Pastāvīga, visu aptveroša trauksme
- Domas pastāvīgi klaiņo no viena raižu iemesla uz kādu citu.
- Grūti koncentrēties.
- Viegla aizkaitināmība.
- Bieži baidās par to, ka kaut kas varētu atgadīties. Piemēram, ja kāds aizkavējas, tad jau domā, ka noticis kāds negadījums.
- Grūti iet uz nodarbībām vai darbu.
- Nespēj atcerēties to brīdi, kad pēdējo reizi juties atslābināts un mierīgs.
- Vienmēr jūties galēji saspringts.
- Grūti aizmigt, jo nemitīgi traucē visādas domas.
- Trūkst enerģija un jūties izsīcis.
- Trīcēšanu.
- Muskuļu saspringumu vai sāpes, muskuļu savilkumu.
- Iekšēju nemieru un sagurumu.
- Elpošanas traucējumus, grūti elpot.
- Samulsumu vai nosarkšanu.
- Svīšanu.
- Sliktu dūšu, caureju.
Situācija | Izteikums, kurš palielina trauksmi | Izteikums, kurš mazina trauksmi, palīdz darbībai |
Jāieiet telpā, kur notiks trauksmi izraisošs pasākums. | „Nomierinies un beidz trīcēt. Tas tik muļķīgi. Kas gan ar mani notiek? Es nespēju apstāties, kas būs tālāk.. ?” | „Man dreb rokas. Jā, esmu tik saspringts. Jāatslābinās. Ievelc dziļu elpu, nomierinies. Tā jau ir labāk. Tas mani nenobeigs. Darīšu visu, ko spēju”. |
Grūts eksāmena jautājums. | „Es nevaru atbildēt. Es to mācījos un tagad nespēju atbildēt. Tas sagraus visus manus plānus.. ”. | „Nespēju to atcerēties. Hm, labāk virzīšos uz priekšu. Tikšu galā ar pārējiem jautājumiem, tad atgriezīšos pie šī”. |
Risinot matemātikas problēmu, kura liekas visai sarežģīta. | „Tas ir tik mulsinoši. Es pat nenojaušu, kā iesākt. Tik daudz ko nezinu. Nekur ar to netikšu..”. | „Mans pienākums nav visu izpildīt pareizi. Jādomā, ka tas pamatots uz to, ko jau zinu. Man taču nav viss jāzina. Te tik daudz informācijas, ko nevaru uzreiz izstrādāt. Varbūt jāsāk ar to, ka problēmu sadalu mazākos, secīgos posmos, un tad risinu.. ”. |
Mēģinot sākt rakstīt referātu. | „Es labi nerakstu. Ievads ir ļoti svarīgs, bet es nespēju neko labu izdomāt.. Būtu jāiesāk ar labu ievadu.. ”. | „Tā nu ir, es nespēju sākt ar ievadu. Varu sākt rakstīt kādu citu daļu un ievadu uzrakstīt pēc tam, kad labāk zināšu ko teikt”. |
Izejot priekšā auditorijai, lai sniegtu ziņojumu. | „Es nespēju publiski runāt. Es visu aizmirsīšu.. Es vienmēr stomos un meklēju vārdus. Iepriekšējo reizi runāju kā robots”. | „Tikšu galā. Atslābināšos, dziļi ievilkšu elpu un sākšu ar to, kā to mājās pamēģināju”.
|
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020
Vari ieskatīties tīmekļa vietnē: http://www.liis.lv/veseliba