 3. vietas ieguvēji 2024. un 2025. gadā saņem papildu punktus: 1. pakāpes/vietas ieguvēji saņem 100 punktus, 2. pakāpes/vietas ieguvēji – 75 punktus, 3. pakāpes/vietas ieguvēji – 50 punktus;
Priekšrocības: pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.
Studiju programmas metodiķe Inga Poļaka, 220.telpa, tālr. 67140022, e-pasts: inga.polaka@lu.lv
Absolventu citāti
"Pirmkārt, studēt bija interesanti. Jau pašā sākumā tas ļāva paskatīties uz pazīstamām lietām, procesiem citā rakursā. Otrkārt, studijas bija ļoti daudzpusīgas: tika dots priekšstats arī par politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem procesiem, mācīti psiholoģijas, filosofijas pamati, kultūras vēsture, un zināšanas pētījumu saprašanai un izmantošanai. Treškārt, studiju vide bija studentam draudzīga. Gan no pasniedzēju, gan metodiķu puses. Un tas ir aspekts, ko nedrīkst vērtēt par zemu."
"Esmu pārliecināta, ka socioloģijā savas intereses iespējams realizēt ikvienam, kuram ir interese par to, kas, kā un kāpēc notiek mums visapkārt, un, galvenais, kādā veidā to iespējams analizēt un skaidrot. Vide, jaunieši, izglītība, tūrisms, mūzika, mārketings, politika, darbs, dzīvesstāsti, nacionālie jautājumi, sociālie jautājumi- šie ir tikai daži no virzieniem, ko socioloģijā iespējams pētīt un analizēt."