19. jūliju iesākām ar rīta treniņu un pēc tā kopīgi devāmies uz Rīgas lidostu, kur sākām tālo ceļu uz Ķīnu, lai piedalītos FIBA Stankovič čempiona kausā. Pēc garā ceļa aizvadījām atjaunojošo treniņu. Tā, kā pārbrauciens uz Ķīnu ir pārbaudījums ķermenim, vaicājām komandas fiziskās sagatavotības trenerim Ivaram Ikstenam - Kā šādi pārbraucieni ietekmē sportista fizisko un mentālo sagatavotību un ko darīt, lai pēc tiem justos maksimāli labā formā? Lūk arī atbilde:

“Pārbrauciens uz Ķīnu ir pārbaudījums ķermenim. Turnīrs ir īss un drīz jau atgriezīsimies Latvijā, tāpēc pārbaudījumus uz vietas, kas saistīti ar kultūras atšķirībām tik ļoti neizjutīsim, bet noteikti ir jūtamas sekas no laika zonu maiņas (Jet lag) un lidojuma. 

Pārlidojums ir stresors ķermenim, bet ja organisms ir gatavs šim stresam, pirms lidojuma ir labs miegs, uzturs un sportists jūtas labi, tad ietekme uz ķermeni būs jūtama mazāk. Lidojumu laikā svarīgākais ir kustēties, pastaigāt pa lidmašīnas salonu un pietiekamā daudzumā uzņemt ūdeni

“Jet lag” vairāk atstāj fizisku ietekmi. Tieši šīs fiziskās pašsajūtas pasliktināšanās izsauc arī emocionālā stāvokļa pasliktināšanos, bet ticu, ka ar rakstura īpašībām, kādas piemīt sportistam, ar to var ātri tikt galā. Fiziskās pašsajūtas pasliktināšanās ir saistīta ar diennakts ritma izmaiņām, kā rezultātā izmainās miega hormonu darbība un gaismas, un tumsas attiecība.

Zinātne ir nosvērusies uz to, ka lielāko ietekmi izraisa tieši gaismas un tumsas attiecība. To mūsdienās nav grūti ietekmēt. Lai ātrāk pierastu pie vietējā laika,  sportistiem jāievēro, ka kādu brīdi pirms gulētiešanas jānodrošina tumšāki apstākļi telpā, turpretī pieceļoties -  telpai jābūt gaišai. Jāpievērš arī papildu uzmanība visiem pārējiem faktoriem, kas ietekmē miegu, piemēram, gaisa temperatūrai telpā, elektroierīču lietošanai pirms gulētiešanas, klusumam un mieram gan pirms iešanas gulēt, gan naktsmiera laikā. Tā organisms ātrāk spēs adaptēties jaunajai laika zonai.

Neskatoties uz miegu, arī fiziski jāsagatavo savs ķermenis sportiskām aktivitātēm. Ir pierādīts, ka pēc zemas intensitātes fiziskām aktivitātēm, kas ir pastaiga un stiepšanās, sportista subjektīvās sajūtas uzlabojas. Tieši šī iemesla dēļ mūsu sportisti pirmajā dienā aizvadīja īsu treniņu fitnesa zālē. Lai organismam būtu vieglāks adaptācijas process, pirmajās dienās nevajadzētu pārspīlēt ar smagām slodzēm, ko pēc iespējas līdz turnīram arī mēģināsim nodrošināt.” /I. Ikstens

 

Dalīties