Akadēmiskais centrsLatvijas materiālais kultūvēsturiskais mantojums, kura kopumu veido pilis, muižas un baznīcas, to apkārtnē esošie parki, ainavas, ceļi, zemnieku sētas un citi kultūrvides objekti, ir būtiska Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa. Ņemot vērā esošo materiālās kultūras un kultūrvides pieminekļu stāvokli (daudzi objekti ir tuvu pilnīgai iznīcībai), ir nepieciešami jauni kvalificēti speciālisti, kuriem būtu plašas zināšanas un vēlme piedalīties Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējas nodrošināšanā gan mums, gan nākamajām paaudzēm. Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju ir izveidojusi starpnozaru akadēmisko bakalaura studiju programmu “Kultūrvides mantojuma izpēte un aizsardzība”.
Studiju programma paredz sagatavot starptautiska līmeņa speciālistus, kuri ir spējīgi kompleksi risināt jautājumus, kas saistīti ar kultūrvides mantojuma objektu (vēsturisko ēku, muižu, piļu, baznīcu, parku, dabas objektu, u.c.) atjaunošanu, saglabāšanu un attīstību. Studiju programma sagatavo studentus pētnieciskai un profesionālai darbībai kultūrvides mantojuma jomā, veidojot starpnozaru pieejā balstītu kultūrvides mantojuma studiju saturu un veicinot kultūrvides mantojuma kā augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības virziena attīstību Latvijā.
Studiju procesā ir iespējams iegūt zināšanas, iemaņas un kompetences, kas nepieciešamas materiālā kultūras mantojuma objektu apzināšanai, izpētei, apsaimniekošanai un aizsardzībai, nodrošinot tā ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu uzturēšanu. Programmas studiju kursus docē pasniedzēji no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Ķīmijas fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Vēstures un filozofijas fakultātes, kā arī pasniedzēji no Latvijas Mākslas akadēmijas.
Studiju programmas direktore
Docente, Dr.geol. Agnese Kukela
Studiju programmas pamata struktūru veido četri tematiskie moduļi:
1. Vides zinātnes - vides zinātņu idejas, darbības metodes un izpētes problēmu loku plašā izpratnē, iekļaujot ķīmijas zinātņu un zemes zinātņu tēmas;
2. Vides zinātnes un kultūrvides mantojums - vides zinātņu lomu kultūrvides mantojuma apzināšanā, izpētē un saglabāšanā;
3. Kultūrvides mantojuma teorija un metodes - kultūrvides mantojuma nozares darbības principi, nozares vadlīnijas, tiesiskais regulējums un kultūras mantojuma objektu saglabāšanas metodes;
4. Humanitārās zinātnes un māksla - humanitāro zināšanu konteksts filozofijas, valodu studiju, vēstures, kultūras vēstures un specifiski – mākslas vēstures jomās.
Studiju programmas absolventu darba tirgu veido kultūras nozares, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas uzņēmumi, ietverot arī īpašumu attīstīšanas virzienu, tūrisma un viesmīlības, vides un kultūras aizsardzības sektorus, kā arī kultūras mantojuma zinātnisko izpēti. Galvenais kompetenču virziens, kas nosaka studiju programmas absolventu konkurētspēju darba tirgū ir zināšanas, iemaņas un kompetences, kas nepieciešamas materiālā kultūras mantojuma apsaimniekošanai un aizsardzībai, nodrošinot tā ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu uzturēšanu. Nepieciešams uzsvērt, ka šādu kompetenču kopu neviena Latvijā piedāvātā studiju programma nenodrošina, kas kritiski ietekmē esošo praksi materiālā kultūras mantojuma apsaimniekošanā, rezultējoties degradētos kultūras pieminekļos un objektos.
Galvenās jomas, kurās ir iespējama studiju programmas absolventu nodarbinātība ietver:
- Pašvaldību un privātā valdījumā esošo kultūras mantojuma objektu apsaimniekošanu, projektu izstrādi un ieviešanu, to atjaunošanai un jaunu izmantošanas jomu attīstībai.
- Pilsētu kultūrvēsturisko centru apsaimniekošanu, projektu izstrādi un ieviešanu to atjaunošanai un jaunu izmantošanas jomu attīstībai, tūrisma sektora atbalstam.
- Parku, kultūras, ainavas un citu objektu apsaimniekošanu, projektu izstrādi un ieviešanu to atjaunošanai un jaunu izmantošanas jomu attīstībai, tūrisma piesaistei.
- Baznīcu un citu nozīmīgu kultūrvēsturisko ēku apsaimniekošanu.
- Jauno objektu attīstīšanu pilsētu vēsturiskajos centros.
- Zinātnisko izpēti.
- Kultūrvēsturiskā tūrisma virziena attīstību, saistot to ar viesmīlības jomu.
Atbalstu studiju programmas izveidošanai un īstenošanai ir izteikuši gan potenciālo studējošo sagatavošanas skolas - Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskola un Jāņa Rozentāla mākslas skola, gan arī potenciālie absolventu darba devēji - NKMP, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Vidzemes plānošanas reģions, Kuldīgas novada pašvaldība, Grobiņas novada dome, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Pedvāles mākslas parks.
Uzņemšanas nosacījumi programmai “Kultūrvides mantojums” (programma latviešu valodā).
Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā*
CE matemātikā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā, vai CE krievu valodā*
CE vācu valodā* un/vai CE ķīmijā* nav obligāts, bet dod papildu punktus
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos*
*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:
Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā, franču valodā, vācu valodā vai krievu valodā
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme ķīmijā vai dabaszinībās un/vai gada atzīme vācu valodā nav obligāta, bet dod papildu punktus.
Uzņemšanas nosacījumi programmai “Kultūrvides mantojums” (programma angļu valodā).
Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā*
CE angļu valodā*
CE matemātikā*
CE vācu valodā* un/vai CE ķīmijā* nav obligāts, bet dod papildu punktus
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos*
*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:
Gada atzīme angļu valodā
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme ķīmijā vai dabaszinībās un/vai gada atzīme vācu valodā nav obligāta, bet dod papildu punktus
Īpaši nosacījumi: CE angļu valodā jābūt vismaz B2 līmenī, ja uzņemšana notiek pamatojoties uz CE rezultātiem. Vidējās izglītības dokumenta gada atzīmei angļu valodā jābūt ne zemākai kā 6 (10 ballu skalā), ja uzņemšana notiek pamatojoties uz vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm. Gadījumos, kad CE angļu valodā vai gada atzīme angļu valodā noteiktajā kārtībā tiek aizstāta ar starptautiska angļu valodas testa rezultātu, tam ir jābūt vismaz B2 līmenī.
Nosacījumi ārvalstniekiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs:
1) vidējās izglītības dokumenta vidējai atzīmei visos mācību priekšmetos jābūt ne zemākai kā 6 (10 ballu skalā); visām atzīmēm vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgām (ne zemākām par 4 (10 ballu skalā));
2) nepieciešama angļu valodas prasme saskaņā ar vispārīgo nosacījumu 1.15. punktu.