Meklēšana

Mobilitātes periods: 2021./2022.a.g.pavasara semestris Visi Latvijas Universitātes studenti ik semestri saņem ziņas par iespējām piedalīties Erasmus+ apmaiņā, līdz ar to arī visu studentu prātos ideja pavadīt vismaz semestri ārzemēs vienmēr ir. Bet tomēr šo ideju realizē tikai daži. Šajā īsajā stāstā es centīšos būt pēc iespējas objektīvāks un aprakstīšu savu pieredzi pēc būtības, tomēr jāatzīst, ka otrais mans mērķis ir tomēr aģitēt arī tos, kas vēl šo lēmumu nav pieņēmuši! Mana izvēle krita par labu Norvēģijai, kas ir ļoti viesmīlīga valsts (ja neskaties uz cenām), un tāda bija arī OsloMet universitāte. Neskatoties uz to, pirms apmaiņas, apmaiņas laikā un arī pēc tās visu laiku ir jādomā soli uz priekšu. Manā pieredzē tas bija visvairāk aktuāli pirms es vēl aizbraucu uz Norvēģiju un galvenokārt attiecās uz administratīvajām lietām. Nebūs par lieku vairākas reizes pārvaicāt visus svarīgus jautājumus visām iesaistītām pusēm. Mans padoms šajā ziņā – pēc iespējas ātrāk sākt komunicēt

Inese Mauriņa ir LU Medicīnas fakultātes studente, kura 2021./2022. akad. gadā saņēmusi Biosan pētniecības stipendiju. Iepazīsti Inesi! Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Mana stiprā puse ir komunikācija, man patīk vadīt un radīt, es nebaidos no izaicinājumiem un “lekt” jaunajā un nezināmajā. Varbūt tas ir kāds no vecākiem mantots “dabas zinātņu gēns”, kas mudina turpināt mācīties, pētīt un skatīties plašāk, mēģinot ieraudzīt kopbildi. Tāpēc esmu priecīga, ka arī studijas, kuras šobrīd esmu uzsākusi – epidemioloģija un medicīniskā statistika – ir starpdisciplināras un apvieno gan matemātisko, gan radošo domāšanu. Nozīmīgākie sasniegumi noteikti vēl ir priekšā, taču es patiesi lepojos ar to, ko izdevies paveikt 10 gadu laikā, vadot pacientu biedrību ParSirdi, kopā ar Latvijas labākajiem ārstiem un zinātniekiem, izglītojot sabiedrību par sirds un asinsvadu slimību profilaksi, kā arī skaidrojot mūsdienu zinātnes un medicīnas iespējas plašākai

durvis uz plašo vācu literatūras pasauli. Bakalaura laikā ERASMUS+ studiju mobilitātes ietvaros aizbraucu uz Freiburgas Alberta Ludviga universitāti Vācijā – tur man bija iespēja iesaistīties radošās rakstniecības meistarklasē “Nocthene”, kur es gan izaicināju sevi (jo varēju iemēģināt roku literāru darbu rakstīšanā vācu, nevis dzimtajā valodā), gan pārliecinājos par savām spējām un ļāvos izaugsmei. Gan pirms, gan pēc atgriešanās no apmaiņas semestra Vācijā, es aktīvi darbojos LU HZF Studentu pašpārvaldē, piedalījos vairāku ar literatūru saistītu pasākumu veidošanā (Akustiskie dzejas un prozas vakari), strādāju literatūras portālā Ubi Sunt un vēl, un vēl... Kopumā zināšanas, kuras es ieguvu studiju laikā, un cilvēki, kurus sastapu fakultātē un Universitātē vispār, veicināja vairākas sagadīšanās, kas palīdzēja augt profesionāli – tas ir darbs Radio NABA, bērnu literatūras tulkošana no vācu valodas, un arī manas pirmās grāmatas “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” (izdevniecība “Liels un

, studentu un docētāju pētījumos.Prieks, ka Dr. philol. Sarma Kļaviņa arī pēc aktīvo LU darba gaitu noslēguma arvien ir atsaucīga kolēģe un ļoti interesantu referātu un publikāciju, kā arī dažādu zinātnisku un populārzinātnisku lekciju autore gan par latviešu valodniecības un kultūrvēstures, gan vispārīgās valodniecības jautājumiem. Tā ar nepacietību gaidām arī Sarmas Kļaviņas referātu „Edīte Hauzenberga-Šturma: personība un veikums Latvijā un trimdā” 52. Prof. Artura Ozola dienas starptautiskajā konferencē „Valodas gramatiskās un leksiskas sistēmas variatīvums” 2016. gada 17.–18. martā. Jau iepriekš zinām, ka būs interesanti!Sirsnīgi sveicieni un visu ieceru īstenošanās vēlējumi mūsu Pasniedzējai!

Briedis, Lauris Olups, Selga Stūris un citi. Ieejas maksa 2,00 EUR Skolēniem, studentiem, senioriem 1,00 EUR

No 15. līdz 19. februārim Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē norisinājās Eiropas Savienības programmas TEMPUS projekta "Zināšanu trīsstūra veicināšana Baltkrievijā, Ukrainā un Moldovā: izglītība, zinātne un inovācijas" (Fostering the Knowledge Triangle in Belarus, Ukraine and Moldova: high education, science and innovation - FKTBUM) tikšanās Rīgā. Projekta tikšanos laikā pārstāvji no Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas iepazinās ar Latvijas Universitātes, LU EVF, LU studentu Biznesa inkubatora, LU Fonda un LU Bibliotēkas darbu, viesojās Latvijas Bankā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā, Ogres tehnikumā, kompānijās AD VERBUM, LMT, Hansa Matrix, pārrunājot izglītības un zinātnes lomu inovatīvā ražošanā un inovāciju procesos uzņēmējdarbībā. ES TEMPUS projekta FKTBUM vadītāja Rīgā: LU EVF profesore Biruta Sloka. TEMPUS ir Eiropas Savienības programma, kas atbalsta augstākās izglītības modernizāciju Eiropas

Latvijas Universitātes (LU) jaudīgākajiem eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas pirmā kursa doktorantiem pērn tika piešķirtas sešas SIA "Mikrotīkls" stipendijas. Tai skaitā, stipendiātes gods ir LU Medicīnas fakultātes studentei Poļinai Zaļizko, kura nupat ir apmeklējusi starptautisku medicīnas jomas konferenci Japānā. Poļina Zaļizko ārsta grādu ir ieguvusi LU jau 2013.gadā, kam sekojušas mācības LU Internista rezidentūrā, 2016.gadā iegūstot sertificēta terapeita diplomu. Turpmāk no 2016.gada līdz šim brīdim Dr.Zaļizko studē LUMedicīnas fakultātes Gastroenteroloģijas rezidentūrā. Savukārt 2017.gada tika pieņemts izaicinājums iestāties LUdoktorantūrā, tieši Medicīnas un farmācijas studiju programmā. Tiek atzīts, ka ir jābūt motivētam un centīgam, nepārtraukti jāmācās, jātiecas uz priekšu un jāaug savās prasmēs .Nenovērtējama pieredze medicīnā ir iespējama tikai rūpīgi un uzmanīgi strādājot, nodarbojotiesar zinātniskiem un pētnieciskiem darbiem, apmainoties ar informāciju un

sauc par reklāmistu iedvesmas grāmatu. Beigbeders provocē ar piedauzīgumu, skandāliem un ironiju, regulāri rūpējoties, lai par to uzzina dzeltenā prese. Beigbeders nekad nav noliedzis, ka populārs rakstnieks, par kādu Francijā viņš ir kļuvis, drīkst dzīvot pēc pilnas programmas, tādēļ neesiet pārsteigti, ja jums liksies, ka "Ekstazī stāstos" atpazīsiet pašu autoru – vairums viņa darbi ir balstīti uz autobiogrāfiskiem materiāliem. Beigbeders dzīvo Parīzē, raksta grāmatas, publicē literatūras kritiku un vada televīzijas šovus. Brīvajā laikā viņš vada arī pieaugušo izklaides žurnālu Lui . Trīs no viņa romāniem, tai skaitā skandalozais 14,99 eiro , pārtapuši arī filmās. Frederiks Beigbeders ir labi pazīstams lasītājiem Latvijā, un "Ekstazī stāsti" ir vienīgā viņa grāmata, kas līdz šim nav tulkota latviski. 2013. gada pavasarī Frankofonijas dienu ietvaros Francijas institūts Latvijā sadarbībā ar apgādu Mansards rīkoja jauno tulkotāju konkursu franču valodas studentiem

studentiem Greste dalījās par piedzīvoto žurnālistikas karjerā, kā arī iezīmēja mediju tendences mūsdienās. Diskusijas laikā Greste norādīja, ka šobrīd cilvēki mazāk uzticas medijiem, nekā tas bija agrāk. “Pirms 20 gadiem, ja tu pārstāvēji kādu mediju, papildus izsniegtajai preses kartei, kas ļāva iegūt akreditēties dažādos pasākumos, tavu veikumu uztvēra krietni vien nopietnāk. Greste pamatoja, ka cēloņi meklējami informatīvās telpas noslogošanā ar nepatiesām ziņām. “ Arvien biežāk sastopami aktīvisti, kuri ar iPhone palīdzību uzņem video, pēcāk tos augšupielādējot YouTube . Šāda veida cilvēki uzdodas par žurnālistiem. Apsveicami, ka pastāv pilsoniskā žurnālistika, bet ir vairāki būtiski iemesli, kāpēc pastāv profesionāli žurnālisti. Visa pamatā ir zināšanas, un gatavība darboties konkrētās situācijās. Cilvēki bez šīm prasmēm to nesaprot, un tas rada milzum daudz problēmu. Tostarp arī sagrozītas informācijas nonākšanas publiskajā vidē .” Greste arī uzsvēra, ka patlaban notiek karš nevis par

Trešdien, 11.aprīlī plkst. 14.30, Ķengaraga ielā 8, 2.stāva zālē PhD student A. Usseinov L.N. Gumilyov Eurasian National University, Astana, Kazakhstan "Effects of erosive burning of solid propellants" We study an influence of the gas boundary layer on the combustion of homogeneous solid propellants in stationary and non-stationary conditions. Blow of the combustion surface of solid rocket fuel by hot gas stream results in a significant increase in the rate of combustion. To increase the specific impulse of the rocket, the fuel charge is channeled. The increase of burning rate due to air flow is called by the positive effect of erosion [1]. In recent studies [2, 3], a slight decrease in the rate of combustion at relatively low speed blower was found - the "weak" negative effects of erosion. Such erosive burning must be considered when designing rocket engines with solid fuels (RESF), calculating the fuel load and during operation of the RESF engine. Otherwise, the current