Meklēšana

Kurss ir veidots no divām savstarpēji papildinošām daļām. Pirmās kursa daļas mērķis ir sniegt zināšanas par iekštelpu piesārņojumu darba vidē, piesārņotāju veidiem, to mērīšanas principiem, iespējamo risku apzināšanu, novērtēšanu un preventīvo pasākumu principiem saskaņā ar likumdošanas regulējumiem. Otrajā kursa daļā kā mērķis tiek izvirzīts zināšanu sniegšana par telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes un temperatūras režīma) parametriem, to mērījumiem un normatīvām prasībām darba vietās. Mērķa sasniegšanai kursā iekļautas lekcijas par iekštelpu gaisa kvalitāti ietekmējošiem faktoriem, liekot uzsvaru uz iekštelpu darba vides piesārņojumu ar kaitīgām ķīmiskajām vielām un cietajām daļiņām, kā arī lekcijas par darba vides aizsardzības prasībām un likumdošanas normatīvajām regulām. Paralēli teorētiskajam izklāstam lekcijās, praktiskajās nodarbībās studenti veiks dažādu piesārņotājvielu mērīšanu, izvērtēs noteiktās koncentrācijas un aprēķinās ekspozīcijas līmeņus, kā arī tiek veikta

Kursa Juridiskās palīdzības sniegšana II mērķis ir sniegt studentiem iespēju kvalificētu praktiķu vadībā apgūt praktiskas iemaņas darbā ar reālām prakses lietām, tādā veidā attīstot jurista darbam nepieciešamās iemaņas un juridisko domāšanu. Kursa uzdevumi: 1)Juridiskās prakses un palīdzības centra ietvaros (Centrs) sniegt palīdzību maznodrošinātiem cilvēkiem. Studenta pienākums ir atrast risinājumu un pēc saskaņošanas ar centra uzaicināto advokātu sniegt juridisku atzinumu klientam, tādējādi iemācoties apvienot teorētiskās zināšanas ar praktiskajām iemaņām. 2) LU JF Juridiskās prakses un palīdzības centra un portāla ManaBalss.lv sadarbības ietvaros sniegt juridiskus atzinumus vai konsultācijas par kolektīvo iesniegumu portālā reģistrējamām iniciatīvām. 3) LU JF Juridiskās prakses un palīdzības centra un ”Sabiedrība par atklātību- Delna”, Latvijas cilvēktiesību centra, un citu valsts vai sabiedrisko organizāciju sadarbības ietvaros, piedalīties pētījumu, ziņojumu, juridisku atzinumu

Kursa mērķis ir nodrošināt iespēju studentiem apgūt teorētiskas zināšanas par Eiropas vides politiku un likumdošanas izstrādi. Kursa uzdevumi ir: 1. palielināt izpratni par svarīgākajām vides politikas jomām, to mērķiem un izveidoto tiesisko ietvaru Eiropas Savienībā. 2. aplūkot šādas galvenās Eiropas vides politikas: ūdens resursu, ieskaitot jūras vides politiku; atkritumu apsaimniekošanu ieskaitot aprites ekonomiku, gaisa kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņas, ķīmiskās vielas un citas politikas. 3. demonstrēt saikni starp vides problēmām un izaicinājumiem, vides politikām un izveidotajiem ieviešanas instrumentiem un risinājumiem. Katrai no kursā aplūkotajām vides tēmām ir vienota struktūra: - Vides problēmas raksturojums, situācija Eiropā, galvenie izaicinājumi (20%); - Vides politika – ES politikas veidošana, mērķu noteikšana, juridiskais ietvars (30%); - Pētījumi, zinātniskās atziņas un atbalsts vides politikas veidošanai (20%); - Vides politikas ieviešana un

Kursa mērķis sniegt zināšanas par ārzemju (Rietumeiropas un Krievijas) teātra vēsturi, sākot ar Seno Grieķiju un beidzot ar 20.gadsimta sākumu, uzsverot katrā laikmetā dominējošo teātra formu estētiku un filozofiju. Tiek apskatītas gan galvenās tendences dramaturģijā, izrādes organizācijā un norisē (teātra ēka un telpa, aktieri, iestudētāji – direktori un režisori, spēles vadītāji, dekorācijas, kostīmi, attiecības ar publiku), teātra teorijā, gan arī skatuves mākslas attiecības ar katra attiecīgā laikmeta sabiedriski politiskajām un kultūras tradīcijām. Analizējot teātra modeļu transformāciju turpmākajos gadsimtos (tai skaitā 20.gadsimtā), tiek pievērsta uzmanība atdzimšanas cēloņiem, kā arī atklāta seno formu transformācijas metodoloģija, ļaujot saskatīt katra laikmeta jaunajās mākslas parādībās arī pagājības arhetipus. Teātra attīstību traktējot kā vienotu procesu, dot studentiem padziļinātu, antropoloģiski ievirzītu skatu uz teātra vēsturi un sagatavot viņus analītiskai mūsdienu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība nosaka pārmaiņas mediju patēriņa paradumos, kas ietekmē arī politisko komunikāciju, jo politiķu, valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību mijiedarbība ar sabiedrību, dažādas pilsoniskas iniciatīvas, kā arī politisko partiju un interešu grupu iekšējā komunikācija un cita veida informācijas apmaiņa, kas ir saistīta ar valsts pārvaldi, aizvien lielākā mērā notiek digitālajā vidē. Studiju kursa mērķis ir līdzsvarotā veidā apmācīt studentus pielietot praksē digitālās politiskās komunikācijas risinājumus un rosināt diskusiju par digitālās politiskās komunikācijas ietekmi uz to, kā darbojas mūsdienu demokrātijas. Studiju kursa uzdevumi, kas sasniedz studiju kursa mērķi: •apmācīt pielietot praksē digitālās politiskās komunikācijas risinājumus un rosināt diskusiju par digitālās politiskās komunikācijas ietekmi uz mūsdienu demokrātijām: •Iepazīstināt studentus ar digitālā mārketinga pamatiem. •Rosināt diskusiju par lielo datu pielietojuma

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar starptautisko cilvēktiesību pamatjautājumiem un sniegt ieskatu par būtiskākajām starptautisko cilvēktiesību avotu praktiskas piemērošanas problēmām. Īpaša uzmanība kursa ietvaros veltīta indivīda iespējām aizstāvēt savas tiesības starptautiskajā līmenī un valsts atbildības jautājumiem par starptautisko cilvēktiesību normu pārkāpumiem. Kurss tematiski ir iedalīts četrās daļās. Kursa pirmajā daļā tiek sniegts ievads starptautisko cilvēktiesību pamatos, aplūkots cilvēktiesību jēdziens, cilvēktiesību vēsturiskā evolūcija, galvenie starptautisko cilvēktiesību avoti un cilvēktiesību klasifikācija, starptautisko un nacionālo tiesību mijiedarbības modeļi. Kursa otrajā daļā tiek aplūkota Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību aizsardzības sistēma un analizēti galvenie ANO cilvēktiesību aizsardzības līgumi. Kursa trešajā daļā studenti iepazīstas ar Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmu. Šīs daļas ietvaros īpaša vērība tiek pievērsta

Kursa mērķis ir nodrošināt iespēju studentiem apgūt teorētiskas zināšanas par Eiropas vides politiku un likumdošanas izstrādi. Kursa uzdevumi ir: 1. palielināt izpratni par svarīgākajām vides politikas jomām, to mērķiem un izveidoto tiesisko ietvaru Eiropas Savienībā. 2. aplūkot šādas galvenās Eiropas vides politikas: ūdens resursu, ieskaitot jūras vides politiku; atkritumu apsaimniekošanu ieskaitot aprites ekonomiku, gaisa kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņas, ķīmiskās vielas un citas politikas. 3. demonstrēt saikni starp vides problēmām un izaicinājumiem, vides politikām un izveidotajiem ieviešanas instrumentiem un risinājumiem. Katrai no kursā aplūkotajām vides tēmām ir vienota struktūra: - Vides problēmas raksturojums, situācija Eiropā, galvenie izaicinājumi (20%); - Vides politika – ES politikas veidošana, mērķu noteikšana, juridiskais ietvars (30%); - Pētījumi, zinātniskās atziņas un atbalsts vides politikas veidošanai (20%); - Vides politikas ieviešana un

20.gadsimta otrajā pūsē (1965.g.) azerbaidžāņu izcelsmes amerikāņu inženiera un matemātiķa Lotfi Zadē darbos tika ievests jauns matemātikas jēdziens: nestrikta kopa (Fuzzy set) un aizsākta attiecīgās teorijas izstrāde. Drīz (1967.g) matemātiķa J.A.Gogēna darbos nestriktas kopas jēdziens tika kvalitatīvi vispārināts ar nosaukumu L-nestrikta kopa (L-fuzzy set) vai īsāk L-kopa (L-set). Sākot ar pagājušā gadsimta 70.-gadiem L-kopu teorijai tika pievērsta ļoti liela uzmanība gan no teorētiskas matemātikas pārstāvju, gan no visdažādāko „matemātikas lietotāju” puses. Šī kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar modernās L-kopu un L-vērtīgu struktūru teorijas pamatidejām, jedzieniem, rezultātiem un tās lietojumiem izstrādajot jaunas tehnoloģijas un modeļus inženierijā, ekonomkā pētijumos medicinā u.c. Rezultātā, sekmīgi apgūvot šo kursu, uz iegūto zināšanu pamata students/e spēs sekmīgi turpināt gan teorētiskus pētījumus šajā virzienā, gan strādājot kāda citā ar teoretisko vai lietišķo

Jaunās optometristes, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas zinātniskās asistentes, Lindas Krauzes stāsts noslēgs trīs rakstu sēriju par 2018. gada rudenī konkursa kārtā izvēlētiem maģistrantiem, kuriem FMOF piešķīrusi finansiālu atbalstu ar mērķi veicināt zinātnisko darbību un atbalstīt studijas fakultātes studiju programmās. Konkursā varēja pieteikties visu FMOF nodaļu – Fizikas, Matemātikas un Optometrijas un redzes zinātnes – maģistra studiju programmas 1. kursa studenti. Izvēlētajiem studentiem gada garumā tiek nodrošināts finansiālais atbalsts pētniecības veikšanai. Rakstu sērijas mērķis ir vērst bakalaura studiju programmu pēdējo kursu studentu uzmanību uz FMOF piedāvāto atbalstu maģistrantu iesaistei pētniecībā. Linda Krauze konkursā pārstāvēja Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jaunāko virzienu – Optometrijas un redzes zinātnes nodaļu. Linda studē Optometrijas profesionālā maģistra studiju programmas 1

I zcilības stipendijas "Ceļamaize" piešķiršanu Latvijas Universitātes (LU) fonds aizsāka 2006. gadā. Šajā laikā ir atbalstīti daudzi jo daudzi spīdoši un daudzsološi LU pamatstudiju 1. kursa studenti – mūsu valsts un nākotnes veidotāji. Pavisam kopā ‘’Ceļamaizes’’ stipendijai ziedoja 44 LU patrioti. Stipendiju programma “Ceļamaize” izveidota pēc ASV dzīvojošo latviešu iniciatīvas, tā sniedzot atbalstu studentiem, kuri bakalaura studijas uzsākuši Latvijas Universitātē. Konkursa kārtībā stipendiju saņem mācībās spējīgi un sabiedriskajā dzīvē aktīvi vidusskolu abiturienti. 2020. gadā investīciju centīgāko un mērķtiecīgāko jauno studentu izaugsmē turpina sniegt mecenāti "Arčers" , Anna Justīne Čakste-Rollins , Vaira Inta Pelēķis-Kristofere , Andrejs Jurgens un Aina Galēja-Dravniece , kā arī kampaņas ziedotāji. Ar izcilības stipendiju “Ceļamaize” studenti var droši uzsākt studijas un pilnvērtīgi veltīt laiku mācībām. Viena no ziedotājām bija Kristīne Ante, kas ir bijusi LU fonda K