Akadēmiskais centrsStresa pārvaldīšana
Ir daudz un dažādu veidu, kā tikt galā ar stresu. Stresa pārvaldīšanai visnoderīgākā pieeja ir to neuzkrāt, aktīvi risināt problēmas, nevis atlikt to risināšanu. LU veiktais pētījums 2006. oktobra beigās, iesaistot pirmā kursa studentus, liecina, ka rodoties sarežģījumiem 31% jauniešu vilcinās tos risināt. Tādējādi tiek uzkrāta spriedze, un stresa līmenis var tikai palielināties un ietekmēt pašsajūtu un studijas.
Daži stresa pārvaldīšanas paņēmieni noderīgi lai konkrētā brīdī novērstu augstu stresa līmeni, kamēr citi ir orientēti uz to, lai ikdienas dzīvē mēs spētu samazināt stresa līmeni. Visas šīs dod labākus rezultātus, ja tās tiek regulāri pielietotas.
Kopējā stresa līmeņu pazemināšana.
Ja lielāko daļu laika tu izjūti stresu, tad varētu noderēt elpošanas vingrinājumu izpildīšana katru dienu vismaz divas reizes dienā. Tas vingrinās tavu ķermeni elpot daudz mierīgākā veidā, un tas labvēlīgi atsauksies arī uz sirds ritmu un asinsspiedienu.
Daudzi cilvēki ļoti atzinīgi vērtē meditāciju, kurā apvienoti elpošanas vingrinājumi ar prāta pieklusināšanu, tā radot mierīgas un rāmas izjūtas. Jogai un „tai či” priekšroku dod tie cilvēki, kuriem patīk apvienot fiziskus vingrinājumus ar elpošanas vingrinājumiem.
Ir daudz un dažādu veidu kā samazināt stresu. Ja tu vēlies, lai tie kļūtu par regulāru tavas dzīves daļu, būtu jāizvēlas tieši tev visatbilstošākais veids, lai nav jāpiespiež sevi to izmantot. Varam piedāvāt vairākas noderīgas pieejas:
- mācies plānot. Vāja darbu plānošana provocē stresu. Ja vienlaicīgi jāveic daudzi darbi tas rada apjukumu, aizmāršību un pārslogotības izjūtu par nepadarāmām lietām. Cik iespējams darbus sadali noteiktā secībā;
- pārliecinies, cik sabalansēts tavs darbs un atpūta. Visbiežākais iemesls, kāpēc izjūt stresu, ir līdzsvara trūkums starp darbu un atpūtu. Jo pilnvērtīgāk esi atpūties, jo augstāka darba efektivitāte. Tad īsākā laikā tu spēj paveikt vairāk. Izprotot to, cik tu vari uzņemties, un izdalot prioritātes, samazināsi stresu. Veselīgs ēdiens un pietiekams miegs arī palīdz tikt galā ar stresu;
- konsultējies par neskaidrībām vai sarežģījumiem. Nekavējies meklēt atbalstu vai padomu pie savas nodaļas, fakultātes darbiniekiem, Studentu servisa konsultantiem;
- izproti un atzīsti to, ka ir ierobežojumi. Daudzi no mums uzstāda nepārdomātus un perfektus mērķus. Bet patiesībā neviens nespēj būt perfekts visās dzīves jomās. Tādēļ būtiski definēt noteiktus, sasniedzamus mērķus;
- attīsti savas studiju prasmes. Apgūsti labāko veidu kā pierakstīt lekcijas, rakstīt referātus, sagatavot prezentācijas, gatavoties eksāmeniem;
- nevilcinies ar studiju uzdevumu izpildi. Neatliec izpildes uzsākšanu uz nenoteiktu laiku. Sadali darbu posmos un sāc tos izpildīt;
- fokusējies uz pozitīvām lietām. Atturies no citu cilvēku kritizēšanas. Mācies novērtēt to, kas tev patīk citos cilvēkos. Izvērtē viņu pozitīvās īpašības. Atzīsti un novērtē arī savas pozitīvās īpašības;
- maini negatīvās domāšanas tendenci. Stresa iemesls var būt negatīvās domāšanas tendence, kas izraisa daudzus uztraukumus, tādus kā: „Es nevaru paveikt to, esmu pārliecināts, ka neizdosies”, „Visi domā, ka esmu stulbenis” vai „ Es nevienam nepatīku.” Negatīvai domāšanai bieži vien trūkst pamatojuma vai arī tā ir stipri pārspīlēta.
- Kā gan lai es zinu, ko citi par mani domā?;
- Vai izkrišana eksāmenā nozīmē, ka tās ir studiju beigas? Vai tad nevaru to kārtot vēlreiz?;
- Ja uzdotais patstāvīgais darbs ir pārāk grūts, vai tad man jācīnās vienatnē? Vai arī es varu lūgt paskaidrojumus vai palīdzību pasniedzējam vai kādam citam?;
- Vai tiešām cilvēki runā par mani aiz muguras, vai arī tā man tikai liekas?.
- Attīsti iecietību un piedošanas prasmi. Neiecietība pret citiem izraisa spriedzi un dusmas. Ja mēģini saprast, kā jūtas citi, tas var tev palīdzēt pieņemt to, kas notiek. Piedod arī sev.
- Mācies rotaļāties. Ik pa brīdim vērts novērsties no dzīves prasībām un gūt prieku. Sameklē tādu laika pavadīšanas veidu, kur nav nepieciešamas nekādas iemaņas, bet vari gūt prieku. Paspēlējies ar bērniem.
- Izvairies no nevajadzīgas sacensības. Dzīvē ir daudzas situācijas, kurās ir sacensība, no kuras nevar izvairīties. Ja pastāvīgi pūlies būt izcilākais daudzās dzīves jomās, tad tā tu radi lielu spriedzi un trauksmi, kas izraisa stresu un var padarīt tevi diezgan agresīvu.
- Regulāra fiziska slodze. Tas ir labs veids kā tikt galā ar stresu, un bieži arī patīk cilvēkiem, kuriem liela intelektuālā slodze. Tomēr ieteicams izvairīties no sportošanas, kura saistīta ar sacenšanos (komandu spēles, sacensības). Uzvaras alkas var būt vēl viens stresa avots!
- Aprunājies par savām raizēm. Runā ar draugiem, kolēģiem, konsultantiem. Ja izteiksi savas izjūtas cilvēkiem, kuri gatavi tevi uzklausīt, tu jutīsies atvieglots.
- Apgūsti kādu jaunu prasmi. Nodošanās kāda mūzikas instrumenta spēlei, mākslas darbu radīšanai, var palīdzēt uz kādu brīdi aizmirst raizes. Atrodi laiku kādam jaunam hobijam, bet neaizmirsti uzturēt saziņu ar draugiem.
- Iepriecini sevi. Ierastās ikdienas nomaiņa var efektīvi samazināt stresa līmeni. Ja laika tiešām maz, iespējams pamainīt parastās pēcpusdienas vai vakara nodarbes. Ja iepriekš to ieplānosi, gūsi prieku. Diezgan vienkārši var sagādāt sev kādu relaksējošu prieku – vannu ar putām, meditatīvas mūzikas klausīšanos, garāku pastaigu.
- Izvairies no alkohola lietošanas, nelieto narkotikas, bet atpūties. Apreibināšanās dažreiz ir vilinoša, bet sekas nav paredzamas. Iespējams, ka tās ir pat bīstamas un problēmas tikai saasināsies. Atceries, ka alkohols arī ir antidepresants, bet paģiras samazinās efektivitāti nākamās dienas darbiem.
- koncentrējamies uz izelpu;
- veicam garāku izelpu un īsāku ieelpu;
- iztēlojamies, ka ieelpojam pozitīvu enerģiju;
- ieelpas laikā mēģinām prātā atkārtot vārdus „miers” un „klusums”.
- sasprindzinām pēdu, kāju, sēžamvietas, vēdera un muguras lejas daļas muskulatūru;
- pievēršam uzmanību tam, kā tobrīd jūtamies;
- atslābināmies;
- sasprindzinām plaukstu, roku, plecu, krūšu, muguras, kakla un sejas muskulatūru;
- dziļi ievelkam elpu;
- pievēršam uzmanību tam, kā jūtamies;
- izelpojam un ļaujam muskuļiem atslābt.
- Ja tu nolem ieviest pārmaiņas, lai pārvarētu stresu, tad vispirms derētu ar tuvākajiem cilvēkiem apspriest to, ko gribi mainīt. Vari palūgt viņiem palīdzību kādos ikdienas darbos, kādu uzdevumu veikšanā, sadalīt ikdienas pienākumus.
- Parūpējies, lai iegūtu vairāk brīva laika, lai tiktu galā ar studijām.
- Mācoties izmanto pārtraukumus, nestrādā daudzas stundas no vietas. Tā jutīsies mundrāks un darbs būs ražīgāks.
- Ja tev ir kādas īpašas problēmas (medicīniskas, finansiālas vai cita veida), tad, lai mazinātu stresu un sekmīgāk tās risinātu, vērsies pie kāda pēc padoma, konsultējies.
- Iespējams, ka esi izlēmis sev atvēlēt regulāru laiku, lai uzsāktu kādu jaunu aktivitāti. Tad uzaicini piedalīties kādu draugu, tā jūs abi gūsit vairāk gandarījuma no šīm nodarbēm.