Akadēmiskais centrsBailes no neveiksmes
Mūs visus ik pa laikam māc šaubas, mēs svārstāmies un vilcināmies, nebūdami pārliecināti, vai spēsim tikt galā ar dzīves situācijām. Tās ir diezgan izplatītas izjūtas, jo īpaši jaunos apstākļos.
Bieži vien sarežģītos gadījumos mēs domājam, „ja nemēģināšu, tad arī negūšu panākumus”. Ja tiekam galā, esam apmierināti, ja ciešam neveiksmi – kādu laiku jūtamies vīlušies, bet mācāmies no pieredzes un dodamies tālāk. Tomēr dažiem no mums bailes no neveiksmes ir tik traucējošas, ka tās pilnībā bremzē mūsu darbību un neļauj gūt prieku no dzīves.
Kā bailes no neveiksmes var atsaukties uz tevi:
- bailes no neveiksmes var atturēt no palīdzības meklēšanas, kā arī norobežot no citiem, tādējādi liekot justies diezgan muļķīgi un vientuļi. Tad tu sāc kaunēties par sevi un baidies, ko citi domās par tevi, ja viņi pamanīs, ka tev būtu nepieciešama palīdzība;
- tev var šķist, ka citi cilvēki viegli un allaž veiksmīgi traucas pa dzīvi. Retos gadījumos tā ir taisnība. Bet, ja nejūties labi, tad daudz vieglāk ir iedomāties, ka ar visiem apkārtējiem viss ir kārtībā;
- ja jūties patiešām slikti, tad arī jau it kā paredzi, ka piedzīvosi neveiksmi, tādējādi iztēlojoties sliktāko scenāriju. „Ja es nesasniegšu to, ko gribēju, cilvēki uzzinās, ka es nespēju to izdarīt un ka man šeit nav jāmācās. Varbūt tad labāk uzreiz padoties un vairāk neko nemēģināt?”;
- dažiem neveiksme vienā noteiktā situācijā liek to vispārināt, attiecināt uz visu darbību. Tā šķiet milzīga un attiecas tikai uz tevi – „tāpēc, ka izkritu vienā eksāmenā, esmu pilnīgs neveiksminieks. Esmu sapratis, neesmu tik labs, kā citi cilvēki par mani domā”;
- visbeidzot – bailes no neveiksmes var atturēt tevi uzsākt ko jaunu, baidoties no iespējamām kļūdām, kas varētu rasties. Ja tu nemēģini, tad negūsti arī pieredzi, ko var iegūt, pieļaujot kādu kļūdu. Bailes no neveiksmes var būt tas iemesls, kas attur tevi paveikt to, kas jādara.
- akadēmiskajās spējās;
- kursu izvēlē;
- savas iegūtās vietas studentu vidū;
- karjeras izredzēs pēc universitātes;
- balansēšanā starp ģimeni un akadēmisko darbu;
- finansēs;
- draudzībā un attiecībās.
- Cilvēki, kuri pakļaujas bailēm no neveiksmes, visbiežāk labi jūtas tikai tad, ja gūst panākumus, ja kaut ko sasniedz, bet nejūtas īsti labi, ja zaudē vai kļūdās.
- Apzināti vai neapzināti mēs rēķināmies arī ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem, kurus apgūstam dažādos veidos no savas kultūras un masu medijiem. Tie it kā norāda uz to, ka veiksmīgi un panākumiem bagāti cilvēki ir vērtīgāki un augstāk vērtējami nekā pārējie. Jēdziens „veiksmīgs” tiek saistīts arī ar cilvēka pievilcību, turību un varu.
- Šo uzskatu spiediena dēļ, tos bieži dzirdot, var sākt noticēt, ka neveiksmes, kļūdas vai zaudējumi ir apkaunojums, no kā jābaidās (jo tad mūs it kā mazāk mīlēs un zemāk vērtēs). Mums nostiprinās uzskati, ka vienīgais veids, kā mēs varam palielināt savu vērtību, ir gūt panākumus.
- Tādēļ neveiksmi sava mērķa sasniegšanā mēs attiecinām uz sevi kā personību kopumā, nevis uz kādām savām konkrētām prasmēm vai spējām, vai kādu kļūmi atsevišķā gadījumā.
- pārdomā, kādēļ tev bail piedzīvot neveiksmi. Vai tā ir kā neveiksme pašam vai tā ir neveiksme, kas skar arī tev tuvos cilvēkus – vecākus, draugus? Kā priekšā tu būtu visvairāk nokaunējies par to, ja būtu piedzīvojis neveiksmi? Un kādēļ tā?;
- kas būtu tas ļaunākais, kas varētu gadīties, ja tu cietīsi neveiksmi, mēģinot sasniegt mērķi? Patiesā atbilde būtībā būs krietni vien miermīlīgāka, nekā to radījusi tava iztēle vai fantāzijas;
- mēģini atcerēties, kā tu iepriekš tiki galā ar kādu neveiksmi;
- ja tev zūd drosme milzīgā darba apjoma dēļ, sadali to daļās, padarāmākos un realizējamākos uzdevumos un mērķos. Tādējādi darbs būs vieglāk izpildāms, un tu secīgi paveiksi šo mazāka apjoma pienākumu virkni;
- piedomā par panākumiem un neveiksmēm laikus (visu semestri), nevis tikai pirms pašiem eksāmeniem. Novērtē to, ko jau esi padarījis, un apbalvo sevi par aktīvu un darbīgu dienu, nesaistot to ar bailēm par varbūtēju neveiksmi;
- pārdomā – varbūt, ka tavi standarti un paša uzliktā „latiņa” ir pārāk augsta šajā brīdī un tu vari to mazliet pazemināt un justies tīri labi. Varbūt tev obligāti nav nepieciešams pats augstākais novērtējums, un tu vari iztikt ar vidējo atzīmi kādā atsevišķā kursā, tādējādi izvairoties no neveiksmes sajūtas?