Akadēmiskais centrsFIZIKA - BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA
Fizikas bakalaura programma veido studentos izpratni par fizikālām likumsakarībām apkārtējā pasaulē un tehnoloģijās, attīsta radošumu, kritisko domāšanu, eksperimentālās prasmes, fizikālas un matemātiskas modelēšanas spējas, sagatavojot darbam pētniecībā, industrijā, izglītības un citās jomās. Iegūtās prasmes un izpratnes līmenis ļauj studēt Fizikas maģistra un citās radniecīgās maģistra programmās, tai skaitā pasaules labākajās augstskolās, vai uzreiz tās pielietot darbā inovatīvos uzņēmumos. Studijas notiek modernās auditorijās un laboratorijās, studiju process ir studentcentrēts, un tajā tiek izmantotas modernās mācību metodes. Pasniedzēji ir starptautiski aktīvi zinātnieki, kas doktora grādu un darba pieredzi ieguvuši labās ārvalstu augstskolās.
Studiju programmas direktore, asoc. prof. Jeļena Kosmača
Vecākā sekretāre Sintija Siliņa
Programmas obligātajā daļā Tu studēsi vispārīgo fiziku, moderno fiziku, programmēšanu, eksperimentālo datu apstrādi, eksperimentu vadību, astronomiju un astrofiziku, ķīmiju, bioloģiju. Ja vēlēsies, tad Tu varēsi studēt elektroniku, nanozinātni, elementārdaļiņu fiziku, augstāko matemātiku, datormodelēšanas un mašīnmācīšanās pielietošanu fizikā, fizikas vēsturi. Tu pielietosi iegūtās zināšanas, izejot praksi uzņēmumā vai zinātniskā institūtā, un veiksi pētījumu, gatavojot bakalaura darbu. Tu iegūsi starptautisku studiju pieredzi, izmantojot iespēju daļu no programmas apgūt partneraugstskolās citās Eiropas valstīs.
Ir iespēja saņemt 700 euro lielu stipendiju mēnesī, kas paredzēta studentiem, kuri izvēlas apgūt ar fizikas izglītību un pedagoģiju saistītus kursus. Vairāk par stipendiju lasi šeit.
Studenti sāk strādāt specialitātē jau no pirmā kursa vai arī Prakses kursu ietvaros un, beidzot studijas, visiem absolventiem ir darba pieredze fizikas nozarē. Fizikas bakalauri strādā uzņēmumos, institūtos, valsts pārvaldē, skolās un augstskolās Latvijā un ārvalstīs, veido savus jaunuzņēmumus. Tā ir interesanta un dinamiska darba vide, kas nodrošina tālākas attīstības iespējas.
Pārliecinies par plašajām un daudzveidīgajām darba iespējām grafikā, kurā esam apkopojuši informāciju par darba gaitām pēc programmas absolvēšanas.
Spied šeit, lai uzzinātu par Fizikas skolotāja karjeru pēc studijām un stipendiju studiju laikā.
Iepriekšējā izglītība: Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
- Variants – 5% CE latviešu valodā* + 5% CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā* + 75% CE matemātikā* + 10% CE fizikā* (ja nav kārtots, tad 0) + 5% Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*
- Variants – 5% CE latviešu valodā* + 5% CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā* + 5% CE matemātikā* + 80% CE fizikā* + 5% Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*.
*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:
10% gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā + 80% gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) vai fizikā + 10% gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgai (ne zemākai par 4) gada atzīmei fizikā.
Papildus punkti: LU Jauno fiziķu skolas dalībnieki 2024. gadā, kuri saņēmuši sertifikātu, papildus iegūst 100 punktus;
Priekšrocības: Latvijas valsts, Eiropas vai starptautiskās fizikas vai matemātikas, vai astronomijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma un atzinības rakstu ieguvējiem no 2022. līdz 2024. gadam vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences dabaszinātņu nozaru grupas, vai inženierzinātņu un tehnoloģiju nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem no 2022. līdz 2024. gadam; atklātās fizikas, matemātikas vai astronomijas olimpiādes 1. – 3. vietas un atzinības rakstu ieguvējiem no 2022. līdz 2024. gadam.
Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.
Skaties FIZIĶI skaidro īsos video un uzzini par fizikas studijām fizmatos!
Absolventa atsauksme
Kad gāju studēt fiziku, jau zināju, ka vēlos kļūt par zinātnieci. Taču, pabeidzot fizikas bakalaura studiju programmu, zinu, ka iespējas ir daudz plašākas. Fizikas bakalaurā studenti ne tikai apgūst fizikas likumus un matemātisko valodu, kas palīdz aprakstīt Visumu, bet arī attīsta loģisko domāšanu un problēmu risināšanu, ka arī iegūst tādas prasmes kā programmēšana, mašīnmācīšanās, elektronika, dažādi IKT rīki, un daudzas citas, kas var noderēt dažādās industrijās. Dažādu izvēles kursu ietvaros pat iespējams iegūt sertifikātu, kas apstiprina iegūtās prasmes. Viena no vērtīgākajām prasmēm, ko man ir sniedzis bakalaura grāds fizikā, ir prasme uzdot jautājumus. Agrāk, kad pieaugušie un skolotāji kaut ko prezentēja kā faktus, es to bieži vien pieņēmu bez ierunām. Tagad esmu attīstījusi prasmi uzdot vērtīgus jautājumus, lai pa īstam varētu izzināt lietas, ko citi skaidro, un doto informāciju varētu uztvert kritiski. Tāpat arī fizikas izglītība man iemācījusi nenobīties no sarežģīta uzdevuma – ja jau es spēju atrisināt komplicētus fizikas vienādojumus, tad kāpēc lai kaut kas cits būtu pārāk sarežģīts?
