Duālās karjeras stāsts - LU studente un vieglatlēte Emmija Ivule

Kurš no visiem sporta veidiem ir iekarojis tavu sirdi?

Pēdējos 6 gadus tā ir vieglatlētika.

Kāpēc tieši vieglatlētika?

Patiesībā sakot, es neplānoju nevienā brīdī iet uz vieglatlētiku, bet pirms 6 gadiem man pēc skolas nebija ko darīt un draudzene aizveda sev līdzi uz stadionu. Kopš pirmā treniņa es iemīlēju šo sporta veidu un ieguvu cieņu pret savu treneri Anitu Koziču, kas palīdz un motivē nepadoties lūzuma brīžos.

Kādi ir tavi labākie panākumi?

Sākšu ar to, ka manas disciplīnas ir 100 m/b un 400 m/b. Šo gadu laikā esmu ieguvusi Latvijas čempiones titulus, kā arī, aiz robežām ir sasniegti augstvērtīgi rezultāti - Baltijas valstīs un pārstāvot Itālijas klubu Itālijā. Jāpiemin, ka tieši pateicoties vieglatlētikas sasniegumiem es esmu duālās karjeras sportistu sarakstā un ieguvu studiju atlaidi.

Cik lielu daļu tavas ikdienas aizņem sports?

Es teiktu, ka pats sports neaizņem nemaz tik daudz laika, vidēji 14 stundas nedēļā. Lielu daļu laika aizņem tieši tikšana uz treniņiem, fizioterapijas, pareiza ēšana, un sevis ierobežošana, bez kā neveidotos labi sasniegumi.

Kurā brīdī tu saprati, ka savienot studijas ar profesionālu sportu nebūs viegli?

Es vienmēr zināju, ka profesionālo sportu apvienot ar blakus lietām ir un būs grūti un bieži no kaut kā ir jāatsakās. Man kā sportistei studēt Latvijas Universitātē nav grūti, vismaz pagaidām nav bijušas grūtības, jo, pirmkārt, man ir studiju atlaide, kas nozīmē, ka nevajag papildus noslogot sevi ar darbu, otrkārt, kursa biedri un pasniedzēji ir pretimnākoši kad vajag.

Kā uzzināji par duālās karjeras iespējām? Ko tā tev devusi?

Par duālo karjeru es iepazinos LU galvenajā interneta mājaslapā www.lu.lv

Kā jau iepriekš minēju, duālā karjera man dod vairāk laiku fokusēties treniņiem un sasniegt savu mērķi, papildus to apvienojot ar izglītību, kas nav mazāk svarīgāka. Kā arī iespēja piedalīties un vadīt dažādus sporta pasākumus LU vidē, un iepazīt jaunus cilvēkus.

Kāda ir tevis izvēlētā studiju programma? Kāpēc tieši šī?

Es studēju Sociālo zinātņu fakultātē programmā “Komunikācijas zinātne”. Vidusskolu es pabeidzu tālmācībā, kur maz sanāca komunicēt ar cilvēkiem, tāpēc izvēlējos tieši šo studiju programmu, kas ir saistīta ar komunikāciju ar cilvēkiem, jo sapratu, ka man bija zudušas spējas uzsākt sarunu ar cilvēkiem un kvalitatīvi to aizvadīt. Kā arī gribējās lauzt stereotipus, ka sportisti pēc vidusskolas tālāk dodas studēt sporta novirzienā.

Kur tu rodi motivāciju veiksmīgām studijām un labiem panākumiem vieglatlētikā?

Manuprāt, galvenais ir saprast savus mērķus un nevis 5 gadus uz priekšu, bet 1 mēneša griezumā. Kad tie ir uzrakstīti acu priekšā un ir skaidri, tad atliek tikai darīt. Bez mērķiem nebūs motivācijas.

Vai sports spēj mainīt raksturu?

Jā, es uzskatu, ka var. Sports pieprasa sportistam būt disciplinētam, mērķtiecīgam, organizētam un savā ziņā mazliet nekaunīgam. Pats galvenais ir neļaut sportam sevi salauzt un zaudēt kaisli pret to.

Kā tu esi mainījusies līdz ar sporta ienākšanu tavā dzīvē?

Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu, jo ar sportu nodarbojos jau kopš 4 gadu vecuma, es esmu uzaugusi un attīstījusies kopā ar to.

Vai redzi sevi sporta pasaulē arī nākotnē?

Jā, noteikti. Ir daži mazāki un lielāki mērķi ko vēlos vēl turpmākajos gados sasniegt.