Dāvis Spriņgis ir Latvijas Universitātes students un paralēli studijām trenējas Bobslejā. Šoziem Dāvim ar komandu izdevās izcīnīt iespēju pārstāvēt Latviju Olimpiskajās spēlēs. Olimpiskajās spēlēs bobsleja četrinieks kopvērtējumā ieguva augsto 5.vietu. Dāvis atzīst, ka iespaidu un emociju ir bijis daudz.

Kā tu vērtē savu startu un rezultātu olimpiādē?

"Savu un kopumā komandas startu vērtēju kā vidēju. Cīnijāmies par medaļām līdz pēdējam braucienam. Viss bija izdarāms, bet mazliet par daudz kļūdijāmies braucienos. Nepatīkami, ka komandas biedrs Oskars pēdējā braucienā dabūja traumu. Malacis, ka tika iekšā bobā un labi nobrauca."

Kādas emocijas iekšēji valdīja prims un pēc sava starta?

"Emocijas sportistu vidū pirms starta bija kaujenieciskas. Bijām gatavi cīnīties par augstākajām vietām. Pēc starta bija nedaudz skumji. Varbūt šīs bija manas pēdējās Olimpisās spēles, jo 4 gadi ir ilgs laiks un nezinu, kā dzīve mainīsies tādā laika periodā. Kopumā, nostartējām normāli."

Kādas bija interesantākās lietas, ko varēji izbaudīt/ieraudzīt ārpus sacensību norises vietai?

"Laikam foršākais ko izdarījām, bija uzbraukt ar vagoniņu uz kalnu slēpošanas startu. Ceļš ar vagoniņiem aizņēma kādas 15 minūtes un bija nepieciešamas 2 pārsēšanās pa ceļam. Skati bija tiešām iespaidīgi un bija forši paskatīties uz Pekinu no augšas."

Vai visā Olimpisko spēļu laikā gadījās kāds smieklīgs misēklis, ar kuru vari padalīties?

"Par smieklīgu misēkli nezinu vai to var uztvert, bet es to uztvēru ar smiekliem. Sildoties uz pirmo braucienu, iesildošās daļas vidū man saplīsa botas, ka visa pēda līda ārā no botas un viņas vairs nebija lietojamas. Man otrs pāris nebīja līdzi un domāju, ka tālāk būs jāsildas ar zeķēm (smejas).  Labi, ka bija rezervists Emīls, kurš iedeva savus apavus. Labi, ka izmērs bija gandrīz vienāds."

Kā kopumā vērtē Olimpisko spēļu norisi?

"Vēlos teikt, ka Ķīna organizātoriski bija veikuši visu ļoti labi. Bija pieejams ēdiens cauru diennakti. Dzērienus iespējams paņemt uz katru stūri. Veļas mazāšana pieejama katru dienu. Vešana no ciemata uz trasi notika ar ūdeņraža un elektriskajiem busiņiem. Braukšana ļoti dinamiska un forša, Latvijā arī iederētos tāds transports. Ceļus uz trasi bija fantastisks, kādus 20metrus virs zemes iet liels ceļa gabals. Tiešām viss bija augstākajā līmenī!"

Vēlam spēku, izturību un panākumus arī turpmāk!

Dalīties