Meklēšana

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles organizē LU simtgades pasākumus Latvijas reģionos. Astoņās Latvijas pilsētās būs skatāma ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā” un zinātniskie lasījumi izstādes atklāšanas dienā – iespēja iepazīties ar LU filiāļu studentu, absolventu pētījumiem un LU mācībspēku zinātniskajiem lasījumiem, kas ir nozīmīgi vietējai kopienai. Jau, rīt, 2019. gada 9. maijā plkst. 12.00 LU Kuldīgas filiālē (Kalna iela 19) notiks izstādes atklāšana, kurā piedalīsies LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere , LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe , LU simtgades projekta vadītāja Indra Trofimoviča, LU Studentu padomes pārstāvis Kaspars Eglītis un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji. Ar

arī studentu privilēģijas, piemēram, 30 centu braucienu sabiedriskajā transportā, ka arī citas atlaides. Vienīgi būtu labi, ja būtu arī doktorantūras iespējas. Tikko aizstāvot maģistra darbu domāju, ka būtu interesanti padziļināti papētīt dažus konkrētus jautājumus un izstrādātos preventīvos pasākumus realizēt dzīvē... Domāju, ar laiku arī šādas iespējas LU varētu pavērties. Mēs abas esam no vienas fakultātes (ĶF) saka Aija Trimdale , tomēr Tava programma krasi atšķīrās no manas. Pazīstot mūsu pasniedzējus un viņu sparīgumu, Tev noteikti atmiņā ir iespiedies kas interesants no šiem 2 studiju gadiem. Ar ko Tu velētos padalīties un ko esi ieguvusi no studijām šajā programmā? Studējot es noteikti ieguvu gan pieredzi un jaunas zināšanas, gan iespējamu ieguvumu arī materiālā ziņā. Tagad man paveras plašāks darba tirgus, labāk apmaksāta darba iespējas. No studijām lielāko daļu informācijas varēju tieši pielietot darbā. Pieredzes apmaiņas, vieslekcijas, izbraukuma semināri, tas viss

Latvijas Universitātes basketbola sistēmai ir pievienojies basketbolists Reinis Avotiņš, kurš gadu iepriekš spēlēja BK “Jelgava” sastāvā LBL 2. divīzijā. Vasarā ar Latvijas Universitātes puišiem Reinis Avotiņš pārstāvēja studentu izlasi FIBA Stankovič kausā Ķīnā un pēc tam nolēma pievienoties basketbola komandai. Par to, kā viņam izdodas iejusties komandā, kā arī kopumā sistēmā un Latvijas Universitātē var iepazīties zemāk izvietotajā intervijā. Šogad pievienojies Latvijas Universitātes basketbola sistēmai, kā arī iestājies Latvijas Universitātē. Kā sauc fakultāti un programmu, kurā iestājies? Jā, šis ir mans pirmais gads šeit, Latvijas Universitātē. Mācības esmu uzsācis Biznesa, Vadības un Ekonomikas fakultātē, programmā – Industriālās inženierijas vadība. Kādēļ izvēlējies par labu duālajai karjerai? Nekad neesmu šaubījies par to, ka vēlos iegūt augstāko izglītību un basketbols man ir sirds lieta. Protams, ka ceļš nav viegls, bet nekad neko nevar sasniegt apstājoties pie pirmajām

Tehnoloģiju akadēmijā. Apvienojot četru doktora studiju programmas vienā kopīgā un pārstrādājot to saturu un formu, doktora studiju programma izglītības zinātņu jomā tapusi mūsdienīga. Tas paver durvis ne tikai uz doktorantūras studentu iekšējo mobilitāti Latvijā un palielina augstskolu pētniecības kapacitāti, bet arī ievērojami veicina izglītības zinātnes pētījumu kvalitāti kā Rīgā, tā Latvijas reģionos. Ja vien skolotājs būs gatavs mācīties un skolas vadība būs gatava veicināt šo vēlmi mācīties mijiedarbībā ar pētniekiem. * Autore Dr. Paed. Zanda Rubene ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja un vadošā pētniece. Lasa studiju kursus filosofijā, ētikā, izglītības filosofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Aizraujas ar paaudžu, tostarp digitālās bērnības, pētījumiem. Piedalījusies jauno skolotāju izglītības programmu veidošanā. ** Kopīgā doktora studiju programma “Izglītības

ķīmisku vielu ražošanu Vācijai kara vajadzībām, līdz ar to pāvests Jānis Pāvils II ir vienīgais moderno laiku pāvests, kurš ir bijis strādnieks . 2014. gadā, deviņus gadus pēc savas nāves, pāvests tika kanonizēts svēto kārtā. [7] Pāvesta dāvinājumus iespējams apskatīt LU Muzejā Raiņa bulvārī 19, Rīgā. Pieteikties iespējams, rakstot uz e-pastu paula.tomsone@lu.lv, muzejs@lu.lv vai arī zvanot 67034566, 25733456. [1] Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993. gadā. [2] Katolis.lv |Jāņa Pāvila II uzruna, tiekoties ar Latvijas Universitātes mācību spēkiem, studentiem un inteliģences pārstāvjiem Latvijas Universitātē [3] Katolis.lv| Svētais Jānis no Krusta (1542-1591) – mistiķis, garīgās dzīves skolotājs, spāņu klosteru reformators. Kopā ar Svēto Terēzi no Avilas dibināja t.s. “baskājaino” karmelītu mūku ordeni. [4] Tēzaurs |Nuncijs - Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis [5] Tēzaurs | Konkordāts – līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli

176 uzsākuši dalību atlases procesā. No esošajiem pieteikumiem redzams, ka vidējais pretendentu darba stāžs ir virs 8 gadiem, kas atbilst projekta mērķim – piesaistīt pieredzes bagātus un zinošus dažādu jomu speciālistus pedagoga darbam. Kandidātu vidējais vecums ir 35 gadi. „Pozitīvi, ka ir liela atsaucība mācību priekšmetiem, kuros pedagogu trūkums ir akūts, tai skaitā humanitārajām zinātnēm, matemātikai un dabaszinību priekšmetiem,” uzsver projekta "Mācītspēks" atlases vadītāja Marta Voicehoviča. Atlases vadītāja stāsta, ka, lai gan noslēdzies pirmais pieteikšanās posms, atlases komandā darbu kļūst arvien vairāk, jo katrs saņemtais atlases pieteikums tiks rūpīgi izvērtēts. Līdz ar jauno gadu turpināsies aktīva nākamo atlases kārtu organizācija, lai nodrošinātu, ka skolās nonāk motivētākie un savā jomā zinošākie cilvēki. No 11. janvāra līdz 1.martam gaidāma otrā pieteikšanās kārta, tāpēc interesenti ir aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai projekta mājaslapā www.macitspeks.lv

Nineļa Miriama Vainšeļbauma ir Latvijas Universitātes (LU) bioloģijas doktorantūras studiju programmas 2. kursa studente un LU fonda stipendijas LU doktorantūras studentiem dabaszinātņu, medicīnas un dzīvības zinātņu jomā saņēmēja. Jaunās pētnieces promocijas darbs tiek izstrādāts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Vēža šūnu bioloģijas un melanomas izpētes grupā un darbu vada Dr. habil. med. Jekaterina Ērenpreisa. Pērnā gada nogalē žurnālā “International Journal of Molecular Sciences” tika nopublicēts vēža šūnu izpētei veltīts zinātnisks raksts “Phylostratic Shift of Whole-Genome Duplications in Normal Mammalian Tissues towards Unicellularity Is Driven by Developmental Bivalent Genes and Reveals a Link to Cancer”, BMC zinātniekiem sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem. Nineļa Miriama Vainšeļbauma ir šī raksta līdzautore. Raksta pamatā ir bioinformātisks pētījums, kas ietver poliploīdo (vairāk nekā 2 hromosomu komplektus saturošo) un diploīdo (2 hromosomu komplektus

Latvijas Universitātes (LU) Muzeja reorganizācijas ietvaros 2018.gadā LUPedagoģijas vēstures muzeja krājuma daļa nonāca LU vēstures kolekcijas pārziņā. Starp nodotajiem materiāliem ir ievērojamā latviešu filozofa, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesora Paula Jurēviča no 1942. līdz 1944.gadam lasīto lekciju konspekti. Lekciju pieraksti ir uzrakstīti drukātā veidā latviešu valodā, kas datējās no 1942. līdz 1944.gadam, nevis no 1941. līdz 1944.gadam. Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka LU darbība nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas sākumā bija ierobežota. 1942.gada 11.aprīlī LU prorektors studentu lietās Kārlis Straubergs panāca no Latvijas ģenerālkomisāra Oto Heinriha Drekslera, ka LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte atjauno savu darbību, tādējādi ļaujot Paulam Jurēvičam lasīt lekcijas filozofijā, taču ierobežotākā apjomā. [1] Nacionālsociālistu okupācijas vara atļāva LU fakultātēm atjaunot savu darbību pakāpeniski laikposmā no 1941.gada 15.novembra līdz 1942

sholastiku, miesas sodiem un skolēnu morālu pazemošanu. Tie parāda, cik grūti bija iegūt izglītību apdāvinātam zemnieku puisim. Tomēr tieši mācoties ģimnāzijā, I. Franko atklājās fenomenālas spējas: gandrīz vārdu pa vārdam viņš spēja atkārtot skolotāja stundu garo lekciju; no galvas varēja atstāstīt visu T. Ševčenko poētisko krājumu “Kobzars”; poļu valodas mājas darbus bieži vien pildīja poētiskā formā. Viņa grāmatu plauktu šajā laikā veidoja Eiropas klasiķu daiļdarbi, kulturoloģijas un vēstures traktāti, populāras grāmatas par dabaszinātni. Ģimnāzijas gados, līdz 1975. gadam, I. Franko sāka tulkot antīko autoru darbus (Sofokla, Eiripīda); M. Šaškeviča un T. Ševčenko radošuma ietekmē viņš aizrāvās ar ukraiņu valodas bagātību un skaistumu, sāka apkopot un pierakstīt mutvārdu tautas mākslas darbus (dziesmas, leģendas utt.). 1875. gada rudenī I. Franko kļuva par Ļvovas Universitātes Filozofijas fakultātes studentu. Studiju laikā viņš kļuva par rusofilu biedrības locekli, kas kā literāro valodu

metabolismušajos modeļos, 3)novērtēt šo steatozesmodeļu lietderību dažādu vielu ietekmes uz lipīdu metabolismu aknās pētījumiem. Pētījumu veiks LU MF pētnieku komanda arlielupieredzi in vitro pētījumu veikšanā – vadošā pētniece Dr. habil. biol. Ruta Muceniece, Mag. pharm., pētnieks Kaspars Jēkabsons, bet pētījumu vadīs jaunā zinātniece, Dr. pharm., Jana Namniece. Tiks iesaistīti arī farmācijas programmas studenti, kuri izstrādās bakalaura un maģistra darbus šajā tematikā.Paredzama arī sadarbība ar citiem LU pētniekiem. Darba grupa pētījumam par lipīdu metabolisma traucējumiem aknās saredz potenciālu ilgtermiņā, jo tā rezultāti veicinās sabiedrības veselību, ļaus jaunajiem zinātniekiem pārņemt pieredzi no vadošajiem pētniekiem uniegūt projekta vadības pieredzi, kā arīdosiespējuganjaunajiem zinātniekiem, gan studentiemattīstīt prasmeseksperimentālu pētījumu veikšanā. Pētījums noritēs pateicoties SIA “Mikrotīkls” finansiālam atbalstam, ko administrē LU fonds. ”Mecenāta atbalstam ir ļoti liela nozīme