Akadēmiskais centrs
- Ar desmit sezonām tu esi viens no LU Līgas pieredzējušākajiem spēlētājiem. Kas ir galvenā lieta, kas tev vēl arvien rada vēlmi piedalīties katru sezonu?
Vārtu gūšana. Ja tā nopietnāk, tad viena no sporta funkcijām ir sociālā, kas man ar katru gadu kļūst aizvien svarīgāka un nozīmīgāka, tieši spēlējot LU Līgā. Iekšējie komandas joki, pozitīvā gaisotne pat pēc zaudējumiem un jaunu draugu un domubiedru iegūšana ļauj šajā līgā izbaudīt futbolu tā pamatīgāk.
- Kā jau pats tagad mini, šajā laikā esi saticis vairākas lieliskas personalitātes LU Futbola līgā – kuri spēlētāji/es tev palikuši atmiņā?
Saukšu alfabētiskā secībā, lai nav iespējas kādam apvainoties. [smejas] Dāvis Braučs, Jānis Lapsa, Mārtiņš Linde, Matīss Timofejevs, Miks Vilkaplāters, Kārlis Villerušs, Roberts Vīksne.
Šos kungus izceļu, jo ir man zināmākie un noteikti uzskatu viņus par personībām ar lielo "P". No pun intended.
- Pārejot uz futbola tēmu - no 2012. līdz 2018. gadam biji rezultatīvāko spēlētāju pieciniekā katrā sezonā. Savukārt pēdējo divu gadu laikā tavi cipari ir ievērojami nokrituši – kopā šajās divās sezonās 16 vārti. Kas tavuprāt bija galvenais iemesls tam?
Lielā bumba. Kā arī lielāks laukums, vairāk spēlētāju. Visas iepriekšējas sezonas, spēlējot telpu futbolu, radās pieradums pie visa kā mazāka. Kā arī kopumā pēdējos gados meklēju vairāk iespējas piespēlēt, nekā sist pēc iespējas biežāk pa vārtiem. Pēdējā laikā pat lielāku prieku rodu veicot rezultatīvu piespēli, nekā gūstot vārtus. Tāds altruistiskais futbols.
- Vēl arvien gaidām ziņas par sezonas sākumu, tai skaitā arī kalendāru ar spēļu sarakstu. Maču pret kuru komandu tu gaidi visvairāk?
Kausa spēli pret Ej Tu Nost!. Kausa spēles dod papildu motivāciju, kā arī Ej Tu Nost! ir principiāli pretinieki, un ar viņiem spēles vienmēr izvēršas dramatiskas.
- Kas ir spilgtākais, ko atceries no spēlēm pret Ej Tu Nost! ?
Tādu vienu spilgtāko nepateikšu, jo katrā no mūsu savstarpējām spēlēm ir nepiekāpīga un bez kompromisa cīņa par katru laukuma centimetru. Tāpēc nekāda spilgtuma šajos mačos īsti nav. Vienīgi cīņa, cīņa, cīņa.
- Jāpieskaras arī nepatīkamākai tēmai – LU Līgas tituli. Neskatoties, ka esi viens no bīstamākajiem spēlētājiem Latvijas Universitātē, pie titula vēl neesi ticis. Tev kādreiz nav radusies vēlme pievienoties kādam konkurējošākam klubam, lai pacīnītos par medaļām?
Svarīgākie jau ir tituli dzīvē. Šis ir ekvivalents teicienam "tiem, kam neveicas kārtīs, veicas mīlestībā". [smejas]
Tā kopumā neesmu diži pārdzīvojis par titulu neesamību. Ovečkins arī ilgi netika pie Stenlija kausa, bet palika uzticīgs Vašingtonai līdz beidzot to ieguva. Tā kā atliek tikai spēlēt, un ja kādreiz izdosies iegūt kādu titulu, tad labi, ja ne, tad nekas - C'est la vie! [''Tāda ir dzīve'' – autora piebilde].
- Ko tu vērtētu kā savas labākās atmiņas, spēlējot FK Lielupe un SZF United?
Iespēju pozitīvā gaisotnē darīt to, kas kopš mazotnes jau bijusi mana kaislība. Kā arī tiešām sakarīgu un gudru cilvēku iepazīšanu. Ā, un to brīvsitienu devenē pret Latgalīte Squad pagājušajā sezonā.
- Noslēgumā mans ierastais jautājums – kas būs nākamais, ko dzirdēsim no Kristapa Mackova?
Esiet ļoti atbildīgi un ievērojiet visus, tiešām visus valdības uzliktos noteikumus, lai Jaunajā gadā es kārtīgi varu nosvinēt savu 30 gadu jubileju!
