Meklēšana

Latvijas Universitātes Studentu padome aicina Tevi uz Latvijas Universitātes studentu lielākajiem svētkiem "Aristotelis '20"! Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, esam raduši interesantākos un radošākos risinājumus, lai LU studentu iecienītie svētki varētu norisināties arī šogad un būt tik aizraujoši kā vēl nekad! Pirmo reizi LU vēsturē "Aristotelis" norisināsies LU Akadēmiskais centrs Torņakalnā (Jelgavas iela 1) brīvā dabā! Šogad pasākuma apmeklētājus uz lielās skatuves priecēs tādi pašmāju mūziķi kā Pērkons , rolands če un xantikvariāts , un Effekts . LU studentu gaidītākais notikums paredzēts 6. septembrī no plkst. 16.00 līdz 00.00. Oficiālā daļa paredzēta no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.30, savukārt neoficiālā daļa no plkst. 19.00 līdz plkst. 00.00. Oficiālajā daļā ieeja ir bezmaksas un tās laikā dzirdēsi kora dziesmas, LU pārstāvju un amatpersonuuzrunas. Ieeja neoficiālajā daļā ir par maksu un tajā paredzēta dzīvā mūzika un citi pārsteigumi, ko

Latvijas Universitātes Studentu padome aicina Tevi uz Latvijas Universitātes studentu lielākajiem svētkiem "Aristotelis '20"! Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, esam raduši interesantākos un radošākos risinājumus, lai LU studentu iecienītie svētki varētu norisināties arī šogad un būt tik aizraujoši kā vēl nekad! Pirmo reizi LU vēsturē "Aristotelis" norisināsies LU Akadēmiskais centrs Torņakalnā (Jelgavas iela 1) brīvā dabā! Šogad pasākuma apmeklētājus uz lielās skatuves priecēs tādi pašmāju mūziķi kā Pērkons , rolands če un xantikvariāts , un Effekts . LU studentu gaidītākais notikums paredzēts 6. septembrī no plkst. 16.00 līdz 00.00. Oficiālā daļa paredzēta no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.30, savukārt neoficiālā daļa no plkst. 19.00 līdz plkst. 00.00. Oficiālajā daļā ieeja ir bezmaksas un tās laikā dzirdēsi kora dziesmas, LU pārstāvju un amatpersonuuzrunas. Ieeja neoficiālajā daļā ir par maksu un tajā paredzēta dzīvā mūzika un citi pārsteigumi, ko

as the athletes’ own opinion about the education and its connection with sport. Within the framework of the research, the author wants to analyze the obtained data correlations. For example, the relationship between students’ current progress and their desire to continue their studies at university. Analyze the results and make recommendations to improve the situation. Data were collected from three professional sports schools in Latvia – Vidzeme and Riga region. The total number of respondents is 147. The survey was conducted anonymously, with respondents aged 13–16 years. Data processed using Windows SPSS and Microsoft Exel programs. Keywords: education, learning achievements, sport, sport schools. doi.org/10.22364/htqe.2021.85 In: Human, Technologies and Quality of Education, 2021 = Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte, 2021 Rīga, University of Latvia, 2021. 1148 p.Ed. L. Daniela doi.org/10.22364/htqe.2021 ISBN 978-9934-18-735-3

5. martā noslēdzās Baltijas valstu stipendiju konkurss, kurā stipendiju 2000 eiro apmērā savu valodas prasmju uzlabošanai vai citu studiju mērķu realizēšanai ieguva Tartu Universitātes students Lauris Grīns. Stipendijas mērķis ir attīstīt pārrobežu sadarbību starp trim Baltijas valstīm un to vadošo universitāšu sadarbību akadēmiskajos jautājumos, piemēram, veicinot valodu un kultūras pētījumus. Stipendijas aizsācēji ir bijušais Tartu Universitātes rektors prof. Volli Kalms (Volli Kalm), Viļņas Universitātes rektors prof. Artūrs Žukausks (Artūras Žukauskas) un LU rektors prof. Indriķis Muižnieks . Stipendiju 2000 eiro apmērā šogad uzvarētājs saņems ar Latvijas Universitātes fonda starpniecību. Stipendija tiek piešķirta vienu reizi gadā. Universitātes stipendiju piešķir secīgi – pagājušajā gadā piešķīra Tartu Universitāte, šogad stipendiju piešķir LU, bet pēc tam nākošajā gadā piešķirs Viļņas Universitāte. Konkurss norisinājās trīs kārtās. Pēdējā 3. kārtā tikās labākie

Ceturtdien, 21.aprīlī, pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra, tika aizvadīts LU Sporta centra un LU Studentu padomes organizētais “Studentu Jandāliņš”, kurā studentiem bija iespēja jautri pavadīt laiku, piedaloties dažādās sportiskās aktivitātēs un konkursos. Studentu Jandāliņā katram studentam bija iespēja piedalīties 3 konkursos - florbola metienos vārtos, basketbola metienu konkursā un braucienā ar elektrokartingu - un lielajā šķēršļu skrējienā cauri 25m garai piepūšamajai atrakcijai. Piedaloties konkursos, studentiem bija iespējams izcīnīt dažādus Latvijas Universitātes suvenīrus. Lai saņemtu suvenīru, florbolā bija jāiemet vārtos 3 no 5 metieniem, basketbola grozā jātrāpa 7 no 10 metieniem un elektrokartinga trasē 4 apļus nācās veikt ātrāk par 45 sekundēm. Galvenā šī pasākuma aktivitāte bija lielais šķēršļu skrējiens, kurā svarīgākais uzdevums bija pēc iespējas ātrāk pievarēt 25m garo piepūšamo atrakciju. Trasē bija dažādi piepūšami objekti, no kuriem skrējiena

Latvijas Universitāte (LU) aicina aktīvus studentus kļūt par LU vēstnešiem un darboties studentu piesaistes aktivitātēs. LU vēstnešiem tiks dota iespēja aktīvi līdzdarboties studentu piesaistes pasākumos – vidusskolu vizītēs un citās aktivitātēs, kas norisināsies gan klātienē, gan attālināti. Vēstnešu programma ļaus paplašināt redzesloku, gūt pieredzi, uzstājoties publikas priekšā, kā arī uzlabot komunikācijas prasmes. Tā būs lieliska iespēja arī pašam labāk iepazīt Universitāti un izmantot LU sniegtās iespējas. Studenti, kas iepriekšējos gados darbojušies LU vēstnešu programmā, novērtē programmas iespējas un ieguvumus. Kaspars Molls : “Mana izvēle pievienoties vēstnešu saimei pamatojama ar vēlmi iesaistīties jaunu studentu piesaistē, jo mēs, jaunieši, varam vislabāk uzrunāt skolēnus un viņus ieinteresēt. LU piedāvā ļoti labu izglītību, kas var kalpot par atspēriena punktu daudzām lielām idejām un mērķiem. Tāpēc man ir gods un prieks pārstāvēt savu augstskolu, aicinot jauniešus

doi.org/10.22364/htqe.2023.14 | 198-209 | PDF School Socioeconomic Segregation in Baltic Sea Countries Andrejs Geske, Rita Kiseļova, Olga Pole University of Latvia, Latvia Abstract. School socioeconomic segregation has animpact on students’ academic performance and affects equity in education. This study aims to evaluate socioeconomic segregation in schools and its changes in theprevious decades, using data obtained from international large-scale assessments (ILSA). In this study, data from eight European Union (EU) countries bordering theBaltic Sea (i.e. Latvia, Estonia, Lithuania, Denmark, Sweden, Finland, Poland and Germany) were analysed. Data from two International Association for theEvaluation of Educational Achievement (IEA) studies, i.e. Trends in International Mathematics and Science Study (TIMSS) 2015& 2019 (Grade 4), and International Civic and Citizenship Education Study (ICCS) 2009& 2016 (Grade 8), and data obtained from 7 cycles (2000 to 2018

includes: deep and strategic 2nd order knowledge base of tertiary education and pedagogy – theories and strategies of tertiary teaching; understanding of the tendencies of tertiary education, impact of the market relations and other social processes; practical and intellectual skills appropriate for an educator’s position, methods and technologies of tertiary teaching in general and the of the 1st order knowledge represented by their subject or discipline; abilities which are appropriate for the educator’s position, further life-long learning and self-regulated professional further development; motivated learning and attitudes. The target competences and their demonstration (the list of competences is used in self-evaluation and evaluation of the students’ success):1.Academic competences, 2nd order pedagogical knowledge and understanding, practical and intellectual skills of tertiary education, knowledge of creating courses and/or programs, planning and management of the tertiary process

No 24. līdz 28. aprīlim vidusskolēniem bija iespēja kopā ar izvēlētās LU studiju programmas studentu apmeklēt lekcijas, seminārus un iepazīt studenta ikdienu. Pasākuma norises laikā 32 LU Humanitāro zinātņu fakultātes studenti iepazīstināja ar studiju norisi mūsu fakultātē 91 skolēnu no visas Latvijas. Visvairāk skolēni vēlējās “ēnot” Āzijas studiju bakalaura studiju programmas un Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studiju programmas studentus, taču netrūka interesentu arī citās programmās. Skolēns pavadīja ar studentu vienu dienu. Ja “ēnu” studentam bija vairāk, tad varēja gadīties, ka kāda vidusskolēna kompānija studentam bija gandrīz katru dienu. Ar savu pieredzi šajās “Studentu kurpēs” piekrita padalīties Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studiju 1. kursa studente Anna Trautmane : “Man bija iespēja iepazīstināt 4 jauniešus ar studijām HZF. Viņi klausījās ar mani lekcijas un piedalījās semināros, starpbrīžos es viņiem parādīju fakultāti un bibliotēku, runājām par