Akadēmiskais centrsDzīvesspēks
Dzīvesspēks ir salīdzinoši jauns jēdziens psiholoģijas zinātnē ( angl.- resilience). Šodien tas ir visai aktuāls jēdziens, kas raksturo indivīda spēju augt un attīstīties visai smagos apstākļos, kā arī bez nopietnām psiholoģiskām sekām pārvarēt negatīvus dzīves notikumus, paaugstinātu stresu, adaptēties pārmaiņām, un turpināt labi funkcionēt pēc smagiem vai sarežģītiem dzīves notikumiem.
Dzīve ne vienmēr mums uzsmaida. Pat tie cilvēki, kuriem bijusi veiksmīga bērnība, var piedzīvot negaidītus zaudējumus, saslimšanas, traumatiskus notikumus. Kā cilvēki var tikt ar to galā? Vai iekšējos spēkus var palielināt? Dzīvesspēks nenozīmē neuzvaramību, bet iekšēju spēku pārvarēt sarežģītākas dzīves notikumu epizodes, sadziedēt brūces, kļūt stiprākam, un iegūtās atziņas no šīs pieredzes izmantot risinot tālākos dzīves uzdevumus. Dzīvesspēka pilnveide vienmēr saistīta ar rīcību, domāšanas veidu un piedzīvotajām izjūtām tā mūs attīstot. Dzīvesspēka pieaugums izriet no katra indivīda pieredzes un arī viņa tālākajiem mērķiem.
Dzīvesspēks sevī ieslēdz: stipru patību (pašcieņu, pašpaļāvību), problēmu risināšanas spēju, kontroles izjūtu pār notiekošo, stresa pārvaldīšanas veidus, optimismu; elastīgumu un spēju mainīt savu attieksmi, drosmi, humora izjūtu, empātijas spēju (spēju just citiem līdzi), prasmi atpazīt savas emocijas un tās izpaust, sociālā atbalsta izmantošanu, kopības izjūtu ar apkārtējiem cilvēkiem un plašāko sabiedrību.
Galvenie faktori, kas veicina dzīvesspēka pieaugumu, saistīti ar:
- Prasmi veidot reālus plānus un secīgi rīkoties, lai tos sasniegtu.
- Pozitīvu attieksmi pret sevi un paļāvību uz saviem spēkiem un spējām.
- Komunikācijas un problēmu risināšanas prasmēm.
- Pakāpi, kā cilvēks spēj pārvaldīt un regulēt savas emocijas un impulsus- emocionālo inteliģenci.
- Attiecības. Savstarpējas attiecības, kas dod gandarījumu un balstās uz prasmi saņemt un sniegt izpratni un atbalstu saziņā ar apkārtējiem.
- Iniciatīva. Spēja piedāvāt situācijas risinājumus un izlēmīgi rīkoties.
- Neatkarība. Gatavība uzņemties kontroli pār notiekošo un patstāvīgi risināt svarīgos jautājumus.
- Morāle. Izvēloties rīcības veidus, tiek ņemta vērā citu cilvēku labklājību.
- Atziņas/atklāsmes. No pieredzes tiek gūta dziļāka izpratne par sevi un citiem, attīstot līdzjūtību un iecietību.
- Kreativitāte. Radoša iztēles un zināšanu pielietošana, izpaužot sevi un atgūstoties pēc dzīves sarežģījumiem.
- Humors. Spēja pamanīt un pasmieties par pārspīlējumiem vai absurdu savās raizēs vai rīcībā.
- Izvairies nonākt līdz izsīkumam. Svarīgi rūpēties par savu organisma pamatvajadzībām: miegu, ēšanu, fizisko slodzi.
- Attīsti un uzturi veselīgas attiecības ar draugiem, ģimeni, apkārtējiem. Tādejādi stiprinot sevi. Izturīgie cilvēki parasti nav vieni, tie vajadzības gadījumā vēršas pēc palīdzības un atbalsta, iesaistot arī citus.
- Attīsti empātiju pret sevi un citiem. Ja nonāc grūtībās, esi iecietīgs pret sevi, ļauj sev justies tā, kā tu tobrīd jūties, esi labestīgs un gādīgs pret sevi.
- Neraugies uz neveiksmēm kā uz ko tādu, ar ko netiksi galā. Būtiski ir pamanīt to, kā tu pats interpretē notiekošo un kā uz to reaģē.
- Uzturi pozitīvu attieksmi pret sevi. Neiedragā savu vērtību, salīdzinot sevi ar citiem. Tā kā mēs visi atšķiramies, tad katrs no mums ir unikāls savā, īpašā veidā.
- Pieņem to, ka pārmaiņas ir dzīves sastāvdaļa. Pievērsies tam, ko tu vari ietekmēt.
- Virzies uz saviem, reālajiem mērķiem. Secīgi ej to virzienā.
- Balsties uz saviem iekšējiem spēkiem un attīsti sevi. Izmanto iespējas, lai iepazītu sevi.
- Vienmēr atrodi, par ko pasmieties.
- Centies izprast tās iespējas, kas rodas no piedzīvotā. Apdomā, kā negatīvi notikumi noveduši pie pozitīva iznākuma. Pamani to pozitīvo, kas izriet no grūtākā laika posma.
- Pārdomā un izvērtē, vai notiekošo varētu aplūkot no kāda cita skatu punkta. Vingrinies pārciest negatīvās pieredzes un emocijas (mēs varam just, bet turpināt rīkoties; mums ir kontrole pār savām emocijām un mēs varam izpētīt un izpaust savas emocijas, īpaši ja tās apzināmies).
- Izdari izvēles, vadoties pēc savām vērtībām.
- Iesaisties aktivitātēs, no kurām vari gūt prieku un atslodzi.
- Kāda veida notikumi tev radījuši vislielāko stresu?
- Kādā veidā šie notikumi tevi ietekmējuši?
- Vai ievēroji, ka stresa pilnās situācijās tev bijis noderīgi domāt par sev nozīmīgiem cilvēkiem?
- Pie kuriem cilvēkiem tu vērsies pēc atbalsta, kad centies pārvarēt traumatiskas vai stresu provocējošus notikumus?
- Ko esi uzzinājis par sevi un savu mijiedarbību ar citiem no šiem smagajiem dzīves notikumiem?
- Vai gūtā pieredze varētu tev noderēt, lai atbalstītu kādu citu cilvēku, kuram nākas piedzīvot ko līdzīgu?
- Kā esi pārvarējis dažādus šķēršļus, kā tad esi rīkojies?
- Kas šobrīd palīdz tev daudz cerīgāk raudzīties nākotnē?
- Ļaujies stiprām emocijām, bet tomēr der pamanīt to brīdi, kad vajag no tām izvairīties, lai turpinātu rīkoties atbilstoši situācijai.
- Virzies uz priekšu un risini problēmas, bet rūpējies par ikdienas vajadzībām, gādā par atpūtu un savas enerģijas papildināšanu.
- Pavadi laiku kopā ar saviem tuviniekiem, lai gūtu atbalstu un iedrošinājumu, un papildinātu savus spēkus.
- Paļaujies uz citiem un pats uz sevi.