Akadēmiskais centrsBakalaura studiju programma ‘Psiholoģija’
Programmas akreditācijas termiņš – 2025. gada 21. jūnijs.
Psiholoģijas bakalaura programma sniedz bāzes izglītību psiholoģijā, un tā ir pirmais solis psihologa kvalifikācijas iegūšanai!
LU piedāvā jaunu, Psihologu likumam atbilstošu psihologu izglītības modeli, kas paredz, ka psihologa kvalifikāciju var iegūt pēc 3 gadu psiholoģijas bakalaura un 2 gadu psiholoģijas profesionālā maģistra programmu apguves.
Psiholoģijas bakalaura studiju programma dod iespēju studentiem iegūt akadēmisko pamatizglītību psiholoģijā, nodrošina iespēju apgūt psiholoģijas zinātnes un tās dažādo starpnozaru aspektu teorētiskās zināšanas un pētniecības iemaņas un prasmes, veicina analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas, sociāli komunikatīvās prasmes un pilnveido prasmi patstāvīgi risināt problēmas, pieņemt lēmumus.
Svarīgi! Psiholoģijas studentiem mācības sākas jau augusta beigās, kad pirmā kursa studentus aicināsim uz sociālo prasmju treniņiem!
Programmas direktore:
Doc. Anda Upmane
Studiju metodiķe
Zane Krezevska
Psiholoģijas bakalaura studiju programmā studentiem ir iespēja apgūt:
- Psiholoģijas pamatstudiju kursus (ievads psiholoģijas zinātnē, psihes bioloģiskie pamati, attīstības psiholoģija, personības psiholoģija, sociālā psiholoģija, kognitīvā psiholoģija, metodoloģija, izpētes metodes, patopsiholoģija, neiropsiholoģija, eksperimentālā psiholoģija u.c.),
- Psiholoģijas apakšnozaru kursus, kuru ietvaros studenti pārsvarā padziļina zināšanas dažādās psiholoģijas praktiskajās jomās (psiholoģiskā konsultēšana un ētika, ģimenes psiholoģija, veselības psiholoģija, organizāciju psiholoģija, psihofizioloģija, juridiskā psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija, stresa vadība u.c.), kā arī izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus – kursa un bakalaura darbus.
- Vispārizglītojošos kursus, kuru ietvaros studenti paplašina akadēmisko redzesloku citās zinātņu nozarēs (kritiskā domāšana, ģenētikas pamati, socioloģija, angļu valoda, matemātiskā statistika),
- Konsultēšanas, grupu vadīšanas pamatiemaņas un pilnveidot saskarsmes un komunikācijas prasmes.
Studiju laikā izmantojam šādas mācību metodes:
- lekcijas un seminārus, kuros tiek izmantotas diskusijas, grupu darbi u.c. aktīvās apmācības formas;
- sociāli-komunikatīvo prasmju pilnveides un personības izaugsmes treniņus;
- patstāvīgos darbus (referāti, esejas, novērojumu veikšana un analīze, interviju ievākšana un analīze, prezentāciju sagatavošana);
- pētījuma projektu izstrādes un prezentācijas, eksperimentus;
- zinātniski pētniecisko darbu izstrādes un aizstāvēšanas.
Starptautiskās ERASMUS+ programmas ietvaros studentiem ir iespēja studēt vairāk kā 16 Eiropas augstskolās - Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovākijā u.c.
Absolventiem ir iespēja turpināt studijas maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmā psiholoģijā, vai plaša spektra spektra sociālo, humanitāro un izglītības zinātņu jomas augstākā līmeņa studiju programmās (piemēram, sabiedrības vadībā, filoloģijā, pedagoģijā, bibliotēkzinātnēs, diplomātijā, komunikāciju zinātnēs, politikas zinātnē, socioloģijā, teoloģijā, filozofijā, vēsturē u.c.) Latvijā un ārvalstīs. Absolventi var veikt psiholoģiska rakstura pētījumus dažādās pētniecības iestādēs un strādāt profesijās, kur nepieciešamas labas komunikācijas prasmes. Tomēr, lai kļūtu par psihologu, nepieciešama profesionālā maģistra izglītība psiholoģijā.
Vispārīgie nosacījumi
Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*
*Centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:
Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Priekšrocības: pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.