Meklēšana

Ar prieku aicinām visus interesentus š. g. 31. janvārī piedalīties Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas rīkotajā LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijā “Gramatika un valodas elektroniskie resursi” (Visvalža 4a, 305. auditorijā no plkst. 10.00). LU 82. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija 2024. gadā ir četru zinātnisku projektu kopdarbs. Tas iespējams tādēļ, ka LU HZF Latvistikas un baltistikas u.c. nodaļu valodnieki kopā ar saviem maģistrantūras un doktorantūras studentiem un doktora grāda pretendentiem ir iesaistīti dažādos Latvijas Universitātē īstenotos projektos – LU prioritārās tēmas “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” HZF projektā “Humanitārā doma – valoda, teksts, kultūra”, Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” (Nr. lzp-2022

to ietekmi uz notikumiem Latvijā, kā arī uz Latvijas reģionu kultūrvēsturisko attīstību; latviešu diasporas aktivitāti Eiropā un Ukrainā; ievērojamo eiropiešu aktivitātēm Latvijā; Latvijas vēstures jautājumiem Eiropas un Ukrainas historiogrāfijā; vēstures un kultūras pētījumu pieredzi Latvijā, Eiropā, Ukrainā un pasaulē. Iespēja pieteikties dalībai un saņemt Latvijas valsts stipendiju ir ārvalstu maģistra un doktora studiju programmu studējošajiem, ka arī akadēmiskajam personālam. Stipendijas apmērs ir 1000 EUR, tā ir paredzēta izdevumu segšanai, piedaloties vasaras skolā (dzīvošana, ēdināšana, mācību materiālu un kultūras pasākumu nodrošināšana). Ceļa izdevumus, ieskaitot vīzu nodevas, dalībnieks sedz no personīgajiem līdzekļiem. Lai pieteiktos dalībai vasaras skolā un stipendijas saņemšanai, nepieciešams līdz 01.04.2024. nosūtīt pieteikumu , Curriculum Vitae un motivācijas vēstuli uz tatjana.bogdanovica@lu.lv . Valstu saraksts, kuru studējošie, akadēmiskais personāls var

2024. gada 31. janvārī Klasiskās filoloģijas nodaļas mācībspēki Gita Bērziņa, Ilze Rūmniece un Brigita Cīrule piedalījās LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijā "Gramatika un valodas elektroniskie resursi" ar stenda referātu "Nomenu gramatiskā pamatinformācija latīņu valodas elektroniskajā vārdnīcā". Šī gada 31. janvārī notika Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas rīkotā LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija “Gramatika un valodas elektroniskie resursi”, kuru pārstāvēja arī Klasiskās filoloģijas nodaļa. LU 82. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija 2024. gadā ir četru zinātnisku projektu kopdarbs. Tas iespējams tādēļ, ka LU HZF Latvistikas un baltistikas u.c. nodaļu valodnieki kopā ar saviem maģistrantūras un doktorantūras studentiem un doktora grāda pretendentiem ir iesaistīti dažādos Latvijas

Brieža trāpīto tālmetienu nepilnas septiņas minūtes līdz spēles beigām rezultāts uz tablo tika nolikts līdzsvarā - 57:57. Mūsu komandai klāt stāvēja arī veiksme. Norberts Strautiņš pēc bumbas saņemšanas sajauca skaitļus uz uzbrukuma laika tablo un 11 sekundes pirms laika iztecēšanas raidīja groza virzienā iespaidīgu metienu no vienas kājas labu sprīdi aiz trejača līnijas. Bumba krita grozā, dodot studentiem emocionālo pacēlumu. "Latvijas Universitāte" trīs minūtes un 33 sekundes pirms pamatlaika beigām panāca 4 punktu pārsvaru. LU vienība gan nelūza un turpināja cīnīties līdz beigām, dodot sev iespēju panākt kā minimums neizšķirtu. Pēc sāpīgas sadursmes uz soda metiena līnijas stājās Aleksandrovs, kurš pirmo soda metienu trāpīja, bet otrais krita garām grozam. Arnolds Helmanis devās cīņā par atlēkušo bumbu un izsita to ārpus trīs punktu metiena līnijas. Skanot beigu signālam, "Latvijas Universitātei" ar 68:69 piekāpās "Liepājai". LU komandā Rihards Aleksandrovs guva 18 punktus un izcīnīja

No š.g. 14. līdz 20.februārim tiešsaistē norisinājās ERASMUS+ projekta “Distance Learning Model Reinforced with Robotics for 3-7 Years Old Children - EARLY" ietvaros organizētas apmācības par mācīšanas un mācīšanās tēmām ( Online Learning Teaching Training Activities - LTTA ). LTTA laikā tika pārbaudīta arī izveidotās Early MOOC vides darbība. Kas? Apmācībās piedalījās topošie pirmsskolas skolotāji - LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pirmsskolas izglītības nodaļas studenti. Mērķis? Veicināt izpatni par projekta laikā izstrādāto mācību materiālu lietojumu “Attālināto mācību modelis, kas ietver robotiku 3–7 gadus veciem bērniem”, gūstot praktiskas iemaņas kodēšanas aktivitātēs. Saturs? 1. MODULIS - Analītiski algoritmiskās domāšanas pamatjēdzieni 2. MODULIS - Analītiski algoritmiskā domāšana bloku programmēšanas un teksta programmēšanas vidē 3. MODULIS - Programmēšanas pamati un analītiski algoritmiskā domāšana, iekļaujot izglītojošās robotikas aktivitātes 4

On February 15, 2024, within the framework of the 82 nd International Scientific Conference of the University of Latvia, the Institute of Atomic Physics and Spectroscopy (IAPS UL) held a poster report session with participation of eighteen IAPS UL researchers and students. The session was moderated by the head of the Biophotonics Laboratory (BL), Prof. Jānis Spīgulis. The first speaker was the leading researcher of the Laboratory of Theoretical Physics (LTF) Dr. Imants Bērsons with the presentation "3D photon quantum model". Researcher of the Laboratory of High-Resolution Spectroscopy and Light Source Technology (LHRSLST) Dr. Anda Ābola presented findings of the fundamental and applied research project "Mercury Contamination in Wild Birds in Latvia: Current Patterns and Reconstruction of Previous Trends" (No. lzp-2020/1-0005) with the poster "Determination of mercury in wild bird samples using the Zeeman atomic absorption spectrometry". Leading researcher of the Laboratory

organizējām labdarības kampaņu Ukrainas aizstāvju atbalstam, pierādās, ka šai situācijai mēs pievēršam īpašu nozīmi. Mēs ar lepnumu stāvam līdzās Ukrainai. “Juventus” lēmumu atbalsta arī Kultūras ministrija, pavadvēstulē sacensību organizatoriem norādot, ka pašreizējos apstākļos, kad rit jau trešais Krievijas karadarbības pret Ukrainu gads, kultūra vairs nav atdalāma no politiskajām norisēm. “Mēs redzam, kā Krievija mērķtiecīgi uzbrūk Ukrainas kultūrai, iznīcinot ukraiņu kultūras mantojumu un pielieto “maigās” varas metodes, iespaidojot cilvēku prātus. Diemžēl Baltkrievija tiešā veidā Krievijai šajos centienos palīdz,” norādīts ministrijas vēstulē. “Latvija ir viena no Ukrainas lojālākajiem atbalstītājiem, sniedzot praktisku palīdzību un iedrošinot arī citas valstis dot ieguldījumu Ukrainas uzvarā, lai atjaunotu mieru reģionā. Solidaritātē ar Ukrainas iedzīvotājiem, tās augstskolām, studentiem, pētniekiem un profesoriem, LU nodrošina iespējas Ukrainas pilsoņiem turpināt studijas, pētniecību

Aizvadītās nedēļas nogalē, 23. martā, Jūrmalā tika aizvadītas noslēdzošās ziemas sezonas sacensības, Latvijas Republikas pavasara kauss, akadēmiskajā airēšanā. Ar lielisku rezultātu izcēlās LU JF studente un duālās karjeras pārstāve Laura Pohevica, izcīnot otro vietu. Šajās sacensībās bija divas disciplīnas – 2000m uz airēšanas trenažiera un 3000m skriešana. Laura startēja “OPEN” grupā kā viena no astoņām dalībniecēm. Pirmais sacensību posms bija 2000 metru airēšana un trenažiera, Laura šo distanci pieveica 7:29,8 minūtēs, kas bija otrs labākais rezultāts “OPEN” grupā. Otrajā dienas un arī sacensību daļā visām dalībniecēm bija jānoskrien 3000 metru garā distance. Laura Pohevica finiša līniju šķērsoja pirmā, kad hronometrs rādīja 12:46,15 minūtes. Sportiste nenoliedzami bija pārāka par konkurentēm, atstājot konkurentes vairāk kā pusotru minūti aiz sevis. Abu disciplīnu kopējais sniegums Lauru ierindoja 2.vietā. Duālās karjeras sportiste pozitīvi novērtē paveikto gan sājās sacensībās

iespēja uzkāpt Cieceres ezera skatu tornī, kā arī apskatīt J. Rozentāla gleznas tēlu bronzas skulptūras, strūklaku “Medus piliens” un daudzas citas skaistas vietas Saldus apkārtnē. Pēc pārgājiena visi dalībnieki tika aicināti uz siltu zupu, par ko parūpējās pasākuma organizatori – LU Sporta centrs. Pēc pārgājiena no dalībniekiem tika saņemtas ļoti labas atsauksmes, kurās visvairāk izcēlās pasākuma pozitīvā atmosfēra, organizētība, iespēja pabūt neformālā gaisotnē, iepazīt kolēģus un aktīvi pavadīt laiku ārā. Latvijas Universitātes Komunikācijas departamenta Studentu piesaistes nodaļas projektu vadītāja Auce Mūrnice: “Šāda veida pārgājieni ir super iespēja ne tikai labi pavadīt laiku svaigā gaisā, ko bieži ikdienā nesanāk paveikt, bet arī fantastiska iespēja satikt citus LU kolēģus, ar ko nereti ir sanācis komunicēt e-pastos, taču dzīvē satikt ne. Ikreiz, kad vēlos doties kādā no Sporta centra aktivitātēm, pagadās citi plāni, kas lieguši iespēju piedalīties, tomēr šoreiz viss sakrita. Un

Pirmdien, 10. jūnijā publiskā tiešsaites pasākumā Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar vēl sešām Eiropas augstskolām prezentēja kultūras sadarbības platformu “universities4culture.eu”. Tiešsaistes platforma tapusi projekta “Divdesmit kultūras bagātināšanas gadi atkalapvienotajā Eiropā” ( Twenty Years of Cultural Enrichment in Reunified Europe ) jeb saīsināti “CAMINO Projekts” ietvaros. Platformas izveidota, pateicoties 2024. gada 29. maijā Rīgā parakstītajam Sadarbības memorandam starp septiņām Centrālās un Austrumeiropas universitātēm ar mērķi veicināt augstskolu, to kultūras iestāžu, māksliniecisko kolektīvu, studentu un akadēmiķu sadarbību kultūras jomā. Virtuālajā prezentācijas pasākumā, kurā piedalījās 149 interesenti no dažādām Eiropas valstīm, “CAMINO Projekta” partneri iepazīstināja ar platformas funkcionalitāti un saturu. Platforma izveidota uz Latvijas Universitātes interneta vietnes bāzes, un to administrē LU Kultūras centrs. Pašlaik platforma apvieno septiņas