Atrasts 23651 ieraksts
LU Vēstures un filozofijas fakultātes pētnieku vadībā notiek arheoloģiskie izrakumi Ķīšezera (Bulduru) pilskalnā
21.07.2021. 15.28 Ziņa
arheoloģiskās izpētes mērķis ir iegūt jaunus datus par pilskalna hronoloģiju, kā arī precizēt senvietas nozīmi, jo līdz šim izteikti dažādi pieņēmumi par tā funkciju – vēlā dzelzs laikmeta lībiešu pilskalns, viduslaiku nocietinājums (priekšpostenis) Ādažu pils aizsardzībai, viduslaiku un jauno laiku nocietinājums Rīgas aizsardzībai un ūdensceļa kontrolei starp iekšzemes ezeriem un jūru, kā arī pat iespējama pirātu, kas aplaupījuši kuģus Rīgas jūras līcī, slēpšanās vieta. Līdzšinējie 2021. gada arheoloģiskajos izrakumos iegūtie atradumi – keramikas lauskas, krāsns podiņu fragmenti, apstrādāti krama gabali, monētas u.c. – norāda uz cilvēku klātbūtni pilskalnā gan vēlā dzelzs laikmeta beigās un agro viduslaiku sākumā, gan aktīvu pilskalna izmantošanu 17.-18. gs. un 20.-21. gs. Arheoloģiskās izpētē piedalās un praktiskās iemaņas lauku darbos apgūst arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Izpētes darbi notiek ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Arheologu biedrības un Valsts
Šodien – Fotonikas diena!
21.10.2021. 03.00 Ziņa
Atzīmējot Fotonikas dienu, LU CFI Spektroskopijas laboratorijā strādājošie studenti, spītējot pandēmijai un drūmajam laikam aiz loga, ir sagatavojuši īsus video, kuros skaidro, kas ir luminiscence, kas ir augšup pārveidotā luminiscence un ko paši jaunieši dara laboratorijā. Šos video autori nosūtīs skolām, kurās paši apguva fizikas pamatus un tos var noskatīties LU CFI YouTube kanālā ! Fotonikas dienu tieši 21. oktobrī atzīmējam tāpēc, ka 1983. gada 21. oktobrī Ģenerālā Svaru un Mēru konference pieņēma gaismas ātruma skaitlisko vērtību-299 792,458 km/s . Lai gan arvien vairāk cilvēku zina, kas ir lāzeri, optisko šķiedru optika, mobilo tālruņu optiskās komponentes un ka gaisma ir būtiska jaunāko medicīnas instrumentu sastāvdaļa, vārds fotonika joprojām lielā mērā ir neskaidrs, un fotonikas definīcija nav plaši zināma. Vārds “fotonika” ir atvasināts no grieķu vārda “ phos ” - gaisma. Savukārt fotonika ir zinātne, kas pēta fotonus – gaismas un citu elektromagnētiskā starojuma
State grant for JGU biotechnology guest laboratory
09.12.2021. 12.07 Ziņa
yet another milestone on our path to internationalization, to promoting interdisciplinary work, and to reinforcing joint research projects in the field of biotechnology. It is a step toward opening up global career opportunities for our students."JGU is an excellent choice as the site for a guest laboratory due to its proximity to biotechnology resources such as the gene, drug, and extract banks at the Institute for Biotechnology and Drug Research (IBWF) located in Mainz. The specialized expertise available locally will make the guest laboratory all the more appealing for young researchers from all over the world.
LU Botāniskajā dārzā notiks telpaugu kopšanas kurss
02.03.2022. 10.19 Ziņa
speciāliste Ingūna Gudrupa .Lekcijas tiks organizētas interaktīvā formā - dalībniekiem būs iespēja gan apmainīties ar pieredzi savstarpēji, gan konsultēties ar LU Botāniskā dārza telpaugu kopšanas speciālisti Ingūnu Gudrupu par sev aktuālajiem telpaugu jautājumiem. Noslēgumā visi dalībnieki, kas kursu būs veiksmīgi apguvuši, saņems Latvijas Universitātes apliecību par interešu izglītības programmas apguvi.. Dalības maksa lekciju ciklā 1 personai : 80 EUR (Cenā iekļauts visu nodarbību apmeklējums, ieeja LU Botāniskajā dārzā, augsnes substrāti, augi un citi praktiskajām nodarbībām nepieciešamie materiāli. Dalībniekiem pašiem jānodrošina tikai trauks sukulentu kompozīcijas stādīšanai). LU studentiem maksa ir 66.12 EUR. Dalības maksa jāsedz vienā maksājuma reizē pirms pirmās lekcijas norises. Pieteikšanās forma:BRĪVU VIETU "TELPAUGU KOPŠANAS" KURSĀ VAIRS NAV! PALDIES PAR IZRĀDĪTO INTERESI! Lūgums ņemt vērā, ka vietu skaits ir ierobežots. Dalībai nepieciešams Covid-19vakcinācijas vai
LU aicina apmeklēt atbalsta koncertu un ziedot ukraiņu tautai
08.03.2022. 15.08 Ziņa
”, mākslinieciskais vadītājs Juris Kļaviņš; kauktais koris “Juventus”, mākslinieciskais vadītājs Valdis Tomsons; kamerkoris “DeCoro”, mākslinieciskā vadītāja Kristiāna Vaickovska; kauktais koris “Dziesmuvara”, mākslinieciskā vadītāja Nora Žeigure. Koncerts būs skatāms klātienē, kā arī tiks nodrošināta tiešraide LU Facebook kontā un mājaslapā. Sākot ar 8. martu, būs iespējams ziedot LU sadarbības augstskolu atbalstam Ukrainā un LU studējošiem ukraiņu studentiem. Ziedošanas iespējas: www.ziedot.lu.lv kampaņai - Par brīvu Ukrainu! - ziedot (lu.lv) , izvēloties ziedojuma apmēru; ziedot ar savu maksājuma karti – Raiņa bulvārī 19 – 125.telpā (plkst. 9.00–17.00); ziedojuma tālrunis 900068 67 – 4,27 EUR par zvanu; ziedojuma tālrunis 900068 77 – 7,11 EUR par zvanu. Ziedojumus administrē Latvijas Universitātes fonds. Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu Lielajā aulā, uz atbalsta koncertu varēs ierasties tikai ar ielūgumiem. Tos varēs saņemt no 7. marta līdz 10. martam laikā no plkst
Ir zināms pilns Latvijas Universitātes padomes sastāvs
15.03.2022. 17.15 Ziņa
Senāts) un vienu kandidātu virza Valsts prezidents. 2021. gada 29. novembrī LU Senāts ievēlēja piecus Universitātes virzītos LU padomes locekļus. Tie ir: Kristaps Zariņš , Stenfordas Universitātes emeritētais profesors; Mārcis Auziņš , LU profesors, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Lāzeru centra vadītājs; Dace Bula , LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītāja, vadošā pētniece; Inna Šteinbuka , LU profesore, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” direktore; Aiva Staņēviča , LU Studentu padomes pārstāve, biedrības “Riga TechGirls” valdes locekle. LR Valsts prezidenta virzīts padomes loceklis: Valters Ščerbinskis , Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu
Latvijas Universitāte noslēgusi sadarbību ar "eksporta spēkstaciju" - Gateway&Partners
26.04.2022. 13.14 Ziņa
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi vienošanos ar Latvijā vadošo uzņēmumu eksporta attīstīšanā Gateway&Partners (iepriekš – GatewayBaltic) par studentu prakšu organizēšanu, kā arī sadarbību studiju un pētnieciskajā darbā. Līguma parakstīšanā piedalijās LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš un Gateway&Partners partnere Laura Valtere. Gateway&Partners ir apņēmušies sadarboties ar LU BVEF inovatīvu studiju un darba vides pilnveidošanā, nodrošinot ekspertu lekcijas studiju kursos, specializētos semināros, kā arī atvērtās lekcijas studējošajiem un mācībspēkiem. Tāpat uzņēmums sniegs ierosinājumus noslēguma darbu tēmām atbilstoši nozares specifikai, kā arī iesaistīsies bakalaura un maģistra darbu vērtēšanas komisijās. Gateway&Partners , iepriekš GatewayBaltic , ir dibināts 2004. gadā un specializējas vietējo uzņēmumu eksporta attīstīšanā starptautiskos tirgos. Uzņēmuma misija ir palielināt savu klientu eksporta pārdošanas
Latvijas Universitāte noslēgusi sadarbību ar eksporta spēkstaciju - Gateway&Partners
26.04.2022. 18.17 Ziņa
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi vienošanos ar Latvijā vadošo uzņēmumu eksporta attīstīšanā Gateway&Partners (iepriekš – GatewayBaltic) par studentu prakšu organizēšanu, kā arī sadarbību studiju un pētnieciskajā darbā. Līguma parakstīšanā piedalījās LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš un Gateway&Partners partnere Laura Valtere. Gateway&Partners ir apņēmušies sadarboties ar LU BVEF inovatīvu studiju un darba vides pilnveidošanā, nodrošinot ekspertu lekcijas studiju kursos, specializētos semināros, kā arī atvērtās lekcijas studējošajiem un mācībspēkiem. Tāpat uzņēmums sniegs ierosinājumus noslēguma darbu tēmām atbilstoši nozares specifikai, kā arī iesaistīsies bakalaura un maģistra darbu vērtēšanas komisijās. Gateway&Partners , iepriekš GatewayBaltic , ir dibināts 2004. gadā un specializējas vietējo uzņēmumu eksporta attīstīšanā starptautiskos tirgos. Uzņēmuma misija ir palielināt savu klientu eksporta pārdošanas
Jaunos pētniekus aicina uz starptautisku tiešsaistes pasākumu ciklu
16.05.2022. 16.21 Ziņa
Lai veicinātu jauno pētnieku profesionālo karjeras izaugsmi, no 2022. gada 30. maija līdz 3. jūnijam tiešsaistē norisināsies tematisks pasākumu cikls ”Get Fit for Your Future”, ko rīko J. Gūtenberga Maincas universitāte un tās sadarbības partneri aliansē FORTHEM, tostarp Latvijas Universitāte. Piecu dienu laikā norisināsies dažādu jomu pētnieku pieredzes apmaiņas aktivitātes un diskusijas, praktiski ievirzīti tīmekļsemināri, tiešsaistes nodarbība par mentoringa nozīmi pētnieciskās karjeras attīstībā, atvērtās zinātnes tīmekļnodarbība, savukārt izskaņā tiks izveidota ceļakarte un attīstības idejas to iespējamai īstenošanai alianses FORTHEM ietvaros. Pasākumu cikls paredzēts jaunajiem pētniekiem, pētniekiem ar pieredzi, zinātniskā darba administratīvajam personālam, studentiem un citiem interesentiem. Pasākumu detalizēta programma pieejama šeit: forschung.uni-mainz.de/files/2022/04/FITFORTHEM_BootCamp_2_ECR_AGENDA.pdf . Reģistrēšanās pasākumam iespējama šeit: https
Atvērta reģistrācija Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai
10.06.2022. 12.05 Ziņa
Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina pieteikties mācībām Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolā: ziņu datu analīzes pamati (Baltic Summer School of Digital Humanities: Essentials of News Data Mining), kas norisināsies 2022. gada 26.–29. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas sniedz iespēju humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar digitāliem datiem līdz pētniecības rezultātu vizualizācijas prasmēm. 2022. gadā skola tiek rīkota jau ceturto reizi un tajā, kā ierasts, būs iespējams apgūt datu analīzes un vizualizācijas pamatus, strādājot ar programmēšanas valodām Python un R, kā arī tīmekļa datu vākšanas iemaņas. Viens no šī gada īpašajiem fokusiem ir ziņu datu, īpaši digitalizēto laikrakstu
Kārtot pēc
Filtri
Aktīvie filtri
  • Notīrīt filtrus un meklētāju