Meklēšana

. Šajā gadā notiks trīs sarunu cikla "Runā Pārdaugava" pasākumi: 26. septembrī muzejā viesojās diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits; 31. oktobrī arhitekte Zaiga Gaile; 28. novembrī žurnālisti Pauls Raudseps un Dace Smildziņa. Ieejas maksa 2.00 EUR Skolēniem, studentiem, pensionāriem 1.50 EUR

dzejnieki – Roalds Dobrovenskis, Kirils Ēcis un Madara Gruntmane. Sarunājoties tiks analizēti Raiņa un Aspazijas filozofiskie uzskati un tie salīdzināti ar mūsdienu dzejnieku idejām. Ieeja: 2.00 EUR Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR

rezistento mikrošūnu veidošanās procesi, turpinās pētījumi un starptautiska sadarbība ar kardiologiem, lai mazinātu kardiovaskulāro mirstību pacientiem ar perifēro artēriju okluzīvu slimību (PAOS) perioperatīvajā periodā, tiek detalizēti izpētīti dabā esošie mikrokompartmenti, lai radītu organisku savienojumu sintēzes nanoreaktoru, tāpat tiek izmaksātas stipendijas doktorantūras studentiem dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomā u.c..

skaidrots, kas ir atvērtā zinātne ( Open Science ) un kāpēc ikvienam pētniekam ir būtiski izprast un izmantot tās principus. Informācijas dažādībai un ieinteresēšanas nolūkos, G.Rozenberga aicināja ik vienu ielūkoties Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta mājaslapā, norādot, ka minētais dienests ir informācijas un atbalsta punkts Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu personālam, pētniekiem, doktorantūras studentiem, un citiem interesentiem par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnisko rezultātu publiskošanu atvērtā piekļuvē. Tikšanās laikā izskanēja vairāki praktiski jautājumi un pieredzes apmaiņa par atvērtās pieejas publicēšanās jautājumiem: ,,Kā pieņemt lēmumu, kurā atvērtās piekļuves žurnālā publicēties? Vai ir kādi praktiski ieteikumi vai vadlīnijas par šāda veida publicēšanos?’’ Cits docētājs vēlējās saprast: ,,Kuri ir tie kvalitatīvākie atvērtās piekļuves žurnāli?’’ Augstskolas akadēmiskā personāla vērīgā lekciju klausīšanās, diskusijās un komentāros paustais viedoklis viesa

.Neraugoties uz apdrošināšanas līguma regulējuma aktualitāti, tā jēdziens, problemātika un arī apdrošināšanas tirgus uzraudzības jautājumi līdzšinējā Latvijas tiesību literatūrā aplūkoti ierobežotā apmērā.Izdevuma autors grāmatā centies lakoniski un precīzi aplūkot galvenos apdrošināšanas tiesību institūtus no akadēmisko tradīciju viedokļa. Lai gan monogrāfiju caurvij zinātniska valoda, autors dažādus apdrošināšanas tiesību jautājumus mēģina skaidrot iespējami vienkārši.Grāmata aptver jautājumus par apdrošināšanas tiesību pirmsākumiem, būtību un normatīvo regulējumu Latvijā, terminiem, subjektiem, tirgus uzraudzību, apdrošināšanas līgumu, atlīdzības izmaksu, dažādiem, t. sk. specifiskiem apdrošināšanas veidiem, kā arī apdrošināto personu un apdrošinātāja interešu aizsardzību. Katru nodaļu ievada literatūras saraksts latviešu un svešvalodās, kam seko konkrēto jautā­jumu izklāsts, izceļot būtiskākos aspektus, jēdzienus un mezglu punktus . Izdevums būs noderīgs studentiem un interesentiem, kas vēlas

Mīļie HZF ļaudis!Jaunais gads šodien sāk savu darba dzīvi. Mēs arī. Docētāji rod un uztur spēku strādāt studiju darba un aktuālu pētījumu jomā, studenti rod un uztur spēku studēt. Abu darbs ir visāda veida pūļu un laika ietilpīgs. Abu darbs ir arī nepārtraukta sadarbība – abām "pusēm" vērtīga, jaunas zināšanas un zinību kapitālu radoša. Nez, vai bieži par to aizdomājamies, bet jauna gada sākumā tas ir prātā. Jaunais gads mūsu Alma Mater nāk ar tās 100 gadu jubileju. Skaisti, ka esam tie, kuri varēs izbaudīt mūsu lielās un prestižās universitātes pirmās īsteni nozīmīgās tagadnes sasniegumu svinības gada garumā. Kāda vieta un vērtība šajā kontekstā humanitārajām zinātnēm, valodu un kultūrjomas studijām, filoloģijai? Visupirms mums pašiem šogad jāprot parādīt un atgādināt citiem, ka bez šīm zinātnēm nebūtu dzimusi Latvijas Universitāte, un tā nebūtu savā simtgadu dzīvē kļuvusi par valstij svarīgu un pasaulē atpazīstamu, kāda tā ir tagad. To, manuprāt, jāspēj un jāprot akcentēt kā

Lūkas atbalsta biedrības vadītājs Mārtiņš Krūklis. Pateicamies cilvēkiem, kuri uzticēja savus dzīvesstāstus un LU Socioloģijas maģistra programmas studentiem, kuri tos pierakstīja. Pateicamies režisoram un aktieriem, kuri transformēja dzīvesstāsta intervijas dokumentālā stāstā.

vēsture. Līdz šim L. Zemīte ir izstrādājusi vairāk kā 50 zinātniskas publikācijas, docējusi 15 kursus vairāku paaudžu studentiem Latvijā. Nepilnos 30 gados paveiktais ir apkopots un izlasāms rakstu krājumā "Rietumu pasaule modernajos laikos: vēstures problēmas". Grāmatas prezentācija notiks šī gada 4. februārī plkst. 17.30 Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 510. auditorijā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 5.

metriem) raidīja bumbu mazajos vārtos. Kopumā precizitātes konkursā bija jāiziet 7 līmeņi, un visus no tiem pieveica Artjoms Daškevičs, Mārtiņš Pavlovs, Oskars Briņķis un Jānis Šķēls . Tikmēr sitiena spēku jeb kustības ātrumu noteica mērierīce. Katram interesentam bija pieci mēģinājumi, un divus labākos uzrādīja Kristaps Mackovs un Ričards Iesaliņš , sasniedzot identisko 106 km/h atzīmi. Jāatzīmē, ka abos konkursos maksimālos rezultātus uzstādīja pasākuma viesis Kristers Aldis Puriņš (Latvijas U-21 izlases kandidāts, Latvijas Universitātes students), kas trāpīja gan no 15 metriem, gan uzsita lielāko rezultātu - 120 km/h. Konkursu labākie tika pie 2. semestra sporta abonementiem, kā arī simboliskāmbalvām no Latvijas Universitātes. Noslēgumā dalībnieki cienājās ar kliņģeri, kā arī Red Bull dzērieniem. Pasākumā viesojās arī LU karsējmeitenes , kas priecēja klātesošos ar vairākiem priekšnesumiem. Īpašu paldies sakām gan meitenēm, gan karsējmeiteņu vadītājai Martai Kalējai

Viens no galvenajiem tūristu pienākumiem Portugālē ir nogaršot viņu "Pastel de Belém" saldās maizītes. Nostāstos minēts, ka patieso šī garduma recepti zinot vien pieci cilvēki, un tā ne reizi nav pierakstīta, bet paliek Portugāļu atmiņās un mantojumā, kas tiek nodots paaudzēs. Arī viens no šā gada Filipa K. Džesupa starptautisko tiesību izspēles kāzusa elementiem ir noskaidrot, vai starptautiskā sabiedrība aizsargā pirmiedzīvotāju tradicionālās zināšanas, kas tiek nodotas mutvārdu mantojumos un pārstāstos, bet nav pierakstītas. No 2019. gada 21. līdz 23. februārim Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) komanda piedalījās pasaulē prestižāko starptautisko publisko tiesību sacensību – Filipa K. Džesupa tiesas procesa izspēles Eiropas sadraudzības spēlēs ( Phillip C. Jessup International Law Moot Court Competition European Friedly ), kurās kopumā piedalījās 17 komandas. Latviju un LU pārstāvēja JF studentes Gabriela Šantare, Elīna Luīze Vītola, Maruta Kalpinova un