Akadēmiskais centrsSacensībās bija iespēja piedalīties jebkuram interesentam, dodoties uz sev tuvāko mežmalu un mēģinot atrast konkrētas, dabā atrodamas lietas un veikt konkrētus uzdevumus. Ceturtajā posmā meklējamās lietas (un dzīvās radībiņas) bija baltie ceriņi, violetie ceriņi, sarkanīgie ceriņi, pīle, zemeņu ziedi, ziedoša kastaņa, smilšakmens ala un avenāji, bet veicamie uzdevumi bija iebrišana ūdenī līdz viduklim un neaizmirstulīšu pušķa salasīšana. Par pašfoto ar katru atrasto lietu varēja iegūt 1 punktu, bet par foto vai video, kas pierāda kāda uzdevuma izpildīšanu, varēja iegūt 3 punktus. Pavisam otrajā posmā bija jāatrod 8 dabas lietas un jāizpilda 2 uzdevumi, kas kopumā deva 14 punktus.
Šajā posmā, atšķirībā no pirmajiem 3 posmiem, liela daļa dalībnieku sakrāja maksimāli iespējamo punktu skaitu. Šis fakts pasākuma organizatoriem bija nedaudz pārsteidzošs, jo viņiem nešķita, ka tik daudz dalībnieki būs gatavi tik lielā vējā, kāds bija nedēļas nogalē, brist ūdenī, bet dalībnieki pierādīja, ka punktu dēļ ir gatavi pat uz to. Tas nozīmēja, ka vienīgā iespēja noteikt uzvarētāju bija pieturēties pie nolikuma un par uzvarētāju pasludināt to dalībnieku, kurš šajā posmā nogājis visvairāk kilometru, un šoreiz tā izrādījās Gunita Tālberga, kura savas pastaigas laikā veica 15,12 kilometrus.
Gunitas komentārs: “No marta beigām dzīvoju savās mājās laukos, jo studijas notiek attālināti, un lai cik jocīgi tas izklausītos, ir bijušas tādas dienas, kad neizeju laukā, jo daudz laika pavadu pie datora, gatavojot studiju darbus. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ ļoti priecājos par LU Sporta centra organizēto fotoorientēšanos - motivācija ieplānot laiku pārgājienam svaigā gaisā. Man ļoti patīk pastaigas un izaicinājumi, tādēļ šī ir īstā kombinācija - pārgājiens ar uzdevumu.
Pēc 1. posma "āķis bija lūpā" un gaidījām katru nākamo posmu, lai uzzinātu - kādus meklējamos pārsteigumus sacensību organizētāji būs sagatavojuši. Savu māju tuvāko apkārtni samērā labi pārzinām un katrā posmā aptuveni jau zinājām maršrutu, kur ko meklēt, tādēļ mums bija jo īpaši interesanti tad, kad vajadzēja bildītes ar dzīvām būtnēm. Tās izvērtās par īstām fotomedībām. Meklējot pīli, apstaigājām apmēram 7 tuvējos dīķus. Pirmajā dīķī iebraucām ar laivu, bet pīles pacēlās spārnos no sava slēpņa un aizlaidās turpat uz blakus dīķi. Tad nu ātri airēju uz krastu un mēģinājām pielavīties no krasta. Bet atkal tās pacēlās spārnos un mums izdevās noķert fotomirkli tikai ar pīlēm lidojumā. Izlēmām, ka nepadosimies, un galu galā mums pie pēdējā dīķa izdevās pielavīties pietiekami tuvu, lai nofotografētu peldošas pīles. Kautrīgas tās lauku pīles!
Man šīs fotoorientēšanās sacensības ir bijis arī tāds patīkams vērtību un godīguma treniņš, mācoties to, ka ne jau uzvara ir galvenais, bet piedzīvojums un pozitīvās emocijas, kuras tiek gūtas garo pastaigu laikā. Kad bija trešais posms, vēlu vakarā tuvējo māju pagalmā uzradās ezis, bet bija pārāk vēls, lai mēs dotos pārgājienā un meklētu pārējo nepieciešamo, tādēļ cēlos 5.00 no rīta cerībā, ka varbūt satikšu ezi nākamajā rītā. Ezi tomēr neizdevās satikt, bet agrā rīta pastaiga, kas ilga līdz pat pusdienas laikam, izvērtās par brīnišķīgu piedzīvojumu. Un arī 4. posmā - uzvara priecē, bet šis prieks nelīdzinās tam priekam, ko sniedz pats pārgājiena process.”
LU Brīvdienu foto orientēšanās sacensībās ir paredzēti 5 posmi, kas nozīmē, ka katrs punkts vai puspunkts piektajā posmā var būt izšķirošs cīņā par pirmo vietu un galveno balvu. Pēc ceturtā posma esam apkopojuši pagaidu kopvērtējumu un pirmās astoņas vietas pašlaik ieņem:
- Gunita Tālberga (57 punkti);
- Inese Meldere (56,5 punkti);
- Rasa Zandberga (55,5 punkti);
- Agnese Spustaka (48,5 punkti);
- Elīza Jekuma (47 punkti)
- Baiba Matule (44 punkti)
- Astra Zaļkalne (43,5 punkti);
- Agnese Līgotne (41,5 punkti)
Vēlreiz apsveicam Gunitu ar uzvaru ceturtajā posmā un tiekamies jau nākamajā, piektajā posmā!
Nākamais (pēdējais) posms jau pēc 2 nedēļām!
