Akadēmiskais centrsStudiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus, kuri spēj konkurēt gan vietējā, gan starptautiskajā darba tirgū dažādās ar ģeoinformātiku saistītās nozarēs.
Studiju programmas uzdevumi:
- Nodrošināt iespēju apgūt ģeoinformātikas teorētiskos un praktiskos, kā arī ģeogrāfijas un datorikas pamatkursus,
- Nodrošināt iespēju apgūt padziļināti kursus nosacīti specializētā ģeogrāfijas, ģeogrāfisko informācijas sistēmu vai informācijas tehnoloģiju virzienā,
- Attīstīt spējas, kas saistītas ar kritisko domāšanu, analīzi un argumentāciju,
- Attīstīt iemaņas ģeogrāfiskās informācijas infrastruktūras projektēšanā un ģeotelpisko pamatdatu publicēšanā,
- Attīstīt iemaņas veikt patstāvīgus pētījumus izvēlētā dabas zinātņu apakšnozarē un rezultātus apkopot bakalaura darbā un iegūt profesionālā bakalaura grādu ģeoinformātikā.
Profesionālā bakalaura studiju programmā "Ģeoinformātika" studējošie iegūs Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) 6. līmenim atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetences.
Studiju programmas direktors
Docents Aivars Markots
- Fiziskā ģeogrāfija
- Cilvēka ģeogrāfija
- Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas
- Lietišķais ĢIS (daba)
- Datubāzes un informācijas sistēmu pamati
- Programmēšanas pamati Python
- Programminženierijas pamati
- Digitālie apvidus modeļi, ģeomorfometrija
- Ģeogrāfiskās informācijas infrastruktūra
- Nozares standarti un datu kvalitāte
- Telpisko datubāzu pārvaldība u.c.
Valstī arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc ģeoinformātikas speciālistiem, kas spēj operatīvi analizēt ģeotelpisko informāciju, sasaistīt to ar dažādu nozaru uzkrātajiem datiem, veikt analīžu rezultātu operatīvu publicēšanu globālajā tīmeklī, tādejādi nodrošinot piekļuvi informācijai lēmumu pieņemšanai. Nepieciešamību izraisa arvien lielāka ģeotelpisko datu nozīme Eiropā (INSPIRE jeb Telpiskās informācijas infrastruktūras Eiropas Kopienā direktīva) līdz ar direktīvas ieviešanas nosacījumiem un procesu.
Ģeoinformācijas sistēmām arī Latvijā ir daudz dažādu pielietojuma jomu: lauksaimniecība, arheoloģija, vide un tās aizsardzība, ģeoloģija, veselība, zemes informācijas sistēmas, militārā, pilsētu un lauku attīstība, transports, telekomunikācijas, enerģētika, ūdens resursi, dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, nafta un dabasgāze, banku darbība un apdrošināšana, uzņēmējdarbības ģeogrāfija, mobilā kartēšana, utt.. ĢIS un tālizpēte ir piemērots rīks resursu pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz ūdeni, zemi, augsni, veģetāciju u.c.
Darba tirgus ir gan valsts uzņēmumi un iestādes, gan privātkompānijas: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, AS “Latvijas valsts meži”, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts zemes dienests, Latvijas lielo pilsētu un novadu attīstības un telpiskās attīstības nodaļas, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Envirotech, mērniecības kompānijas un konsultāciju firmas.
Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
gada atzīme ģeogrāfijā
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos*
*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:
gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme ģeogrāfijā
gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Piezīme: Ja vidējās izglītības dokumentā nav gada atzīmes ģeogrāfijā, tiek ņemta vērā vismaz divu dabaszinātņu mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, bioloģija, vides zinības) gada vidējā atzīme vai gada atzīme dabaszinībās
Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās matemātikas, informātikas (programmēšanas) vai ģeogrāfijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2024. un 2025. gadā vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences dabaszinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2024. un 2025. gadā; atklātās matemātikas olimpiādes 1. – 3. vietas ieguvējiem 2024. un 2025. gadā.
Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.