Meklēšana

par darbu “Elektroniskie procesi un stāvokļi organiskajos molekulārajos kristālos un Lengmīra-Blodžeta multistruktūrās”. 1999. gadā par viņas pētījumiem tika piešķirta nesen iedibinātā un prestižā Latvijas Zinātņu Akadēmijas Edgara Siliņa balvu fizikā. I. Muzikantes pētnieciskais un organizatoriskais darbs ieguva vēl lielāku impulsu pēc tam, kad 2003. gadā viņas laboratorija pārcēlās uz LU Cietvielu fizikas institūtu. Šajā un turpmākajā periodā sāka iezīmēties vēl viens no viņas daudzajiem talantiem: īpašā prasme atrast spējīgus jauniešus no labākajām Latvijas vidusskolām un motivēt viņus pētniecības darbam. Vairāki no šiem studentiem ir kļuvuši par pētniekiem institūta Organisko materiālu laboratorijā un viens no pirmajiem, Dr.phys. Aivars Vembris šobrīd ir šīs laboratorijas vadītājs. Jaunajās mājās viņa ātri ieguva kolēģu cieņu un simpātijas. Laboratorijas vadītājas un vadošās pētnieces pienākumus drīz vien papildināja arī institūta direktora vietnieces zinātniskajā darbā uzdevumi. I

Uzņēmumi atzīst, ka pašlaik trūkst kvalificēta darbaspēka ar digitālo pratību un specifiskām zināšanām informācijas tehnoloģiju nozarē, kas mūsdienās ir integrēta teju katrā jomā un biznesā. Projekts “Virtuālās prakses Baltijā” sniedz iespēju Microsoft programmas dalībniekiem apgūt jaunas prasmes datu analīzē, izpratni par mākslīgā intelekta risinājumiem, programmēšanas prasmes, savukārt darba devējiem piesaistīt praktikantus, kas jau ir ieguvuši zināšanas šajā jomā. Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja, profesore Signe Bāliņa uzsver, ka daudziem speciālistiem tā ir arī unikāla izdevība mācīties vai pārkvalificēties, savukārt vietējām kompānijām piesaistīt zinošus darbiniekus no visas Baltijas un, iespējams, atrast tieši to speciālistu, kuru uzņēmums ilgstoši meklē. Projekts “Virtuālās prakses Baltijā” ir ne vien LIKTA piedāvātā iespēja sniegt prakses vietas studentiem, kas jau ir apguvuši pamatzināšanas iztrūkstošajās specializācijās, bet ir lieliska iespēja iegūt

Anna Kristīna Trautmane, a student of the Faculty of Humanities of the University of Latvia (UL), is a recipient of the M. M. V. Petkevičs Memorial Scholarship of the UL Foundation 2022./2023. academic year. Anna with her family has initially spent the course of her life in Venezuela, however, in 2018 she returned to Latvia with her family. Read the interview with Anna! Tell us about your life and that of your family. My sister and mother were born in Venezuela, and my grandmother in Latvia. My grandmother fled during the Second World War with her family from Latvia to Venezuela, because her father and mother were almost sent to Siberia, they were allegedly on the next list, however, they were lucky, because they managed to leave by one of the last ships to Germany, and then to Venezuela. Since childhood, I was raised with Latvian values, and we always kept Latvian traditions in the family. Honestly, I have always felt more Latvian than Venezuelan. How long did you live

Kā studentiem un īpaši jaunajiem pedagogiem noslēgt mācību semestri, kādas metodes labāk izmantot apgūtā satura atkārtošanai un kā strādāt ar apjomīgu informācijas daudzumu – šīs un citas tēmas sarunā “Skolotāju skolā” aplūko Ieva Gailīte, skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” pilnveides grupu vadītāja, un asociētā profesore Dr. Paed. Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” direktore. 2023. gada janvāra beigās tiks izsludināta jauna dalībnieku uzņemšana projektā “Mācītspēks”, īpašu aicinot pieteikties dalībai projektā profesionāļus ar augstāko izglītību, kas vēlētos kļūt par otrās svešvalodas (vācu, franču u.c. valodu) un STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībnieki gan studē, gan strādā skolā ar skolēniem. Projekta pirmajā gadā jaunie pedagogi piektdienas pavada intensīvās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas

Nesen noslēdzies projekts “Modulāra ar masas plūsmas kontrolieriem aprīkota gāzes analizatora izmantošana augu un mikroorganismu biotehnoloģijā” ar mērķi būtiski pilnveidot Latvijas Universitātes (LU) biotehnoloģiju novirziena analītisko kapacitāti. Par projekta norisi pastāstīja LU Bioloģijas fakultātes doktorantūras studente Elza Kaktiņa. Elza izstrādā savu promocijas darbu Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas katedrā, nodarbojoties ar augu dediferencēto šūnu biotehnoloģiju. LU fonda finansētā projekta ietvaros iegādāto gāzes analizatoru Elza izmanto gan savas doktorantūras eksperimentālajā darbā, gan arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā “ Jauni no Zymomonas mobilis iegūti antimikrobiālie peptīdi pielietojumam ādas un mīksto audu infekciju terapijā”. 1. Kā radās ideja pieteikties projektam? Ideja radās, saskaroties ar nepieciešamību pēc šādām iekārtām sava doktordarba pētnieciskās daļas izstrādes laikā, saprotot, ka līdz tam pieejamie resursi limitē precīzu

negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumu patērētāja lēmuma autonomijas aizsardzībai digitālajā vidē un kā komentāru vairāku nozīmīgu Negodīgas komercprakses direktīvas un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pantu iztulkošanai. Vienlaikus darbam ir aktuāla nozīme likumdošanas jomā, jo īpaši tagad, kad ES ir uzsākta atsauksmju sniegšana un sabiedriskā apspriešana par Negodīgas komercprakses direktīvas piemērotību augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai digitālajā vidē, bet vēl nav veikts iegūto rezultātu izvērtējums, teorētisko un praktisko aspektu izpēte. Vienlaikus darbs ir izmantojams vadībzinātnes, datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju zinātnes un tiesību zinātnes studentu teorētiskajā apmācībā, īpaši digitālā mārketinga, intelektuālo robotizēto sistēmu izstrādes ētikas, patērētāju tiesību aizsardzības un negodīgas komercprakses aizlieguma tiesību studiju kursos. Jau tagad darba tēzes un tajā iekļautās publikācijas kā avoti tiek izmantoti pedagoģiskajā un

Latvijas Universitātes (LU) 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 2024. gada 15. martā LU Mazajā aulā norisinājās paneļdiskusija, kas ieguva sabiedrisko ievērību. Paneļdiskusija bija veltīta Latvijas Centrālās padomes (LCP) pretrunīgi vērtētajai lomai Latvijas vēsturē un maz zināmajai lomai LU vēsturē, ko organizēja LU Muzejs sadarbībā ar LCP Piemiņas fondu, uzrunājot un uzaicinot uz dalību paneļdiskusijā LU Juridiskās fakultātes un LU Latvijas Vēstures institūta (LVI) speciālistus, kā arī LU prof. Konstantīna Čakstes piemiņas stipendiātus no LU fonda. Paneļdiskusijā piedalījās 4 speciālisti un 1 students-stipendiāts – vēsturnieki, Dr.hist. Uldis Neiburgs (moderators), PhD Kristīne Beķere no LU LVI, LU Juridisko fakultāti pārstāvēja docents, konstitucionālo tiesību eksperts un Latvijas Augstākās tiesas senators, Dr.iur. Jānis Pleps un LU fonda stipendiāts, LU Muzeja brīvprātīgais Leonss Podbrezskis, kā arī Mg.hist. Rūdolfs Rubenis (paneļdiskusijas organizators un

Otrais stāsts Humanitāro zinātņu fakultāti ar Ļvivas Universitāti ir saistījis gan sadarbības līgums, gan – kas daudz nozīmīgāk – savstarpēja sapratne un tiecība iepazīt vienam otra kultūru. Dziļāka interese un sadarbība ar Ļvivas Ivana Franko universitāti radās pateicoties ukraiņu dzejniekam un tulkotājam Jurko Sadlovskim (1970–2018), kurš pie mums studēja latviešu valodu un literatūru (1988–1993). Vēlākajos gados viņš LU bija ukrainistikas studiju ierosinātājs, pats darbodamies par pedagogu. J.Sadlovskis ukraiņu valodā pārtulkoja mūsu dainas, pirmskara dzeju (īpaši tuvs viņam bija Aleksandrs Čaks), gan Klāva un Jāņa Elsbergu, H.Majevska, U.Bērziņa, J. Baltvilka, I.Balodes, M.Salēja u.c. darbus. Viņš ir arī autors ukraiņu – latviešu sarunvārdnīcai (2006). Pārceļoties atpakaļ uz dzīvi Ukrainā, Jurko Ļvivas universitātē izveidoja Baltistikas centru, pulcēja ukraiņus latviešu valodas apguvei. 2011. gadā LU studenti un pedagogi tikām aicināti uz Ļvivas Universitāti, lai tuvāk iepazītos

Ideju laboratorija ir Latvijas Universitātes (LU) Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas pasākums, kurā ikvienam studentam ir iespēja ģenerēt un izstrādāt dažādas idejas augstskolas attīstībai, kā arī iegūt vērtīgas naudas balvas. Par savu pieredzi Ideju laboratorijā intervijā dalās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes 2. kursa studente Linda Trofimoviča. Linda, kādēļ piedalījies Ideju laboratorijā? Ideju laboratorijā esmu piedalījusies jau divas reizes. Pirmajā gadā pieteicos, jo šis pasākums atšķīrās no vidusskolā pieredzētajiem pasākumiem. Šeit saredzēju lielisku iespēju dalīties ar savām idejām. Man bija interese par dažādiem pasākumiem, jo universitāte piedāvā ļoti daudz un dažādas iespējas, pasākumus, kas bija pārsteidzoši, un Ideju laboratorija bija viena no tām, kas piesaistīja manu uzmanību – iedomājos, kādēļ gan nepamēģināt? Kā vērtētu savu pieredzi Ideju laboratorijā? Viennozīmīgi pozitīva pieredze, kas joprojām ir kopā ar mani. Tā bija lieliska

Latvijas Universitātes Inovāciju grantu projekts sniedz studentiem iespēju iegūt stipendiju ar mērķi sekmēt LU studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, attīstīt studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu, risinot sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas. Pagājušā gada nogalē notikušajā LU Studentu zinātniskā konference “Mundus et”, kurā, spītējot pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, 18 jaunie pētnieki no 9 LU fakultātēm iepazīstināja plašāku sabiedrību ar saviem pētījumiem. Viena no konferences dalībniecēm ir LU Bioloģijas fakultātes studente Alise Pokšāne, kuru pētniecība aizrauj jau labu laiku - apvienojot vēstures pētniecību ar molekulāro bioloģiju, Alisei izdevies veikt pētījumu “Agro jauno laiku Rīgas kapsētu apbedījumu izpēte ar senās DNS analīzēm: nozīmīgākās pieejas un izpētes perspektīvas”, kura mērķis ir noskaidrot, kā ar senās DNS analīžu palīdzību ir iespējams papildināt jau esošās zināšanas, kas iegūtas ar tādām pētniecības metodēm kā literatūras un avotu analīze