Laika plānošana

Laiks bieži vien paiet nemanot. Kur tas paliek? Studijas nozīmē sadalīt laiku, lai apmeklētu nodarbības, izpildītu mācību uzdevumus, mācītos patstāvīgi vai kopīgi ar kādu, gatavotos kontroldarbiem/eksāmeniem. Laika plānošanas problēmas ir visai izplatītas jauniešu vidū. 2006. gada oktobra nogalē LU veiktais pētījums par pirmā kursa studentiem liecina, ka 46% jauno studentu neprot plānot laiku. Daudzi studenti paralēli studijām strādā. Tādēļ jo īpaši būtiska ir laika plānošana, jo laiks jāiedala gan atpūtai, gan draugiem, gan ģimenei, gan brīvā laika aktivitātēm, sportam un saviem vaļaspriekiem. Laiks iedalās trīs galvenās jomās: augstskola, darbs un brīvais laiks. Kā tu izmanto savu laiku, tas atkarīgs no taviem mērķiem, vajadzībām un interesēm. Tu vari justies pašpaļāvīgāks, apmierinātāks un laimīgāks, ja pārraudzīsi savu laiku, tā iegūstot līdzsvarotāku dzīvi. Ja izjūti neapmierinātību, šaubas, aizvainojumu, kontroles izjūtas trūkumu pār notiekošo, tad vajadzētu pārbaudīt to, kā tu izmanto savu laiku. Ir svarīgi līdzsvarot laiku tā, lai gūtui gandarījumu no savas darbošanās.
Pārbaudi, kā ritējušas tavas pēdējās trīs dienas

Laika izmantošanas veidi	Stundas
Cik daudz laika pavadīji skolā? (lekcijas, lasīšana, citas nodarbības..)
Cik stundas esi strādājis? (algotajā darbā, uzkopjot māju, taisot ēst..)
Cik daudz laika esi veltījis atslodzei? (laiks ar draugiem, ģimeni, runājot pa telefonu, skatoties TV, klausoties mūziku, izmantojot internetu, sportošanai, vaļaspriekiem u. c. brīvā laika aktivitātēm.
Cik daudz laika esi gulējis vai snauduļojis?
Cik daudz laika vēl pavadīji kādā citā veidā?
Kopējais stundu skaits:	72

Tagad uz atsevišķas lapas atbildi sev uz šādiem jautājumiem:

• Vai esi pārsteigts, ka kādā jomā tu esi izmantojis daudz vairāk laika, kā citās?
• Kā tu to varētu sev izskaidrot?
• Vai šis laika sadalījums ir tāds, kādu tu vēlējies?
• Kā tev liekas, kurās nodarbēs tu izmanto pārāk daudz laika, bet ne sevišķi produktīvi? Apdomā to.

Pārbaudi, cik apdomīgi tu izmanto savu laiku

Nepārdomāta laika tērēšana	Kā uzlabot situāciju
Netiek plānots	Izveido darāmo darbu sarakstu
	Nosaki termiņus katram darbam
	Sagatavo nedēļas un mēneša darbu plānojumu
Pārslogots darbu saraksts	Mācies citiem atteikt, pateikt „nē”
	Izproti to, ko tu vari un nevari paspēt paveikt
Neizlēmība	Ievāc nepieciešamo informāciju, lai veiktu darbu
	Izvairies atlikt darāmo
	Rīkojies, ja esi pieņēmis lēmumu
Vilcināšanās	Sadali lielos uzdevumus mazākās daļās
	Uztaisu sarakstu „ir nepieciešams izdarīt tūlīt”
	Veic darbus to nozīmības secībā
Kāds tevi iztraucē	Mācies noraidīt, pateikt „ nē”
Nogurums	Ja darbs, ko dari, ir neproduktīvs, atpūties dažas minūtes
	Nomaini darbības veidu, ja tas šķiet monotons
Kafijas pauzes	Iedali tām konkrētu laiku
	Apdomā, kādas varētu būt sekas, ja tās atkārtojas bieži

Vadlīnijas efektīvai laika izmantošanai

1. Kļūsti mērķtiecīgs, organizē savu laiku. Četras noderīgas pieejas:

1. pārraugi savu laiku; 
2. izveido „kas man jāpaveic” sarakstu (darbi/jādara šodien);
3. izveido dienas un nedēļas laika plānojumu;
4. izveido mēneša laika plānojumu.

2. Izmanto produktīvi savu laiku. Piecas pieejas, kā var vairāk iegūt no sava laika:

1. pārdomāti izmanto savu labāko/produktīvāko dienas laiku;
2. izmācies vispirms sarežģītāko materiālu;
3. mācoties sadali laiku īsākos posmos;
4. sagatavo „var pagaidīt” laika nodalījumu;
5. mācies atteikt, pateikt „nē”.

3. Lai iesāktu apjomīgāku darbu, uzdod sev piecus jautājumus:

1. kad sākšu to darīt?;
2. ko vispirms jādara?;
3. kādi resursi man jāizmanto?;
4. kam prasīšu padomu?;
5. cik daudz laika tam būs nepieciešams?.

4. Ja darbojoties viss jau apnicis, vari izdarīt vēl trīs lietas:

1. nomainīt darbību ar kādu citu darbu;
2. izmantot īsu pārtraukumu;
3. nomainīt darbības vietu.

Noderīgs var būt arī darbu saraksts, kas saistīts ar taviem personīgajiem mērķiem. Tas nav vienkārši saraksts tikai par taviem ikdienišķiem, ierastiem darbiem vai citu cilvēku prasībām. Tie var būt tavi tālie mērķi. Katram darbam, mērķa virzienā, pievieno prioritātes apzīmējumu: A, B, C. A – nozīmē to, ka tas noteikti jāpaveic; B – ka vajadzētu to paveikt; C – ka to var arī nedaudz atlikt uz vēlāku laiku. Darbu saraksts, virzoties uz taviem personīgajiem mērķiem      

Kas man jāizdara                 Datums:	Prioritāte
1. jāizlasa semināra materiāls, divas nodaļas	A
2.jāsatiek pasniedzējs, lai precizētu referāta jautājumus	A
3. jāsamaksā par tālruni	B
4. jāuzraksta vēstule uz mājām	C
5.
6.

Izmanto šādu pieeju vienu nedēļu un tad pārliecinies, kā tev veicies ar darbu izpildi. Pievērs uzmanību tam, vai neesi atlicis A darbus, kurus nedrīkst atlikt. Ņem to vērā! Vienlaikus ir vērts izprast, cik daudz laika aizņem katrs darbs, lai turpmāk, sadalot veicamo darbu prioritātes, vari uzstādīt reālu laika sadalījumu: augstskolai, darbam un atslodzei. Pirmā kursa studenti ir saņēmuši arī LU kalendāru kā palīgu laika plānošanā. Tā ir laba iespēja paredzēt veicamos darbus šodien/šonedēļ/šajā mēnesī/šajā semestrī. Izmantojot šo plānotāju, iegūsi reālu priekšstatu par to, kā esi izmantojis savu laiku. Ieteikumi: Mērķu uzstādīšana, Efektīvi studiju ieradumi, Veiksmīgs students, Vilcināšanās iemesli. Kā pārvarēt vilcināšanos. Kur vērsties pēc atbalsta. Pie vecāko kursu studentiem, pasniedzējiem. LU Studentu servisā, pie psihologa-konsultanta. Tālr. 7034392 e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv LU Studentu servisā, pie Karjeras centra konsultantiem: 7034410 LU Psiholoģiskās palīdzības centrā. Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Tālr. 7034020