Duālās karjeras stāsts – Renāte Artamonova

Kā aizsākās tava aizraušanās ar peldēšanu?

Kad mācījos skolā 2.klasē, tajā laikā bija obligāta peldēšanas nodarbība sporta stunda vietā. Vienu reizi nedēļā mēs visa klase braucām uz Jelgavas baseinu un treneres vadīja nodarbību. Gada beigās bija noslēdzošā nodarbība, kurā vajadzēja nopeldēt 25m. Pēc kuras deva apliecību “Protu peldēt”. Ar to nodarbības beidzās, bet kaut kas tomēr pavilka mani palikt tur. Jau ar septembri mani uzņēma sporta skolā.

Cik daudz laika no tavas ikdienas aizņem sports?

Nav ļoti daudz. Vidēji tās ir 3 – 4 stundas dienā ieskaitot ceļu līdz baseinam un pašu treniņu.

Kā norit standarta peldēšanas treniņš?

Pirms ūdens treniņa parasti ir sausais 45-50min, kas varētu būt skriešana, trenažiera zāle, VFS vingrinājumi, vingrinājumi ar bumbu, gumiju un tml. Tad seko treniņš ūdenī ilgums man ir 1h 30min (nometnēs var sasniegt 2h) un 4-5km garš treniņš. Treniņā izmantojam arī dažādu inventāru: pleznas, dēli, lāpstiņas, trubu, pretestību vai gumiju.

Peldēšanas treniņu var iedalīt nosacīti 3 etapos.

Pirmais ir iesildīšanas – trenere dot tādus uzdevumus, lai sagatavot ķermeni slodzei. Nopeldam ap 2km. T.i. jāpeld dažādi iesildošie uzdevumi, tai skaitā vingrinājumi, atsevišķi rokas un kājas un pilnā koordinācijā uz zemu pulsu, parasti 144 – 156 sit/min. Kā piemērs varētu būt 800m ar pleznām (25 kājas + 25vingr + 50 pilnā) un tā katrā veidā.

Otrais – slodze, kad tiek doti 1 – 2 uzdevumi režīmā un pulss var sasniegt līdz 192 sit/min. Parasti 1-1.5km. Kā piemērs 16x50m brīvajā stilā 8 reizes R-45sek un 8 reizes R-40sek.

Trešais – atslodze/atsildīšana. Šeit uzreiz pēc slodzes uzdevumā jāatpeld kādi 2km. No kuriem 200-300m ir gari kā gribi, tad var sekot  mazs uzdevums uz pulsu 150-156 un apmēram 800m atpeldēšana gari.

Ar to treniņš beidzās.

Kāds ir tavs lielākais sasniegums? Kā tev izdevās to sasniegt?

Es varētu nosaukt savus vairākus lielākus sasniegums, kas varētu būt pirmā medaļa, pirmais kauss, pirmo reiz zem 1min izpeldēts 100 brīvais stils. Bet tomēr šķiet, ka lielākais sasniegums bija 2023.gada ziemas čempionātā, kurā es kopā ar vēl 3 meitenēm kļuvām par Latvijas Čempionēm 4x100 kombinētajā stafetē. Mūsu neatlaidība, centība, gribasspēks, treniņ process, atbalsts no tuvajiem tas viss salikās kopā un palīdzēja mums sasniegt zelta medaļu. Šis arī parādīja, ka peldēšana nav tikai individuāls sports, bet arī komandas sports. Kad ir jūtams tas atbalsts, peldot stafeti to varēja sajust. Un arī citi mani sasniegumi ir tikai pateicoties atbalstam no treneres, komandas biedriem, draugiem un vecākiem.

Kā izvēlējies tieši šo studiju programmu?

Skolas laikā domas par profesiju mainījās vienmēr. Iestājoties vidusskolā domāju, ka pēc absolvēšanas iešu mācīties par peldēšanas treneri, jo sen esmu sportā, man tas patīk un bija velme iemācīt citus peldēt. Taču domas par nākotnes profesiju mainījās 11.klasē. Ēnu dienā izvēlējos ēnot Zvērinātu tiesu izpildītāju. Pēc ēnošanas aizrāva vairāk jurisprudences virziens, jo tā ir zinātne, kuru nemācīja manā skolā, pat daļēji. Jurisprudence tajā brīdī likās kaut kas jauns, par ko man bija maz kas zināms. Man vienmēr bija velme iegūt jaunas zināšanas. Līdz ar to pēc skolas absolvēšanas zināju, ka iešu studēt Tiesību zinātni, mācīties un pētīt vairāk to nozari.

Kāpēc Latvijas Universitāte?

Kad izvēle krita uz jurisprudenci atlika izvēlēties augstskolu. Tā ir joma, kuru nepasniedz visās universitātēs, tāpēc izvēlējos starp RSU, LU un BA Turība. LU izvēlējos tādēļ, ka dzirdēju, ka universitātes iegūtais diploms jurisprudencē vairāk cienās starp darba devējiem. Kā labs kritērijs bija, ka fakultāte atrodas Rīgas centrā un ātri tikt no stacijas. Studēt jurisprudenci LU ieteica arī radinieki un lasīju arī vairākas atsauksmes, ka tā ir prestiža un cienīga universitāte un ne mirkli nenožēloju, ka iestājos te. 

Smieklīgākais atgadījums treniņos vai sacensībās?

Pirmais un ko es varēju atcerēties ir saistīts ar sacensībām. Kādu gadu mēs braucām no Vācijas no sacensībām. Parasti mēs ņemam līdzi paklājus, izklājam to autobusu gaitenī un kāds var pagulēt uz grīdas. Tā, braucot caur Poliju, es apgulos uz paklāja, lai pagulēt. Apgūlos autobusa aizmugurē. Kaut kur autobusa vidū apgulās komandas biedrs. Tā mēs braucām kādu laiku un pēkšņi autobuss nobremzē un mēs abi divi kopā ar paklājiem slīdam uz autobusa priekšu. Es piecēlos autobusa vidū, viņš gandrīz vai pie šoferiem. Sajūtas bija, ka es ātri slīdēju pa slidkalniņu. Pēc atgadījuma nonāca arī daži komentāri par šo situāciju no pārējiem: “Braucam, Renāte guļ. Nobremzē, skatos Renātes nav” vai “Braucam, blakus guļ …, nobremzē, skatos, viņa nav, bet pamostas Renāte viņa vietā.”

Kādi, tavuprāt, ir lielākie plusi apvienojot studijas ar sportu izmantojot Duālo karjeru?

Manuprāt, studijas un sports papildina viens otru. Sports mani iemācīja būt neatlaidīgai, cīnīties līdz galam. Ar tādu pašu raksturu gāju cauri visam studiju procesam. Kā arī pēc garas mācību dienas, sports un peldēšana man palīdzēja atpūtināt smadzenes un sagatavoties jaunai dienai. Līdz ar to, tas ir liels plus apvienot studijas ar sportu, sports palīdz atslēgties no ikdiena un dibina raksturu, kas palīdz cīnīties ar grūtībām studijās.

Kādi ir tavi “veiksmes rituāli” pirms sacensībām un eksāmeniem?

Man nav tādi izcelti “veiksmes rituāli” tomēr, uz starta bloka vienmēr kāpju no kreisās puses ar labo kāju. Pirms starta vienmēr notiek iekšējas sarunas ar sevi, lai nomierināties un nedod trauksmes emocijai pārvaldīt sevi. Taču, runājot par eksāmeniem, auditorijā vienmēr ieeju ar kreiso kāju. Vakaru pirms eksāmena vai kontroldarba konspektu pārlasu tikai 3 reizes un neko nemācos no galvas. Jo ja es saprotu, tad uzrakstīšu un atbildēšu uz jautājumiem.

Novēlējums sev nākotne!

Nekad neapstāties, iet līdz galam. Sasniegt var visu, tikai ar pacietību un atbalstu no tuvajiem. Robežas ir tikai tavā galvā. Tāpēc jāuzklausa tuvi cilvēki un jārūpējas par sevi, lai neizdegt, paciesties, atpūsties un ar jauniem spēkiem doties tālāk.