Akadēmiskais centrs
Ivars Ikstens: “Redzējums, ka kādam varu palīdzēt un tas palīdz viņu karjerā, sniedz gandarījumu, un sava darba izpildes kvalitāte tikai uzlabojas. Patiesībā es vēl aizvien sevi vairāk uzskatu par fizioterapeitu, bet redzu, ka šīs divas nozares (fizioterapija un fiziskā sagatavotība) ir ļoti līdzīgas. Fizioterapija vairāk koncentrējas uz struktūru, muskuļiem, saišu aparātu utt. Bet, manuprāt, fiziskā sagatavotība nedaudz vairāk prasa bioķīmijas un pedagoģiskās zināšanas, darba organizēšanu. Visas no šīm sfērām man liekas saistošas, tieši tādēļ sāku savu profesionālo redzējumu papildināt, lai varētu būt arī labs fiziskās sagatavotības treneris.”
Ivars ar profesionālo pieredzi un entuziasmu ir izpelnījies uzmanību no Latvijas Basketbola savienības, jo viņam šī gada vasarā bija uzticēts pildīt fiziskā sagatavotības trenera pienākumus uzreiz trijās Latvijas valstsvienību izlasēs - Latvijas sieviešu, vīriešu un U16 jauniešu valstsvienību komandās.
Ivars Ikstens: “Ar U16 kadetu izlasi es darbu uzsāku jau ziemā, periodiski mums notika treniņi, un es jau laicīgi zināju par darbu vasarā ar šo komandu. Vasaras vidū šajā izlasē es atdevu vislielāko enerģiju un pilnībā biju koncentrējies uz darbu tur. Pirms šīs izlases neilgu laiku palīdzēju arī Latvijas vīriešu valstsvienībai, darbi šajā laikā nepārklājās ar citām izlasēm un darbu apjoms, kas šajā izlasē man tika uzticēts, bija samērīgs, lai es spētu to visu izdarīt ar maksimālu atdevi.”
Jaunā speciālista darbs valstsvienību komandās, noslēdzoties vasarai, nepastājas. Viņam ir arī uzticēts palīdzēt Latvijas sieviešu valstsvienībai. Ņemot vērā to, ka Pasaules kausa izcīņa Latvijas sieviešu valstsvienībai sākās 22. septembrī, arī darbs ar Latvijas Universitātes komandām nedrīkst apstāties, tādēļ šis izaicinājums parāda Ivara profesionalitāti un attieksmi pret darbu, kas tiek īstenots augstākajā līmenī.
Ivars Ikstens: “Uzreiz pēc U16 kadetu čempionāta sākās darbs ar Latvijas sieviešu valstsvienību. Darbs vēl turpinās, un tas pārklājas ar darbu Latvijas Universitātē. Šobrīd darba organizēšanai jābūt līmenī un visam jānotiek pārdomāti. Visu vasaru bija laiks tam gatavoties un darbu organizēt tā, lai abās komandās tas būtu kvalitatīvs, vismaz pēc maniem standartiem. Jāsaka paldies maniem kolēģiem abās komandās, bez viņu palīdzības es to nevarētu izdarīt.”
Darbojoties ar vairākām un tik atšķirīgām komandām, darba pieredze pieaug un zināšanu devums ir liels, kas tikai uzlabo turpmāko darba kvalitāti. Jautājot Ivaram, kurā valstsvienību komandā darboties bija visaizraujošāk, saņēmām atbildi: “Šo jautājumu man daudzi uzdod. Katrai izlasei ir sava odziņa, katrā no izlasēm iemācījos ko jaunu un izdzīvoju dažādas emocijas. Man patīk darbs ar jauniešiem, tāpēc šis posms bija pozitīvi emocionāls. Bet nevar teikt, ka lielajās valstsvienībās no darba gūstu mazāku baudu, jāpaiet laikam, lai es saprastu, cik daudz man nozīmē darbs tur.”
Noteikti darbs ar vairākām komandām Tev ir arī sniedzis ieskatu, kāda ir atšķirība rakstura un mentalitātes ziņā starp BK “Latvijas Universitātes” un Latvijas valstsvienību spēlētājiem?
Ivars Ikstens: “Skatoties no spēļu ieskata, tad starp nosauktajiem spēlētājiem, ir ļoti daudz līdzīgas lietas. Vienīgi prasmes un tas spiediens uz spēlētāju ir citā basketbola līmenī. Liela daļa no izlases spēlētājiem ir pārliecināti par saviem darbībām, viņi fiziski, un mentāli ir gatavi augstākās klases basketbolam, līdz tam ir jāizaug. Savukārt no treniņa puses uzskatu, ka valstsvienību spēlētāji ir izveidojuši savu treniņu rutīnu, viņi pazīst savu ķermeni labāk, tāpēc trenerim jābūt pretimnākošākam viņu metodēm un idejām.”
Latvijas Universitātes basketbola sistēmas mērķis ir būt atzītākajai un individuālo attīstību veicinošākajai basketbola organizācijai Eiropā. Ivars Ikstens ir viens no tiem LU basketbola sistēmas treneriem, kas palīdz realizēt šo mērķi. Latvijas Universitātes sistēmā strādā piecus gadus, un, jautājot par vēlmi strādāt citā basketbola klubā, Ivars atbildēja:
“Man vienmēr ir ļoti svarīgi, lai darbs man palīdz pilnveidoties un sniedz iespēju attīstīt savas zināšanas. Protams, ik gadu es pārdomāju, vai es vēlos strādāt, kur citur, bet, izvērtējot plusus un mīnusus, esmu nonācis pie viena secinājuma - labāk ir palikt Latvijas Universitātē. Tas nav tikai dēļ tā, ka šeit es ļoti labi jūtos, bet arī taktiski, jo LU basketbola sistēmā es sevi varu pilnveidot. Protams, šeit nespēlē spēlētāji, kuri dienu dienā tikai domā par basketbolu, viņiem ir arī citas prioritātes, kā, piemēram, mācības, tādēļ darbs šeit tiek organizēts savādāk. Otrkārt, kas notur mani LU, ir nepabeigtības sajūta sezonas beigās, kad liekas, ka varēju izdarīt, ko labāk. Bet, apdomājot visu, rodas jaunas idejas, mērķi, kas varētu palīdzē uzlabot darba taktiku. Šajā gadījumā es nerunāju tikai par spēlētājiem, bet arī par kolēģiem, LU basketbola sistēmu. Kopā mēs varam uzveidot basketbola sistēmu, kurā jebkurš var pilnveidot savu profesionālo pieeju.”
